Akceptē Būvniecības nacionālo programmu
Ministru kabineta komiteja šodien akceptēja Būvniecības nacionālo programmu, kas ir valdības veicamo pasākumu kopums būvniecības nozarē - dzīvojamo un publisko ēku būvniecībā, kā arī būvizstrādājumu ražošanā, kuru īstenošana ir būtiski nepieciešama Latvijas tautsaimniecības attīstībai.
Ministru kabineta komiteja šodien akceptēja Būvniecības nacionālo programmu, kas ir valdības veicamo pasākumu kopums būvniecības nozarē - dzīvojamo un publisko ēku būvniecībā, kā arī būvizstrādājumu ražošanā, kuru īstenošana ir būtiski nepieciešama Latvijas tautsaimniecības attīstībai.
Būvniecības nacionālā programma ir kompleksa mērķprogramma, kas apvieno vienā sistēmā tiesiskos, ekonomiskos, tehniskos un ar tiem saistītos pasākumus būvniecībā, nosaka būvniecībai un ar būvniecību saistītajām nozarēm mērķus un uzdevumus attīstības stratēģijai un taktikai, dod investoriem, uzņēmējiem un bankām informatīvo materiālu par iespējamām tendencēm būvniecībā.
Būvniecības nacionālās programmas galvenais mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgas būvniecības attīstību, kam jāapmierina tautsaimniecības pieprasījumus pēc videi draudzīgas, veselībai nekaitīgas, enerģiju un resursus taupošas, estētiskas un mūsdienīgas būvprodukcijas daudzveidīgā modernu zināšanu, inovāciju un tehnoloģiju ekonomiskajā vidē.
Konkurētspējīgas būvniecības nodrošināšanas mērķi ir Latvijas būvniecības tehnisko un organizatorisko normu saskaņošana ar Eiropas Savienības (ES) atbilstošo likumdošanu, kvalitatīvas un energoefektīvas būvniecības sekmēšana, konkurētspējīgu būvniecības speciālistu sagatavošana un konkurētspējīgas būvzinātnes attīstība.
Lai sasniegtu minētos mērķus, ir jānodrošina Latvijas būvniecības tehnisko un organizatorisko normu saskaņošana ar ES atbilstošu likumdošanu, pilnveidojot būvniecības normatīvo bāzi un kontroles sistēmu, būvniecības statistiku, izveidojot konsultatīvo būvniecības tehniskās informācijas centru un valsts informācijas sistēmu būvniecības jomā, kā arī pilnveidojot būvniecības dalībnieku tiesiskās attiecības.
Mērķu realizēšanai nepieciešams nodrošināt būvju atbilstību tehnisko normatīvu un arhitektūras prasībām, pilnveidot hipotēku kreditēšanas sistēmu būvniecībā, pilnveidot būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas, uzraudzības un inspekcijas sistēmas, veicināt modernu kvalitātes kontroles un vadības sistēmu ieviešanu, kā arī veicināt vietējo būvizstrādājumu ražošanu un lietošanu, investīciju pieaugumu būvniecībā.
Būvniecības nacionālā programma paredz, ka jāsekmē augstskolu būvniecības studiju programmu akreditācija un jāattīsta konkurētspējīga būvzinātne.
Kā norādīts programmas sadaļā par vispārējo situācijas novērtējumu, būvniecības nozare ir cieši saistīta ar valsts vispārējo ekonomisko attīstību.
Būvniecības nozare visjūtīgāk reaģējot uz ekonomiskās situācijas izmaiņām valstī. Ekonomiskās krīzes apstākļos būvniecības produkcija samazinās visstraujāk. Latvijā 1990.-1993.gadā iekšzemes kopprodukts samazinājās divas reizes, bet būvniecībā tas samazinājās vairāk nekā piecas reizes. Ar 1994.gadu sākās būvprodukcijas pieaugums. 2000.gadā būvprodukcijas apjoms, salīdzinot ar 1995.gadu, faktiskajās cenās bija pieaudzis vairāk nekā divas reizes un veidoja 6,8% iekšzemes kopprodukta.
Radikālās izmaiņas ekonomikā ietekmējušas arī darbības specifiku būvniecībā - salīdzinot ar 1990.gadu, vairākkārt palielinājies remonta un rekonstrukcijas darbu īpatsvars, kā arī jaunu individuālo dzīvojamo māju būvniecība, bet strauji samazinājusies daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība. Kopš 1995.gada pieaug inženierbūvju celtniecība.
Vienu no problēmām radot astoņdesmitajos gados nepabeigtie būvniecības objekti. Lai pabeigtu šo objektu būvniecību, vajadzīgi vēl ap 54 miljoniem latu, kas ir aptuveni 5 reizes vairāk nekā šajos objektos ieguldītie līdzekļi.
Visvairāk nepabeigtās būvniecības objektu ir Rīgas un Liepājas rajonā, attiecīgi 12% un 9%, te arī nepieciešams visvairāk līdzekļu būvniecības turpināšanai. Visvairāk līdzekļu trūkst skolām, kur ieguldīta vidēji tikai 1/10 daļa nepieciešamo līdzekļu.
Joprojām pastāvot problēma par teritoriju nelikumīgu apbūvi, jo līdzekļu trūkuma dēļ vairākums pašvaldību nav izstrādājušas teritorijas plānojumu, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi, nav precizēti zemes gabalu izmantošanas un nekustamā īpašuma lietošanas mērķi. Sevišķi aktuāla šī problēma ir teritorijām, kurām ar Aizsargjoslu likumu noteikts apgrūtinājums.
Pašvaldībās bieži vien nav atrisināti arī zemes īpašuma vai nomas jautājumi, kas neļauj juridiski pamatot likumīgu būvniecību.
Latvijā būvdarbu imports no ES valstīm 2000.gadā bija 0,3%, taču turpmākajos 3-5 gados tas pieaugs, jo ES valstis orientējas uz būvniecības pakalpojumu un būvizstrādājumu eksportu. Latvijas būvnieku eksports uz ES valstīm ir tikai 0,1% no kopējā apjoma, un nav paredzams, ka tuvākajos 3-5 gados tas varētu strauji pieaugt.
Līdzekļu trūkuma dēļ ir katastrofāli zemi zinātniskā potenciāla attīstības tempi būvniecībā.
Valstī pastāv dažādi pārkāpumu veidi būvniecībā pirmsprojektēšanas stadijā, valsts pasūtījumu piešķiršanas procesā, kā arī būvniecības un ēku ekspluatācijas laikā, piemēram, nenotiek saskaņošana ar vides aizsardzības prasībām.
Kā prognozēts Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta zinātniskajā pētījumā, ja tuvākajos gados netiks veikti vispusīgi pasākumi būvniecības nozares attīstības veicināšanai, vietējie uzņēmumi nespēs konkurēt ar ārvalstu būvuzņēmumiem, jo nevarēs nodrošināt nepieciešamo kvalitāti un tehnoloģisko efektivitāti. Situācija kļūs arvien labvēlīgāka ES valstu būvfirmu ienākšanai Latvijas būvtirgū, un tautsaimniecības attīstībai būtiskā nozare - būvniecība - strauji novājināsies.
Zaiga Barvida LETA
Copyright © LETA
Būvniecības nacionālā programma ir kompleksa mērķprogramma, kas apvieno vienā sistēmā tiesiskos, ekonomiskos, tehniskos un ar tiem saistītos pasākumus būvniecībā, nosaka būvniecībai un ar būvniecību saistītajām nozarēm mērķus un uzdevumus attīstības stratēģijai un taktikai, dod investoriem, uzņēmējiem un bankām informatīvo materiālu par iespējamām tendencēm būvniecībā.
Būvniecības nacionālās programmas galvenais mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgas būvniecības attīstību, kam jāapmierina tautsaimniecības pieprasījumus pēc videi draudzīgas, veselībai nekaitīgas, enerģiju un resursus taupošas, estētiskas un mūsdienīgas būvprodukcijas daudzveidīgā modernu zināšanu, inovāciju un tehnoloģiju ekonomiskajā vidē.
Konkurētspējīgas būvniecības nodrošināšanas mērķi ir Latvijas būvniecības tehnisko un organizatorisko normu saskaņošana ar Eiropas Savienības (ES) atbilstošo likumdošanu, kvalitatīvas un energoefektīvas būvniecības sekmēšana, konkurētspējīgu būvniecības speciālistu sagatavošana un konkurētspējīgas būvzinātnes attīstība.
Lai sasniegtu minētos mērķus, ir jānodrošina Latvijas būvniecības tehnisko un organizatorisko normu saskaņošana ar ES atbilstošu likumdošanu, pilnveidojot būvniecības normatīvo bāzi un kontroles sistēmu, būvniecības statistiku, izveidojot konsultatīvo būvniecības tehniskās informācijas centru un valsts informācijas sistēmu būvniecības jomā, kā arī pilnveidojot būvniecības dalībnieku tiesiskās attiecības.
Mērķu realizēšanai nepieciešams nodrošināt būvju atbilstību tehnisko normatīvu un arhitektūras prasībām, pilnveidot hipotēku kreditēšanas sistēmu būvniecībā, pilnveidot būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas, uzraudzības un inspekcijas sistēmas, veicināt modernu kvalitātes kontroles un vadības sistēmu ieviešanu, kā arī veicināt vietējo būvizstrādājumu ražošanu un lietošanu, investīciju pieaugumu būvniecībā.
Būvniecības nacionālā programma paredz, ka jāsekmē augstskolu būvniecības studiju programmu akreditācija un jāattīsta konkurētspējīga būvzinātne.
Kā norādīts programmas sadaļā par vispārējo situācijas novērtējumu, būvniecības nozare ir cieši saistīta ar valsts vispārējo ekonomisko attīstību.
Būvniecības nozare visjūtīgāk reaģējot uz ekonomiskās situācijas izmaiņām valstī. Ekonomiskās krīzes apstākļos būvniecības produkcija samazinās visstraujāk. Latvijā 1990.-1993.gadā iekšzemes kopprodukts samazinājās divas reizes, bet būvniecībā tas samazinājās vairāk nekā piecas reizes. Ar 1994.gadu sākās būvprodukcijas pieaugums. 2000.gadā būvprodukcijas apjoms, salīdzinot ar 1995.gadu, faktiskajās cenās bija pieaudzis vairāk nekā divas reizes un veidoja 6,8% iekšzemes kopprodukta.
Radikālās izmaiņas ekonomikā ietekmējušas arī darbības specifiku būvniecībā - salīdzinot ar 1990.gadu, vairākkārt palielinājies remonta un rekonstrukcijas darbu īpatsvars, kā arī jaunu individuālo dzīvojamo māju būvniecība, bet strauji samazinājusies daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība. Kopš 1995.gada pieaug inženierbūvju celtniecība.
Vienu no problēmām radot astoņdesmitajos gados nepabeigtie būvniecības objekti. Lai pabeigtu šo objektu būvniecību, vajadzīgi vēl ap 54 miljoniem latu, kas ir aptuveni 5 reizes vairāk nekā šajos objektos ieguldītie līdzekļi.
Visvairāk nepabeigtās būvniecības objektu ir Rīgas un Liepājas rajonā, attiecīgi 12% un 9%, te arī nepieciešams visvairāk līdzekļu būvniecības turpināšanai. Visvairāk līdzekļu trūkst skolām, kur ieguldīta vidēji tikai 1/10 daļa nepieciešamo līdzekļu.
Joprojām pastāvot problēma par teritoriju nelikumīgu apbūvi, jo līdzekļu trūkuma dēļ vairākums pašvaldību nav izstrādājušas teritorijas plānojumu, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi, nav precizēti zemes gabalu izmantošanas un nekustamā īpašuma lietošanas mērķi. Sevišķi aktuāla šī problēma ir teritorijām, kurām ar Aizsargjoslu likumu noteikts apgrūtinājums.
Pašvaldībās bieži vien nav atrisināti arī zemes īpašuma vai nomas jautājumi, kas neļauj juridiski pamatot likumīgu būvniecību.
Latvijā būvdarbu imports no ES valstīm 2000.gadā bija 0,3%, taču turpmākajos 3-5 gados tas pieaugs, jo ES valstis orientējas uz būvniecības pakalpojumu un būvizstrādājumu eksportu. Latvijas būvnieku eksports uz ES valstīm ir tikai 0,1% no kopējā apjoma, un nav paredzams, ka tuvākajos 3-5 gados tas varētu strauji pieaugt.
Līdzekļu trūkuma dēļ ir katastrofāli zemi zinātniskā potenciāla attīstības tempi būvniecībā.
Valstī pastāv dažādi pārkāpumu veidi būvniecībā pirmsprojektēšanas stadijā, valsts pasūtījumu piešķiršanas procesā, kā arī būvniecības un ēku ekspluatācijas laikā, piemēram, nenotiek saskaņošana ar vides aizsardzības prasībām.
Kā prognozēts Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta zinātniskajā pētījumā, ja tuvākajos gados netiks veikti vispusīgi pasākumi būvniecības nozares attīstības veicināšanai, vietējie uzņēmumi nespēs konkurēt ar ārvalstu būvuzņēmumiem, jo nevarēs nodrošināt nepieciešamo kvalitāti un tehnoloģisko efektivitāti. Situācija kļūs arvien labvēlīgāka ES valstu būvfirmu ienākšanai Latvijas būvtirgū, un tautsaimniecības attīstībai būtiskā nozare - būvniecība - strauji novājināsies.
Zaiga Barvida LETA
Copyright © LETA