Akceptē grozījumus Būvniecības likumā
Ministru kabineta komiteja šodien akceptēja grozījumus Būvniecības likumā.
Ministru kabineta komiteja šodien akceptēja grozījumus Būvniecības likumā.
Grozījumi likumā sagatavoti, lai sakārtotu tehnisko prasību jautājumus par būvniecības pārzināšanu un būvekspertīzi, par apdrošināšanu un būvpraksi, un arhitekta praksi.
Patlaban spēkā esošais Būvniecības likums traucē pilnībā ieviest Eiropas Būvizstrādājumu direktīvu 89/106 EEC.
Grozījumi paredz no Būvniecības likuma svītrot pantu, kas nosaka, ka visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka pieļaujamos tehniskos parametrus, kritērijus un ierobežojumus. Latvijas būvnormatīvus apstiprina Ministru kabinets.
Turpmāk zemesgabalu drīkstēs apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālo plānojumu un saistošajiem apbūves noteikumiem šo plānojumu sastāvā un, noslēdzot līgumu, saskaņota ar zemesgabala īpašnieku, ja apbūvi neveic zemesgabala īpašnieks. Būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemesgabalos nosaka likumi, Ministru kabineta noteikumi un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālais plānojums attiecīgajai teritorijai. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus.
Turpmāk vietējo pašvaldību kompetencē būs izstrādāt un apstiprināt savas administratīvās teritorijas plānojumu, detālos plānojumus un to sastāvā saistošos apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī kontrolēt un nodrošināt to izpildi, izskatīt būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem, izsniegt un reģistrēt būvatļaujas, pārzināt būvniecību, kas tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem, kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā.
Grozījumi likumā paredz, ka vietējās pašvaldības būvniecības pārzināšanai savā administratīvajā teritorijā izveido būvvaldes.
Turpmāk fiziskajām personām būs pastāvīgās prakses tiesības, ja tās saņēmušas atbilstošu arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu, inženierizpētes jomā, projektēšanā, būvekspertīzes jomā, būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā.
Grozījumi paredz, ka tiem objektiem un parametriem, kurus nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai nav piemērojamo Eiropas Standartizācijas organizācijas standartu, atļauts piemērot Eiropas tehniskos apstiprinājumus vai Eiropas Savienības dalībvalstu būvnormatīvu tehniskās prasības un standartus, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas nacionālo standartu un Eiropas tehnisko apstiprinājumu prasības, ja tas noteikts likumos vai Ministru kabineta noteikumos. Latvijas nacionālos standartus būvniecības jomā apstiprina nozares standartizācijas tehniskās komitejas un reģistrē Latvijas nacionālā standartizācijas institūcija valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Standarts".
Grozījumi paredz, ka valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā vai pārveidošana to īpašniekiem vai lietotājiem jāveic saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".
Turpmāk katra būvniecības dalībnieka pienākums būs noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības rezultātā. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam ir jābūt spēkā visā projektēšanas, būvdarbu veikšanas un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā.
Civiltiesiskā atbildības apdrošināšana nav piemērojama, ja būvē mazēku lauku apvidū vai nelielu būvi, kuras būvapjoms nav lielāks par 2 000 kubikmetriem, un ja būvē īslaicīgas lietošanas būvi.
Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas summai obligātajā apdrošināšanā būvniecībā jābūt pietiekamai, lai, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, būtu iespējams segt radušos zaudējumus vai kaitējumu trešajām personām.
Grozījumi Būvniecības likumā vēl jāpieņem Ministru kabinetā.
Zaiga Barvida LETA
Grozījumi likumā sagatavoti, lai sakārtotu tehnisko prasību jautājumus par būvniecības pārzināšanu un būvekspertīzi, par apdrošināšanu un būvpraksi, un arhitekta praksi.
Patlaban spēkā esošais Būvniecības likums traucē pilnībā ieviest Eiropas Būvizstrādājumu direktīvu 89/106 EEC.
Grozījumi paredz no Būvniecības likuma svītrot pantu, kas nosaka, ka visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka pieļaujamos tehniskos parametrus, kritērijus un ierobežojumus. Latvijas būvnormatīvus apstiprina Ministru kabinets.
Turpmāk zemesgabalu drīkstēs apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālo plānojumu un saistošajiem apbūves noteikumiem šo plānojumu sastāvā un, noslēdzot līgumu, saskaņota ar zemesgabala īpašnieku, ja apbūvi neveic zemesgabala īpašnieks. Būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemesgabalos nosaka likumi, Ministru kabineta noteikumi un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālais plānojums attiecīgajai teritorijai. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus.
Turpmāk vietējo pašvaldību kompetencē būs izstrādāt un apstiprināt savas administratīvās teritorijas plānojumu, detālos plānojumus un to sastāvā saistošos apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī kontrolēt un nodrošināt to izpildi, izskatīt būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem, izsniegt un reģistrēt būvatļaujas, pārzināt būvniecību, kas tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem, kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā.
Grozījumi likumā paredz, ka vietējās pašvaldības būvniecības pārzināšanai savā administratīvajā teritorijā izveido būvvaldes.
Turpmāk fiziskajām personām būs pastāvīgās prakses tiesības, ja tās saņēmušas atbilstošu arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu, inženierizpētes jomā, projektēšanā, būvekspertīzes jomā, būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā.
Grozījumi paredz, ka tiem objektiem un parametriem, kurus nereglamentē Latvijas būvnormatīvi vai nav piemērojamo Eiropas Standartizācijas organizācijas standartu, atļauts piemērot Eiropas tehniskos apstiprinājumus vai Eiropas Savienības dalībvalstu būvnormatīvu tehniskās prasības un standartus, kuru piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas nacionālo standartu un Eiropas tehnisko apstiprinājumu prasības, ja tas noteikts likumos vai Ministru kabineta noteikumos. Latvijas nacionālos standartus būvniecības jomā apstiprina nozares standartizācijas tehniskās komitejas un reģistrē Latvijas nacionālā standartizācijas institūcija valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Standarts".
Grozījumi paredz, ka valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā vai pārveidošana to īpašniekiem vai lietotājiem jāveic saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".
Turpmāk katra būvniecības dalībnieka pienākums būs noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības rezultātā. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam ir jābūt spēkā visā projektēšanas, būvdarbu veikšanas un vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā.
Civiltiesiskā atbildības apdrošināšana nav piemērojama, ja būvē mazēku lauku apvidū vai nelielu būvi, kuras būvapjoms nav lielāks par 2 000 kubikmetriem, un ja būvē īslaicīgas lietošanas būvi.
Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas summai obligātajā apdrošināšanā būvniecībā jābūt pietiekamai, lai, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, būtu iespējams segt radušos zaudējumus vai kaitējumu trešajām personām.
Grozījumi Būvniecības likumā vēl jāpieņem Ministru kabinetā.
Zaiga Barvida LETA