Aizsedzošās konstrukcijas dārzā
Foto: Aizsedzošās konstrukcijas dārzā
Žogs ne tikai atdala kaimiņu īpašumus, bet arī aizsedz skatu uz vietām, ko nav vēlams redzēt. Aizsedzošās konstrukcijas var būt ar pārtraukumiem. To, ko nevēlas redzēt, piemēram, kaimiņa saimniecību, atstāj aiz blīva žoga, necaurredzama materiāla, vai aizaudzē ar mūžzaļiem augiem.
| Mazās
arhitektūras formas – neiztrūkstošs dārza elements (3.daļa) |
|
|
|
|
Aizsedzošās
konstrukcijas
Žogs ne tikai atdala kaimiņu īpašumus, bet arī aizsedz skatu uz vietām, ko nav vēlams redzēt. Aizsedzošās konstrukcijas var būt ar pārtraukumiem. To, ko nevēlas redzēt, piemēram, kaimiņa saimniecību, atstāj aiz blīva žoga, necaurredzama materiāla, vai aizaudzē ar mūžzaļiem augiem. Savukārt, ja kādu skaistu skatu gribas izcelt, tad sētai vidū tajā daļā ieliek citu, caurredzamu, materiālu. Izveidojas ierāmēta glezna. Skatu uz kaimiņa sētu var aizsegt arī ar dekoratīvu sienu. Izskatīsies kā dārza skulptūra. Vides objekti Ja apkārtnē ir plašs, brīvs laukums, kurā gribas ielikt akcentu, var eksperimentēt ar vides objektiem. Tie var būt īpaši košās krāsās un visdažādākās formās – gan ģeometriski pareizas, gan mākslinieciski nenosakāmas. Gan veikalos un mākslinieku darbnīcās gādāti, gan paša saimnieka veidoti, gan kokā griezti, gan akmenī cirsti. Apgaismojums Dārza apgaismojuma vissvarīgākā, primārā funkcija ir vietas izgaismošana. Jāizdomā, kuras ir tās vietas, kur cilvēki tumsā staigās, kur nepieciešams redzēt, tātad apgaismot. Tikai pēc tam nāk apgaismojuma dekoratīvā loma. Iebrauktuves, telpu ieejas apgaismojumi pārsvarā tiek taisīti uz relejiem, kas reaģē uz cilvēku vai mašīnu parādīšanos. Nevajadzētu aizmirst apgaismojumu aizvadīt arī uz lapeni. Ja dārzā plānots audzēt Ziemassvētku egli, tad nepieciešams elektrības kontakts, lai būtu iespēja pieslēgt lampiņas. Dārza apgaismojumam nav jābūt augstam, pietiek ar metru vai 60 cm, lai izgaismotu apakšējo telpu, kur iet. Visu dārzu nav jāizgaismo. Labu efektu panāk veiksmīgi pagaismojot stādījumu izteiksmīgākās vietas. Ja stādīts kāds koks, to var izgaismot no apakšas, gaisma var plūst no terases sienas. Akcentam dārzā var novietot spīdīgu objektu, kas kalpo arī kā skulptūra. Šobrīd veikalos piedāvā dažādas solārās lampas. Pa dienu gaismā tās uzlādējas, naktī spīd – jauda ir maza, tās spīd kā actiņas un kalpo vairāk kā dekorācija. Dārza izgaismošanai ar tām nepietiek, šādam nolūkam nepieciešama tomēr elektrība. Solārās lampiņas labi iederas puķu dobēs. Ja gribas akcentu, var ielikt dobē kādas piecas, lai redz, ka tur ir. Arī baseinā tās var likt. Voljērs sunim Saimnieki reizēm neiedomājas, cik lielu kaitējumu dārzam var nodarīt suns. Tas mēdz izrakāt, jauns dzīvnieks arī apgrauzt stādījumus, "aplaistīt" tos, tādejādi kaitējot augiem. Tādēļ sunim būtu vēlams savs voljērs. Tajā dzīvnieks nav jātur vienmēr, bet tikai laikā, kad saimnieks nevar suni pieskatīt, neredz, ko tas dara. Voljerā sunim ir būda, koka klājums, kur var pagulēt, mulčēts vai kā savādāk izveidots laukums. Vietu izvēlas, lai dzīvnieks redz ieeju un nejūtas vientuļš. Ja tam jāpilda sarga funkcijas, tad voljērs atrodas tuvāk pie ieejas, ja tas ir tikai saimnieku mīlulis, tad viņa vieta var atrasties dziļāk dārza telpā. Mājas norāde Nevajag par zemu novērtēt ceļa norādes zīmi. Tā ir kā saimniecības vizītkarte, tādēļ pie tās izskata jāpiedomā. Braucot pa Latviju, var redzēt dažādas mākslinieciskas izpausmes māju nosaukumu prezentēšanā. Lūk, ainavu arhitektes Gitas idejas: Mājas nosaukums uzrakstīts uz zemē iedzītiem, mākslinieciski sarindotiem pālīšiem. Uz katra pa vienam burtam. Jārēķinās, ka šis uzraksts atrodas diezgan zemu, tādēļ vasarās ap to regulāri jāappļauj. Par viesu ierašanos it kā vēstī ķēdē, kas veidota no mājas nosaukuma burtiem, iekārts zvans. Te gan saimniekam vēl jāpadomā, kā nostiprināt ķēdi, lai burti vējā negrozītos un nosaukums būtu salasāms. Dārza kopšana Ierīkojot mājas apkārtni, jārēķinās, ka vēlāk tā prasīs rūpīgu un regulāru kopšanu. Jāņem vērā, cik daudz laika, spēka un resursu šim darbam saimnieki būs gatavi veltīt. Piemēram, dīķi vairākas reizes sezonā jāizsūc, jāiztīra, jānomaina tajā ūdens. Ir iespējams iegādāties ķīmiskas vielas, kas it kā aizkavē aļģu augšanu, bet tomēr ūdens ir jāmaina. Arī augi prasa papildus rūpes – pabaroti un apkopti tie izskatās krietni labāk. Ir cilvēki, kas uztaisa dārzu un tāds viņš arī paliek - nekustīgs, bet ir dārza mīļi, kam visu laiku nepieciešams eksperimentēt, kaut ko mainīt apkārtnē. Šādi cilvēki, ieraugot kaut ko jaunu, to nopērk, dārzs nemitīgi mainās, kustas, ir dinamisks. Ir jāievēro lielās karkasa līnijas – stādījumus, kas aizsedz ko vai atsedz, akcentē kādu fasādi. Pārējo visu var mainīt, eksperimentēt. Biežākās kļūdas Lai nerastos disharmonija, būtu vēlams ēku saskaņot ar apkārtnes mazām arhitektūras formām – lapeni, atbalsta sienu, rotaļu laukumu. Reizēm labi domātas lietas var sabojāt kopiespaidu, radīt pretēju efektu. Piemēram, māja uzbūvēta ar smalku faktūru, plašiem logiem, izteikti pilsētnieciskā stilā, bet dārzā ielikta lapene no guļbaļķiem. Vai otrādāk – pie klasiskas lauku mājas pielikta moderna terase no metāla konstrukcijām un stikla. Arī lampas būtu vēlams saskaņot, nevajadzētu tās izvēlēties katru savādāku. Ainavas kopskatu var sabojāt pārāk aizraujoties ar stādījumiem. Visbiežāk tas notiek, ja iegādājas augus pa vienam. Vienreiz vienu, citu reiz citu. Tā, gadiem pa vienam vācot, ir grūti veidot kompozīcijas. Vieglāk saskaņot krāsu laukumus vai kombinēt faktūras, ja pērk uzreiz augu grupu. Lai būtu viens augs, tam jābūt kut kam īpašam – magnolija, pīlādzis. Vispirms jāizlemj, kādu dārzu saimnieki vēlas, un tad var domāt, kādi augi tam piestāv. Reizēm pietiek tikai pārgrupēt stādījumus, un dārzs iegūst jaunu noskaņu. Pirms izraut apkārtnē esošu koku vai iznīcināt tur augošu dabisku puķu pļavu, der padomāt, vai tā nevar veiksmīgi iekļauties ainavā. Atpūtas zonā atstāts augošs koks tur radīs īpašu auru, bet dabiska puķu pļava var kļūt par patīkamu apkārtnes akcentu. Iznīcināt to var ātri, bet atpakaļ ieaudzēt – ļoti sarežģīti. Tūlīt pēc mājas celtniecības darbu beigšanas nav jāsteidzas ar apkārtnes iekopšanu. Dārzu nevajag veidot visu uzreiz. Ir jāizlemj prioritātes, vispirms sakārtojot funkcionālās lietas. Ļoti svarīgi ir nopietni pastrādāt pie dārza līmeņiem, tad lēnām domāt par pārējo. Mājā dzīvojot, saimnieki sāk just, ko pašiem kurā vietā vairāk gribētos, var izrādīties, ka sākotnējā vēlme nemaz nav tā optimālākā, un ieceres var mainīties.
|
