Aizsargdambja rekonstrukcijas projekts Ogrē ir jāīsteno līdz galam
Foto: Aizsargdambja rekonstrukcijas projekts Ogrē ir jāīsteno līdz galam
3. februārī Ogres novada pašvaldībā uz ārkārtas sanāksmi pulcējās Civilās aizsardzības komisijas operatīvo dienestu pārstāvji, lai lemtu par jautājumiem, kas saistīti ar aizsargdambja rekonstrukcijas darbu gaitu un nepieciešamo finansējumu.
Sanāksmē piedalījās Ogres novada domes priekšsēdētājs, Civilās aizsardzības (CA) komisijas priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis, VUGD RRP Ogres nodaļas komandieris Artūrs Umulis, Valsts policijas RRP Ogres policijas iecirkņa priekšnieks Vilnis Naglis, AS "Sadales tīkli" pārstāvis Andris Millers, LR 54. ZS Inženiertehniskā bataljona komandieris Arvīds Sarkans un VAS "Latvijas Valsts Ceļi" pārstāvis Edmunds Rullis.
Sanāksmes galvenā sarunu tēma – aizsargdambja rekonstrukcija. E.Bartkevičs informēja, ka aizsargdambja rekonstrukcijas darbi ir sadalīti četrās kārtās, šobrīd īstenota pirmā un otrā kārta, kas līdz šim izmaksājusi Ls 934 764, no kuriem Ls 654 000 bijuši valsts budžeta līdzekļi, kas piešķirti no finansējuma ārkārtas situācijām. Šobrīd finanšu resursi turpmākiem darbiem ir beigušies. Lai īstenotu 3. kārtā paredzētos darbus, pašvaldība ir vērsusies Finanšu ministrijā ar lūgumu atļaut ņemt kredītu EUR 1,4 miljonu apmērā (dome par to lēma 19.12.2013.), tomēr ministrija šo lūgumu nav apmierinājusi, norādot, ka turpmākie aizsargdambja rekonstrukcijas darbi nav ārkārtas situācijas novēršana (ārkārtas situācija jau esot novērsta, aizberot pārrauto aizsargdambi), bet gan remontdarbi.
"Nepārprotami, šī ir ārkārtas situācija, un darbi ir jāpabeidz, pretējā gadījumā mēs nesasniegsim nosprausto mērķi un paliksim tur, kur bijām," norāda E.Bartkevičs.
Sarunā ar premjerministri Laimdota Straujuma norādījusi, ka hidrobūvju sakārtošana ir iekļauta nākošajā plānošanas perioda budžetā, tādēļ ir cerība, ka projekta 4. kārtas realizācijai (šobrīd tiek izstrādāts projekts) būs iespējams piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Precīzi būvniecības 4. kārtas izmaksu aprēķini vēl nav zināmi, jo nav noticis iepirkums, bet provizoriski tie varētu būt 1,5 miljoni eiro.
E.Bartkevičs CA komisijas pārstāvjus iepazīstināja arī ar speciālistu iesniegtajiem atzinumiem par aizsargdambja rekonstrukcijas turpmāko gaitu. SIA "Jurēvičs un partneri" 31.01.2014. sniegusi atzinumu, kurā norādīts, ka "tikai realizējot visu projektu "Ogres upes neapplūstoša aizsargdambja Ogrē rekonstrukcija" kopumā un tajā paredzētos Ogres upes pretapplūšanas pasākumus posmā no Norupītes līdz Rūpnieku ielai ir iespējams novērst plūdu draudus Ogres pilsētai un tās iedzīvotājiem".
Savukārt inženieru birojs "Kurbada tilti" 31.01.2014. atzinumā par rekonstrukcijas projekta realizācijas secību un nepieciešamo apjomu raksta, ka "projektēšanas uzdevumā, kas paredz veikt pretapplūšanas pasākumus posmā no Norupītes līdz Rūpnieku ielai izvirzītās prasības, ir iespējams izpildīt tikai pilnā apjomā realizējot projektu kopumā, t.i., realizējot visas 4 būvniecības kārtas". Inženieru birojs uzsver, ka katra kārta novērš kādu atsevišķu būtisku riska faktoru attiecībā pret plūdu apdraudējumu. "I kārtā tiek novērsti esošie dambja avārijas izskalojumi un veikta Norupītes izteces zonas nostiprināšana; II kārtā tiek veidots savienojošais dambis (170 m) un sūkņa stacijas galvenās būvkonstrukcijas, lai novērstu Ogres upes palu ūdeņu un ledus krāvumu ieplūšanu Norupītes grāvī; III kārtā tiek pilnībā aprīkota sūkņu stacija, izbūvēti piebraucamie ceļi; IV kārtā tiek veikta esošā dambja rekonstrukcija (545 m), izveidojot nogāžu nostiprinājumu un izbūvējot ūdensnecaurlaidīgu ekrānu, kas maksimāli samazina Ogres upes palu ūdeņu filtrāciju caur dambja uzbērumu." "Kurbada tilti" norāda, ka esošais grants uzbērums šobrīd nepilda dambja funkcijas, kā rezultātā tā rekonstrukcija ir neizbēgams pasākums, lai būtiski samazinātu ar dambi ierobežotās teritorijas applūšanas risku. Inženieru birojs atgādina, ka 2013. gadā veikta dambja apsekošana un ģeoloģiskā izpēte, kā rezultāti uzrādīja, ka esošais aizsargvalnis ir veidots no neviendabīgas grants un neatbilstoši vispārpieņemtiem dambja būvniecības pamatprincipiem.
Arī Ogres būvvaldes 03.02.2014. sagatavotajā atzinumā norādīts, ka "pasākumi, kuri tiek veikti pašreizējā finansējuma ietvaros nenodrošina avārijas seku likvidēšanu. Pilsētas pasargāšana no plūdu iedarbības tiks nodrošināta, realizējot pilnībā visa tehniskā projekta visās 4 kārtās paredzētos dambja rekonstrukcijas būvdarbus".
Izvērtējot situāciju, Civilās aizsardzības komisija pieņēma lēmumu, ka pasākumi, kuri tiek veikti pašreizējā finansējuma ietvaros, nenodrošina avārijas seku likvidēšanu un ka Ogres pilsētas pasargāšana no plūdu iedarbības tiks nodrošināta tikai pilnībā realizējot visus būvdarbus.
Arī U.Ulmanis norāda, ka ir nepieciešama visa projekta realizācija, jo tikai tā ir iespējams nodrošināt iedzīvotāju drošību un novērst plūdu risku. Pašvaldības policijas priekšnieks atgādina, ka pagājušajā gadā Ogres iedzīvotāji plūdus piedzīvoja divas reizes. 2. janvārī Ogres upē kooperatīvās dārzkopības sabiedrības "Ogres dārziņi" rajonā strauji cēlās ūdens līmenis, kā rezultātā applūda 77 iedzīvotāju īpašumi, tai skaitā mājas, ūdens līmenis kritās tikai 3. janvāra pusdienlaikā. Plūdi ar daudz lielāku spēku atkārtojās 15. līdz 19. aprīlī, kad kopumā applūda 6 Ogres upes krastā apdzīvotās teritorijas (Ogresgals, Rankas 17, "Dārziņi", otrais dambis pie Norupītes, pirmais dambis, Lašupes, Ogre), apmēram 120 īpašumi, viena persona gāja bojā, tika izglābtas un evakuētas 23 personas un 4 mājdzīvnieki. Plūdu laikā tika pārrauts aizsargdambis, pamatīgi appludinot Plūsmas, Ogres un Peldu ielas rajonu.
Apkopojot datus, pašvaldība pagājušā gada plūdu novēršanas primāro darbu veikšanai ir iztērējusi Ls 178 542. Ls 58 144 piešķirti pabalstos plūdos cietušajām 64 ģimenēm (no tiem Ls 22 751 segusi valsts). Šie pabalsti izmaksāti pašvaldības saistošo noteikumu 15/2013 un 17/2013 kārtībā. Aizsargdambja izbūvei iztērēti Ls 934 764 pašvaldības budžeta līdzekļi, no tiek Ls 654 000 segusi valsts.
E.Bartkevičs norāda: "Ar Civilās aizsardzības komisijas pieņemto lēmumu pašvaldība vēlreiz vērsīsies Finanšu ministrijā. Ja tā vēlreiz atteiks, tad ar šo lēmumu vērsīsimies pie valdības."