Aizvadītās konferences "Būvniecības Latvijā – izaicinājumi un iespējas" interešu degpunktā - strukturālas izmaiņas būvniecības nozarē
Foto: Aizvadītās konferences "Būvniecības Latvijā – izaicinājumi un iespējas" interešu degpunktā - strukturālas izmaiņas būvniecības nozarē
Mainoties ekonomiskajai situācijai valstī un nekustamo īpašumu tirgū, ir sākušās strukturālas izmaiņas visā būvniecības nozarē. Tālab kā konferences mērķis bija izvirzīts - izvērtēt Latvijas būvniecības līdzšinējos sasniegumus un problēmas, iezīmēt Latvijas kā ES dalībvalsts prioritāros mērķus un uzdevumus ilgtspējīgai attīstībai, kā arī nodrošināt privātā un valsts sektora dialogu par aktuāliem jautājumiem būvniecībā, vēstī portāls Lv.lv
Mainoties ekonomiskajai situācijai valstī un nekustamo īpašumu tirgū, ir sākušās strukturālas izmaiņas visā būvniecības nozarē. Tālab kā konferences mērķis bija izvirzīts - izvērtēt Latvijas būvniecības līdzšinējos sasniegumus un problēmas, iezīmēt Latvijas kā ES dalībvalsts prioritāros mērķus un uzdevumus ilgtspējīgai attīstībai, kā arī nodrošināt privātā un valsts sektora dialogu par aktuāliem jautājumiem būvniecībā, atsaucoties uz "Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras' sagatavoto informāciju, vēstī portāls Lv.lv
"Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūru, organizējot šo konferenci, vēlējās veicināt domu apmaiņu starp valsts sektoru un uzņēmējiem par normatīvo dokumentu pilnveidošanu, kompetenču sadalījumu un citiem aktuāliem jautājumiem," stāsta Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktors Ingars Pilmanis. "Mēs vēlējāmies rast ieskatu reālajā situācijā būvniecības nozarē, ieklausoties nozaru ekspertu vērtējumā, kā arī pārrunāt nākotnes perspektīvas un izaicinājumus."
Konference strukturāli bija sadalīta divās plenārsēdēs un divās darba grupās - "Publiskie iepirkumi būvniecībā" un "Pakalpojumu regulēšana būvniecībā, profesionālo kvalifikāciju atzīšana, speciālistu testēšana". Dalībnieki tika informēti par Eiropas Savienības iniciatīvām gan iepirkumos, gan materiālu sertificēšanā, gan profesionālo standartu izstrādē un iespējām apgūt ES fondus.
Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta direktore Diāna Rancāne informēja, ka Eiropas Savienības strukturālo instrumentu apjoms būvniecībai 2007. - 2013. gados varētu sasniegt līdz pat 3 miljardiem latu. Viņa uzsvēra nepieciešamību izlīdzināt pieprasījumu un piedāvājumu būvniecības sektorā, ar mērķi novērst iepriekšējā periodā piedzīvoto straujo izmaksu pieaugumu. D.Rancāne stāsta: "Savlaicīgi plānoti un publiskoti ES fondu ieguldījumu plāni dotu iespēju būvniekiem efektīvi organizēt savus resursus".
Konferencē tika diskutēts par Latvijas būvniecības nozares attīstības tendencēm, būvniecības galvenajiem aspektiem Rīgā, kā arī par būvniecības dalībnieku kompetenču sadalījumu būvniecības procesā.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības uzraudzības padomes vadītājs Ilmārs Leikums: "Sabiedrība ir aktīvāk jāinformē par būvniecības iecerēm pilsētā un jārod kompromiss starp sabiedrības un uzņēmēju interesēm līdz būvatļaujas saņemšanai. Vēl ir daudz jādara, lai sakārtotu normatīvos dokumentus, kuri regulē nozari, piemēram, jāpalielina ēku ekspertīzes loma jau būvniecības stadijas sākumā, kā arī būtu jāveic atsevišķu dokumentu standartizācijas process - veidlapas, līgumi u.c. Manuprāt, nepieciešams pārskatīt valsts uzraudzības lomu būvniecībā, tai skaitā pārskatot pašvaldību būvinspektoru pakļautību, tos iekļaujot Valsts inspekcijas sastāvā".
Konferencē bija plaši pārstāvēti uzņēmēji un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri arī aktīvi iesaistījās diskusijā darba grupās, izteica savus priekšlikumus normatīvās bāzes sakārtošanai klātesošajiem Ekonomikas ministriju pārstāvjiem. SIA "Caparol Baltica" valdes priekšsēdētāja Beata Johansone vēsta: "Jāveido dialogs starp visām institūcijām, kuras ir iesaistītas būvniecības procesā. Ja iepriekšējos gados, kad strauji pieauga būvniecības apjomi un viss likās kārtībā, nevienam nebija laika un pat vēlmes, tad tagad ir pienācis pēdējais laiks, ko mainīt, sakārtot un skatīties uz nākotnē, pieņemot mūsdienu apstākļu uzspiestos izaicinājumus."
Konferencē piedalījās 147 valsts un pašvaldību institūciju vadošie darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī būvniecības nozares eksperti un tirgus dalībnieki. Konferenci atbalsta SIA "Caparol Baltica", SIA "Verdicus" un SIA "Vecover".
"Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūru, organizējot šo konferenci, vēlējās veicināt domu apmaiņu starp valsts sektoru un uzņēmējiem par normatīvo dokumentu pilnveidošanu, kompetenču sadalījumu un citiem aktuāliem jautājumiem," stāsta Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktors Ingars Pilmanis. "Mēs vēlējāmies rast ieskatu reālajā situācijā būvniecības nozarē, ieklausoties nozaru ekspertu vērtējumā, kā arī pārrunāt nākotnes perspektīvas un izaicinājumus."
Konference strukturāli bija sadalīta divās plenārsēdēs un divās darba grupās - "Publiskie iepirkumi būvniecībā" un "Pakalpojumu regulēšana būvniecībā, profesionālo kvalifikāciju atzīšana, speciālistu testēšana". Dalībnieki tika informēti par Eiropas Savienības iniciatīvām gan iepirkumos, gan materiālu sertificēšanā, gan profesionālo standartu izstrādē un iespējām apgūt ES fondus.
Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta direktore Diāna Rancāne informēja, ka Eiropas Savienības strukturālo instrumentu apjoms būvniecībai 2007. - 2013. gados varētu sasniegt līdz pat 3 miljardiem latu. Viņa uzsvēra nepieciešamību izlīdzināt pieprasījumu un piedāvājumu būvniecības sektorā, ar mērķi novērst iepriekšējā periodā piedzīvoto straujo izmaksu pieaugumu. D.Rancāne stāsta: "Savlaicīgi plānoti un publiskoti ES fondu ieguldījumu plāni dotu iespēju būvniekiem efektīvi organizēt savus resursus".
Konferencē tika diskutēts par Latvijas būvniecības nozares attīstības tendencēm, būvniecības galvenajiem aspektiem Rīgā, kā arī par būvniecības dalībnieku kompetenču sadalījumu būvniecības procesā.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības uzraudzības padomes vadītājs Ilmārs Leikums: "Sabiedrība ir aktīvāk jāinformē par būvniecības iecerēm pilsētā un jārod kompromiss starp sabiedrības un uzņēmēju interesēm līdz būvatļaujas saņemšanai. Vēl ir daudz jādara, lai sakārtotu normatīvos dokumentus, kuri regulē nozari, piemēram, jāpalielina ēku ekspertīzes loma jau būvniecības stadijas sākumā, kā arī būtu jāveic atsevišķu dokumentu standartizācijas process - veidlapas, līgumi u.c. Manuprāt, nepieciešams pārskatīt valsts uzraudzības lomu būvniecībā, tai skaitā pārskatot pašvaldību būvinspektoru pakļautību, tos iekļaujot Valsts inspekcijas sastāvā".
Konferencē bija plaši pārstāvēti uzņēmēji un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri arī aktīvi iesaistījās diskusijā darba grupās, izteica savus priekšlikumus normatīvās bāzes sakārtošanai klātesošajiem Ekonomikas ministriju pārstāvjiem. SIA "Caparol Baltica" valdes priekšsēdētāja Beata Johansone vēsta: "Jāveido dialogs starp visām institūcijām, kuras ir iesaistītas būvniecības procesā. Ja iepriekšējos gados, kad strauji pieauga būvniecības apjomi un viss likās kārtībā, nevienam nebija laika un pat vēlmes, tad tagad ir pienācis pēdējais laiks, ko mainīt, sakārtot un skatīties uz nākotnē, pieņemot mūsdienu apstākļu uzspiestos izaicinājumus."
Konferencē piedalījās 147 valsts un pašvaldību institūciju vadošie darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī būvniecības nozares eksperti un tirgus dalībnieki. Konferenci atbalsta SIA "Caparol Baltica", SIA "Verdicus" un SIA "Vecover".