Aicina vienkāršot būvprojektu saskaņošanas procedūru
Ar grozījumiem vispārīgajos būvnoteikumos būtu jāvienkāršo būvniecības dokumentācijas saskaņošanas procedūra, nevis projektēšana, šodien Ekonomikas ministrijas (EM) rīkotajā diskusijā aicināja būvkompānijas SIA "Re&Re" valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš.
Ar grozījumiem vispārīgajos būvnoteikumos būtu jāvienkāršo būvniecības dokumentācijas saskaņošanas procedūra, nevis projektēšana, šodien Ekonomikas ministrijas (EM) rīkotajā diskusijā aicināja būvkompānijas SIA "Re&Re" valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš.
Grozījumi vispārīgajos būvnoteikumos paredz apvienot projektēšanu un būvdarbus, kas nozīmē, ka būvdarbi tiek veikti vienlaicīgi ar būves projektēšanu, ja uz akceptēta izvērstā skiču projekta pamata ir izstrādāts tehniskais projekts veicamajiem būvdarbiem. Tas samazinātu laiku, kas nepieciešams, lai būvvaldē saskaņotu un akceptētu tehnisko projektu.
Tādējādi būvnieku darba posmi būs akcepta saņemšana izvērstam skiču projektam būvvaldē, būvatļauja visam būvobjektam, ekspertīze, būvuzņēmēja apliecinājums par nulles cikla izbūvi, izmaiņas tehniskajā projektā vai izvērstajā skiču projektā un būves nodošana ekspluatācijā.
Grozījumi paredzēs vienkāršotu inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūvi, rekonstrukciju vai renovāciju. Tādējādi esošo būvju īpašniekiem ievērojami tiks atvieglotas pieslēguma procedūras esošajām inženierkomunikācijām un samazināsies laiks, kas nepieciešams tehniskā projekta saskaņošanai. Grozījumos ir noteikta atbildība gan par tehniskās shēmas risinājumiem, gan par izbūves veikšanu, gan par saskaņošanas kārtību un ekspluatācijas uzsākšanu.
Diskusijas laikā esošo kārtību inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūvē analizēja AS "Latvijas gāze" (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis. Viņš stāstīja, ka patlaban, lai uzbūvētu maģistrālo gāzesvadu 50 kilometru garumā vai gāzes pievadu desmit metru garumā, ir jāsaņem 14 institūciju saskaņojums, kas varot ilgt no pusgada līdz gadam.
"Šāda situācija nav normāla, ka gan uz stratēģiski svarīgu gāzesvadu, gan uz pievadu līdz dzīvojamajai mājai attiecas vieni un tie paši noteikumi," uzskata Dāvis. LG izbūvē aptuveni 200 kilometrus gāzesvadu un pieslēdz 3000-4000 jaunus klientus gadā, turklāt, izbūvējot katru pievadu, uzņēmuma speciālistiem sešas reizes ir jāpārbauda, vai būvnieks ir ievērojis normatīvus.
Dāvis iepazinies ar Vācijas un Ungārijas pieredzi, kas esot vienkāršāka. Vācijā gāzes pievadu ierīko, pamatojoties uz skici, ko izstrādā būvnieks un elektroniski nosūta gāzes kompānijai saskaņošanai. Starp būvniekiem un gāzes piegādes firmu valda savstarpēja uzticība. Tur netiek veikta ģeodēziskā uzmērīšana, bet pēc būvniecības pabeigšanas pievadu digitāli iezīmē kopējā shēmā.
"Ir labi, ka arī mēs esam sapratuši, ka ir jāvienkāršo likumdošana, tikai mums ir grūtības ar uzticēšanos un godprātīgu attieksmi," sacīja Dāvis.
SIA "Vecrīgas īpašumi" pārstāvis Andris Kupcis norādīja, ka visu institūciju normatīvajos aktos vajadzētu saskaņot vienādas definīcijas terminiem - remonts, rekonstrukcija, renovācija. "Piemēram, ja mājai nokrāso sienas, Valsts ieņēmumu dienesta inspektors uzskata, ka māja ir remontēta, lai gan mājai ir nokrāsota tikai siena. To pārdodot, piemēro pievienotās vērtības nodokli," skaidroja Kupcis.
Valsts būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons norādīja, ka straujie būvniecības tempi rada situāciju, ka likumdošana tiek piemērota praksei. "Pirmkārt, ir jāpatur prātā drošības jautājumi, lai mēs, vienkāršojot likumdošanu, neradītu situāciju, ka būvējam tādas celtnes, kuras apdraud cilvēkus, un neviens neuzņemas atbildību par to projektēšanu un būvniecību," sacīja Jākobsons.
SIA "Projektēšanas grupa arhitektonika" galvenais arhitekts Ingurds Lazdiņš ieteica valstī izveidot sertificētu būvinženieru dienestu, kas varētu kvalitatīvi un atbildīgi veikt darbus.
Savukārt Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs rekomendēja izveidot arhitektu, būvinženieru un būvnieku apvienības, kuras sekotu līdzi darbu kvalitātei. "Ir jābūt dalītai atbildībai objektā starp arhitektu, būvinženieri un būvētāju," uzsvēra Ņikiforovs.
Ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK) aicināja būvniecības nozares speciālistus nedēļas laikā sagatavot savus priekšlikumus par grozījumiem Būvniecības likumā un iesniegt tos EM Būvniecības departamentā.
Grozījumi vispārīgajos būvnoteikumos paredz apvienot projektēšanu un būvdarbus, kas nozīmē, ka būvdarbi tiek veikti vienlaicīgi ar būves projektēšanu, ja uz akceptēta izvērstā skiču projekta pamata ir izstrādāts tehniskais projekts veicamajiem būvdarbiem. Tas samazinātu laiku, kas nepieciešams, lai būvvaldē saskaņotu un akceptētu tehnisko projektu.
Tādējādi būvnieku darba posmi būs akcepta saņemšana izvērstam skiču projektam būvvaldē, būvatļauja visam būvobjektam, ekspertīze, būvuzņēmēja apliecinājums par nulles cikla izbūvi, izmaiņas tehniskajā projektā vai izvērstajā skiču projektā un būves nodošana ekspluatācijā.
Grozījumi paredzēs vienkāršotu inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūvi, rekonstrukciju vai renovāciju. Tādējādi esošo būvju īpašniekiem ievērojami tiks atvieglotas pieslēguma procedūras esošajām inženierkomunikācijām un samazināsies laiks, kas nepieciešams tehniskā projekta saskaņošanai. Grozījumos ir noteikta atbildība gan par tehniskās shēmas risinājumiem, gan par izbūves veikšanu, gan par saskaņošanas kārtību un ekspluatācijas uzsākšanu.
Diskusijas laikā esošo kārtību inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūvē analizēja AS "Latvijas gāze" (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis. Viņš stāstīja, ka patlaban, lai uzbūvētu maģistrālo gāzesvadu 50 kilometru garumā vai gāzes pievadu desmit metru garumā, ir jāsaņem 14 institūciju saskaņojums, kas varot ilgt no pusgada līdz gadam.
"Šāda situācija nav normāla, ka gan uz stratēģiski svarīgu gāzesvadu, gan uz pievadu līdz dzīvojamajai mājai attiecas vieni un tie paši noteikumi," uzskata Dāvis. LG izbūvē aptuveni 200 kilometrus gāzesvadu un pieslēdz 3000-4000 jaunus klientus gadā, turklāt, izbūvējot katru pievadu, uzņēmuma speciālistiem sešas reizes ir jāpārbauda, vai būvnieks ir ievērojis normatīvus.
Dāvis iepazinies ar Vācijas un Ungārijas pieredzi, kas esot vienkāršāka. Vācijā gāzes pievadu ierīko, pamatojoties uz skici, ko izstrādā būvnieks un elektroniski nosūta gāzes kompānijai saskaņošanai. Starp būvniekiem un gāzes piegādes firmu valda savstarpēja uzticība. Tur netiek veikta ģeodēziskā uzmērīšana, bet pēc būvniecības pabeigšanas pievadu digitāli iezīmē kopējā shēmā.
"Ir labi, ka arī mēs esam sapratuši, ka ir jāvienkāršo likumdošana, tikai mums ir grūtības ar uzticēšanos un godprātīgu attieksmi," sacīja Dāvis.
SIA "Vecrīgas īpašumi" pārstāvis Andris Kupcis norādīja, ka visu institūciju normatīvajos aktos vajadzētu saskaņot vienādas definīcijas terminiem - remonts, rekonstrukcija, renovācija. "Piemēram, ja mājai nokrāso sienas, Valsts ieņēmumu dienesta inspektors uzskata, ka māja ir remontēta, lai gan mājai ir nokrāsota tikai siena. To pārdodot, piemēro pievienotās vērtības nodokli," skaidroja Kupcis.
Valsts būvinspekcijas priekšnieks Leonīds Jākobsons norādīja, ka straujie būvniecības tempi rada situāciju, ka likumdošana tiek piemērota praksei. "Pirmkārt, ir jāpatur prātā drošības jautājumi, lai mēs, vienkāršojot likumdošanu, neradītu situāciju, ka būvējam tādas celtnes, kuras apdraud cilvēkus, un neviens neuzņemas atbildību par to projektēšanu un būvniecību," sacīja Jākobsons.
SIA "Projektēšanas grupa arhitektonika" galvenais arhitekts Ingurds Lazdiņš ieteica valstī izveidot sertificētu būvinženieru dienestu, kas varētu kvalitatīvi un atbildīgi veikt darbus.
Savukārt Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs rekomendēja izveidot arhitektu, būvinženieru un būvnieku apvienības, kuras sekotu līdzi darbu kvalitātei. "Ir jābūt dalītai atbildībai objektā starp arhitektu, būvinženieri un būvētāju," uzsvēra Ņikiforovs.
Ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK) aicināja būvniecības nozares speciālistus nedēļas laikā sagatavot savus priekšlikumus par grozījumiem Būvniecības likumā un iesniegt tos EM Būvniecības departamentā.