Aizvadīta Ventspils siltumapgādes uzņēmumu rīkotā iedzīvotāju informācijas diena
Foto: Aizvadīta Ventspils siltumapgādes uzņēmumu rīkotā iedzīvotāju informācijas diena
Abu siltumapgādes uzņēmumu rīkotajā iedzīvotāju informācijas dienā, kas notika otrdien, 10. jūnijā, speciālisti atbildēja uz sanākušo jautājumiem par Ventspils Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram iesniegtajiem siltuma tarifu projektiem, kas paredz tos palielināt par 26% - līdz 38,90 Ls/MWh.
Abu siltumapgādes uzņēmumu rīkotajā iedzīvotāju informācijas dienā, kas notika otrdien, 10. jūnijā, speciālisti atbildēja uz sanākušo jautājumiem par Ventspils Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram iesniegtajiem siltuma tarifu projektiem, kas paredz tos palielināt par 26% - līdz 38,90 Ls/MWh.
Uz tikšanos bija aicināti arī regulatora priekšsēdētājs Edvīns Upaciers un sarunas laikā klātesošajiem pievienojās Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks.
Atbildot uz iedzīvotāju, kas pārstāvēja vairāku pilsētā strādājošu uzņēmumu arodorganizācijas, jautājumiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētājs apliecināja, ka abi siltumapgādes uzņēmumi ievērojuši LR likumos un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību tarifu izmaiņu iesniegšanas procedūrā. Viņš informēja, ka pēc projekta iesniegšanas, noteikto 10 dienu laikā, regulators to novērtējis, kā arī pārbaudījis iesniegtās dokumentācijas atbilstību visām prasībām.
Tāpat tika noteikta un publicēta kārtība kādā iespējams ar to iepazīties. Upaciers atzina, ka siltumapgādes uzņēmumi izpildījuši visas prasības un noraidīja presē izskanējušos pārmetumus par informācijas slēpšanu. Jauno tarifu sabiedriskā apspriede notiks līdz 12. jūnijam, bet līdz 10. jūnija vakaram regulatorā par abu Siltumu iesniegtajiem tarifu projektiem zvanījuši 11 cilvēki, divi izteikuši vēlmi iepazīties klātienē.
Viņš arī norādīja, ka nav pamata iedzīvotāju bažām par jebkuru iesniegto tarifu projektu apstiprināšanu. Pēc rūpīgas pārbaudes, iespējams tos arī noraidīt. Pagājušajā gadā no iesniegtajiem 15 projektiem Ventspils Sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprinājis tika tikai 8.
Sanākušie iedzīvotāji izteica vēlmi jauno tarifu projekta analizēšanā piesaistītu savus speciālistus un vienojās par iespēju saņemt tarifu projekta kopijas, lai izpēti veiktu ārpus biroja telpām. Pēc šādas rūpīgas analīzes un priekšlikumu izstrādes, tiks rīkota vēl viena arodorganizāciju pārstāvju, Sabiedriskā pakalpojuma regulatora, Siltuma speciālistu un domes pārstāvju tikšanās.
Pašvaldības SIA "Pārventas Siltums" ekonomiste Vēsma Straume iepazīstināja klātesošos ar abu uzņēmumu ekonomisko stāvokli, kas licis izšķirties par nepieciešamību tarifu paaugstināt. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, ja izmaksas pieaug vairāk kā 5%, tad uzņēmums ir tiesīgs vērsties regulatorā ar priekšlikumu tarifu paaugstināt. Ventspils Siltuma izmaksas pieaugušas par 20% , bet Pārvetas Siltumam par 22%.
Galvenais iemesls ir kurināmā cenu pieaugums pasaulē un līdz ar to arī Latvijā. Laikā no 2007.gada jūnija līdz 2008.gada jūnijan mazuta cena pieauga no 300 USD/t līdz 592 USD/t. Šobrīd spēkā esošais tarifs tika sagatavots 2007. gada novembrī, kad mazuta cena bija 440 – 460 USD/t, iesniegšanas brīdī decembrī 435 USD/t, bet spēkā stāšanās laikā 2008. gada martā jau 455 - 467 USD/t. Tomēr mazuta cena turpināja augt. 2008. gada maijā - mēnesi pēc tarifa stāšanās spēkā tā sasniedza 567 USD/t līmeni, bet šobrīd jūnijā ir 592 USD/t. Iesniegtajā tarifa projektā iestrādātā mazuta cena ir 455 USD/t, bet redzam, ka tā jau par 137 USD/t atpaliek no šodienas biržas cenas (sk. grafiku Nr.1). Tik strauju kurināmā cenu kāpumu nevarēja prognozēt neviens, bet uzņēmumam nepieciešami līdzekļi kurināmā iegādei, lai tas varētu savu pakalpojumu sniegt un nodrošināt pilsētas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus ar siltumu un karsto ūdeni.
Pieaugušas arī citas izmaksas – ūdens par 44%, elektronenerģija par 63%, ogļu cena par 29% un tiek prognozēts arī šķeldas cenas pieaugums. Līdz ar to Ventspils pilsētas domes 1,7 milj. lielās investīcijas, pateicoties kurām izdevies uzstādīt ogļu katlu Pārventas siltumā un šķeldas katlu Ventspils Siltumā, būtiski samazinājušas mazuta patēriņu abos uzņēmumos, bet nespēj kompensēt mazuta cenas pieaugumu. Tomēr, ja šīs investīcijas nebūtu veiktas, tad iesniegtajā tarifa projektā Pārventas siltums saražotā siltumenerģija būtu par 8 Ls/MWh dārgāka jeb 46,90 Ls/MWh, bet Ventspils Siltums par 6 Ls/MWh dārgāks jeb 44,90 Ls/MWh, kas būtu tuvu Latvijā visaugstākajam - Liepājā spēkā esošajam tarifam ( 48,23 Ls/MWh). Uzņēmumi meklē iespējas arī turpmāk samazināt mazuta patēriņu. Patreiz norit aktīvs darbs, lai tuvākajā laikā Pārventas Siltumā varētu uzstādīt vēl vienu ogļu katlu, kas ļautu ar mazutu saražoto siltumenerģiju samazināt no 43% līdz 10%.
Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks vērsa klātesošo uzmanību faktam, ka, līdz šim Ventspilī izdevies saglabāt vienu no zemākajiem tarifiem Latvijā (sk. tabulu Nr.2).
Sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētājs E. Upaciers, kura pienākumos ietilpst iepazīties ar regulējamo uzņēmumu finansiālās darbības gada pārskatiem, apstiprināja uzņēmuma speciālistu sniegto informāciju, ka jau daudzus gadus abi siltumapgādes uzņēmumi strādā ar zaudējumiem.
Tas darīts ņemot vērā to, ka objektīvo faktoru dēļ siltumenerģijas cenas Latvijā pēdējo trīs gadu laikā ir faktiski dubultojušās, taču iedzīvotāju ienākumi nav auguši proporcionāli. Tā piem., Pārventas Siltums 5 gados radušies 1,5 milj. latu lieli zaudējumi, bet Ventspils Siltumam 2004. gadā - 143 000 Ls; 2005. gadā – 73 000 Ls. Ja 2006. gadā nebūtu pārdotas siltumnīcas efekta gāzu emisijas kvotas, tad zaudējumi būtu 700 000 Ls. Savukārt 2007. gada peļņa 44 000 Ls saistīta ar nodokļu pārrēķinu un samazinātās amortizācijas likmes piemērošanu ( 5% vietā 1,3%), kas nozīmē mākslīgi paaugstinātu siltumtrašu kalpošanas laiku no 20 gadiem uz 77 gadiem. Situācija, kad uzņēmumiem ilgstoši nepietiek līdzekļu trašu atjaunošanai, var radīt avārijas un pārtraukumus siltumenerģijas piegādē.
Tikšanās noslēgumā tika atzīts, ka situācijā, kad energoresursu cenu pieaugumu nav iespējams ietekmēt, jādomā par siltumenerģijas taupīšanu un energoefektivitātes pasākumu veikšanu arī ēkās. Finansiālu palīdzību šo pasākumu veikšanai var saņemt gan no valsts, gan pašvaldības. No valsts var saņemt 200 latu energoauditu veikšanai un 20% ēkas renovācijas veikšanai. Pašvaldība papildus valsts sniegtajam atbalsta, gatava finansēt 50% energoaudita izmaksu (ne vairāk kā 250 latu) un arī 10% no ēkas renovācijas darbu izmaksām.
Uz tikšanos bija aicināti arī regulatora priekšsēdētājs Edvīns Upaciers un sarunas laikā klātesošajiem pievienojās Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks.
Atbildot uz iedzīvotāju, kas pārstāvēja vairāku pilsētā strādājošu uzņēmumu arodorganizācijas, jautājumiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētājs apliecināja, ka abi siltumapgādes uzņēmumi ievērojuši LR likumos un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību tarifu izmaiņu iesniegšanas procedūrā. Viņš informēja, ka pēc projekta iesniegšanas, noteikto 10 dienu laikā, regulators to novērtējis, kā arī pārbaudījis iesniegtās dokumentācijas atbilstību visām prasībām.
Tāpat tika noteikta un publicēta kārtība kādā iespējams ar to iepazīties. Upaciers atzina, ka siltumapgādes uzņēmumi izpildījuši visas prasības un noraidīja presē izskanējušos pārmetumus par informācijas slēpšanu. Jauno tarifu sabiedriskā apspriede notiks līdz 12. jūnijam, bet līdz 10. jūnija vakaram regulatorā par abu Siltumu iesniegtajiem tarifu projektiem zvanījuši 11 cilvēki, divi izteikuši vēlmi iepazīties klātienē.
Viņš arī norādīja, ka nav pamata iedzīvotāju bažām par jebkuru iesniegto tarifu projektu apstiprināšanu. Pēc rūpīgas pārbaudes, iespējams tos arī noraidīt. Pagājušajā gadā no iesniegtajiem 15 projektiem Ventspils Sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprinājis tika tikai 8.
Sanākušie iedzīvotāji izteica vēlmi jauno tarifu projekta analizēšanā piesaistītu savus speciālistus un vienojās par iespēju saņemt tarifu projekta kopijas, lai izpēti veiktu ārpus biroja telpām. Pēc šādas rūpīgas analīzes un priekšlikumu izstrādes, tiks rīkota vēl viena arodorganizāciju pārstāvju, Sabiedriskā pakalpojuma regulatora, Siltuma speciālistu un domes pārstāvju tikšanās.
Pašvaldības SIA "Pārventas Siltums" ekonomiste Vēsma Straume iepazīstināja klātesošos ar abu uzņēmumu ekonomisko stāvokli, kas licis izšķirties par nepieciešamību tarifu paaugstināt. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka, ja izmaksas pieaug vairāk kā 5%, tad uzņēmums ir tiesīgs vērsties regulatorā ar priekšlikumu tarifu paaugstināt. Ventspils Siltuma izmaksas pieaugušas par 20% , bet Pārvetas Siltumam par 22%.
Galvenais iemesls ir kurināmā cenu pieaugums pasaulē un līdz ar to arī Latvijā. Laikā no 2007.gada jūnija līdz 2008.gada jūnijan mazuta cena pieauga no 300 USD/t līdz 592 USD/t. Šobrīd spēkā esošais tarifs tika sagatavots 2007. gada novembrī, kad mazuta cena bija 440 – 460 USD/t, iesniegšanas brīdī decembrī 435 USD/t, bet spēkā stāšanās laikā 2008. gada martā jau 455 - 467 USD/t. Tomēr mazuta cena turpināja augt. 2008. gada maijā - mēnesi pēc tarifa stāšanās spēkā tā sasniedza 567 USD/t līmeni, bet šobrīd jūnijā ir 592 USD/t. Iesniegtajā tarifa projektā iestrādātā mazuta cena ir 455 USD/t, bet redzam, ka tā jau par 137 USD/t atpaliek no šodienas biržas cenas (sk. grafiku Nr.1). Tik strauju kurināmā cenu kāpumu nevarēja prognozēt neviens, bet uzņēmumam nepieciešami līdzekļi kurināmā iegādei, lai tas varētu savu pakalpojumu sniegt un nodrošināt pilsētas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus ar siltumu un karsto ūdeni.
Pieaugušas arī citas izmaksas – ūdens par 44%, elektronenerģija par 63%, ogļu cena par 29% un tiek prognozēts arī šķeldas cenas pieaugums. Līdz ar to Ventspils pilsētas domes 1,7 milj. lielās investīcijas, pateicoties kurām izdevies uzstādīt ogļu katlu Pārventas siltumā un šķeldas katlu Ventspils Siltumā, būtiski samazinājušas mazuta patēriņu abos uzņēmumos, bet nespēj kompensēt mazuta cenas pieaugumu. Tomēr, ja šīs investīcijas nebūtu veiktas, tad iesniegtajā tarifa projektā Pārventas siltums saražotā siltumenerģija būtu par 8 Ls/MWh dārgāka jeb 46,90 Ls/MWh, bet Ventspils Siltums par 6 Ls/MWh dārgāks jeb 44,90 Ls/MWh, kas būtu tuvu Latvijā visaugstākajam - Liepājā spēkā esošajam tarifam ( 48,23 Ls/MWh). Uzņēmumi meklē iespējas arī turpmāk samazināt mazuta patēriņu. Patreiz norit aktīvs darbs, lai tuvākajā laikā Pārventas Siltumā varētu uzstādīt vēl vienu ogļu katlu, kas ļautu ar mazutu saražoto siltumenerģiju samazināt no 43% līdz 10%.
Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks vērsa klātesošo uzmanību faktam, ka, līdz šim Ventspilī izdevies saglabāt vienu no zemākajiem tarifiem Latvijā (sk. tabulu Nr.2).
Sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētājs E. Upaciers, kura pienākumos ietilpst iepazīties ar regulējamo uzņēmumu finansiālās darbības gada pārskatiem, apstiprināja uzņēmuma speciālistu sniegto informāciju, ka jau daudzus gadus abi siltumapgādes uzņēmumi strādā ar zaudējumiem.
Tas darīts ņemot vērā to, ka objektīvo faktoru dēļ siltumenerģijas cenas Latvijā pēdējo trīs gadu laikā ir faktiski dubultojušās, taču iedzīvotāju ienākumi nav auguši proporcionāli. Tā piem., Pārventas Siltums 5 gados radušies 1,5 milj. latu lieli zaudējumi, bet Ventspils Siltumam 2004. gadā - 143 000 Ls; 2005. gadā – 73 000 Ls. Ja 2006. gadā nebūtu pārdotas siltumnīcas efekta gāzu emisijas kvotas, tad zaudējumi būtu 700 000 Ls. Savukārt 2007. gada peļņa 44 000 Ls saistīta ar nodokļu pārrēķinu un samazinātās amortizācijas likmes piemērošanu ( 5% vietā 1,3%), kas nozīmē mākslīgi paaugstinātu siltumtrašu kalpošanas laiku no 20 gadiem uz 77 gadiem. Situācija, kad uzņēmumiem ilgstoši nepietiek līdzekļu trašu atjaunošanai, var radīt avārijas un pārtraukumus siltumenerģijas piegādē.
Tikšanās noslēgumā tika atzīts, ka situācijā, kad energoresursu cenu pieaugumu nav iespējams ietekmēt, jādomā par siltumenerģijas taupīšanu un energoefektivitātes pasākumu veikšanu arī ēkās. Finansiālu palīdzību šo pasākumu veikšanai var saņemt gan no valsts, gan pašvaldības. No valsts var saņemt 200 latu energoauditu veikšanai un 20% ēkas renovācijas veikšanai. Pašvaldība papildus valsts sniegtajam atbalsta, gatava finansēt 50% energoaudita izmaksu (ne vairāk kā 250 latu) un arī 10% no ēkas renovācijas darbu izmaksām.
