Akustiskās koncertzāles skiču projektu konkursā uzvar "SZK - Sīlis, Zābers, Kļava"
Rīgā iecerētās akustiskās koncertzāles skiču projektu konkursā starptautiskā žūrija par uzvarētāju ir atzinusi projektu "Lineamentum", kura autors ir Latvijas arhitektu birojs "SZK - Sīlis, Zābers, Kļava", preses konferencē paziņoja žūrijas komisijas priekšsēdētāja kultūras ministre Helēna Demakova (TP).
Rīgā iecerētās akustiskās koncertzāles skiču projektu konkursā starptautiskā žūrija par uzvarētāju ir atzinusi projektu "Lineamentum", kura autors ir Latvijas arhitektu birojs "SZK - Sīlis, Zābers, Kļava", preses konferencē paziņoja žūrijas komisijas priekšsēdētāja kultūras ministre Helēna Demakova (TP).
Arhitektu birojs par uzvaru konkursā saņems naudas balvu - 60 000 eiro (42 168 latus). Otro vietu žūrijas komisija ir piešķīrusi projektam ar devīzi "Keynote", kura autors ir arhitekts Henings Larsens no Dānijas. Viņš balvā saņems 30 000 eiro (21 084 latus).
Pārējie deviņi konkursa dalībnieki atbilstoši konkursa nolikumam saņems katrs 20 000 eiro (14 056 latus).
"SZK - Sīlis, Zābers, Kļava" pārstāvis Andis Sīlis pauda sajūsmu, ka starptautiskā žūrija ir sapratusi viņu "domu gājienu". Autori esot centušies respektēt koncertzāles celtniecības vietu AB dambi, uz kura autori iecerējuši celt koncertzāli - 12 tumši pulētu nošķeltu taisnstūra un kuba formu ēku "puduri". To varēšot uztvert gan kā "Vecrīgas vēsturisko ēku fragmentu", gan kā "necaurredzamu un spožu ēku upes krastā, kas sola dziļu personisku pārdzīvojumu, ļaujot iegremdēties mūzikas noslēpumā".
Uzvarējušo projektu ļoti slavēja žūrijas komisijas loceklis, Insbrukas universitātes profesors Folkers Ginke, pēc kura domām ar akustiskās koncertzāles projektu "Rīgā sākas jauna kultūras ēra".
Konkursa otrajai kārtai tika iesniegti 11 koncertzāles projekti, kurus izstrādājuši arhitektu biroji "CoopHimmelb(l)au" no Austrijas, "Kada Wittfeld Architektur" no Vācijas, "Behnisch, Behnisch & Partner Architekten" no Vācijas, "Z4/ "Standardsituation"/"B+G Ingenieure" no Latvijas, Venta Didrihsona arhitektūras studija no Latvijas, projektēšanas grupa "Arhitektonika" no Latvijas, projektēšanas birojs "Arhis" no Latvijas, arhitektu birojs "Sarma & Norde" no Latvijas un "Snøhetta" no Norvēģijas.
Konkursa projektus vērtēja vērtēja žūrijas komisija, kuras priekšsēdētāja ir kultūras ministre Helēna Demakova (TP), viņas vietnieks ir Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL), bet komisijā strādā arī austriešu arhitekts un Insbrukas universitātes profesors Ginke, Venēcijas biennāles 9.starptautiskās arhitektūras izstādes kurators un mākslas zinātnieks Kurts Forsters, Kolumbijas universitātes profesors pilsētplānotājs un transporta plānošanas speciālists Sigurds Grava, Igaunijas Mākslas akadēmijas profesors arhitekts Leonhards Lapins, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP), Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs, Saeimas deputāts un komponists Raimonds Pauls (TP), Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Pēteris Strancis.
Kā pastāstīja Demakova, žūrija ir intensīvi strādājusi četras dienas. Žūrijas komisijas locekļa darbs, pēc Demakovas teiktā, maksā 35 latus stundā.
Saskaņā ar valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktora Zigurda Magones sniegto informāciju, par darbu žūrijas komisijā kopumā samaksāti 14 443 lati. No šīs summas Strancim samaksāti 846 lati, Ņikiforovam - 1051 lats, Dambim - 1180 lati, Gravam - 1848 lati, Lapinam - 1413 lati, Forsteram - 3262 lati, Ginkem - 3783 lati, UNESCO pārstāvim Jenam Kristianam Holstam - 819 lati. Demakova, Aksenoks, Pauls, Krastiņš un Dripe žūrijas darbā ir piedalījušies bez atlīdzības.
"SZK - Sīlis, Zābers, Kļava" piedāvātās akustiskās koncertzāles uzcelšana izmaksāšot 22 miljonus latu.
Jaunajā akustiskajā koncertzālē, kuru iecerēts būvēt Rīgā, uz AB dambja, paredzēts izmitināt Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO), Valsts akadēmisko kori un kamerorķestri. Plānots, ka koncertzāli veidos viena liela un viena mazāka zāle, publiskā zona, kā arī telpas mūziķu ikdienas darbam - mēģinājumu telpas, garderobes, administratīvās telpas, tehniskās telpas, bibliotēka, arhīvu telpas, noliktavu telpas un citas.
Lielā zāle paredzēta 2835 kvadrātmetru platībā ar 1500 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu atrasties 120 mūziķi. Paredzēts, ka tajā atradīsies arī ērģeles. Mazā zāle iecerēta 1205 kvadrātmetru platībā ar 400 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu atrasties 40-50 mūziķi.
Koncertzāle būs paredzēta galvenokārt akadēmiskās mūzikas atskaņošanai. Lielo zāli arhitektiem uzdots veidot piemērotu romantiskas simfoniskās mūzikas un vokālās mūzikas atskaņošanai, bet mazo zāli - kamermūzikas atskaņošanai, taču ar nosacījumu, ka tajā būtu iespējams atskaņot arī elektronisko mūziku un rīkot dažādus pasākumus.
Koncertzāle būtu ikdienā sabiedrībai atvērta - cilvēku plūsmu ārpus koncertu laika nodrošinātu ierakstu veikali, kafejnīcas un restorāni.
Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) uzsvēra, ka "darbs pie koncertzāles projekta vēl tikai sāksies", jo ir jāatrisina daudzas problēmas, lai apmeklētāji varētu ērti nokļūt koncertzāles "pudurī" uz AB dambja. Infrastruktūras problēmu risināšana, pēc Aksenoka domām, var izmaksāt dārgāk nekā pati koncertzāles ēka.
Kultūras ministrija ar Rīgas domi 2004.gada 15.jūnijā ir parakstījusi nodomu protokolu par to, ka galvaspilsētas pašvaldība apņemas piesaistīt finansējumu līdz 20% no kopējām koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja projektēšanas un būvniecības izmaksām.
Aksenoks gan aģentūrai LETA apgalvoja, ka Rīgas domes darbinieki nav spējuši atrast šī Bojāra parakstītā nodomu protokola oriģinālu. Aksenoks arī apgalvoja, ka "ne Rīgas pilsētas budžetā, ne Finanšu departamentā nauda pašvaldības līdzdalībai koncertzāles projekta realizācijā nav iezīmēta". Mērs piebilda, ka jautājums par Rīgas domes līdzdalību koncertzāles finansēšanā nav risināms, "ar spēku ieliekot kāju durvju spraugā".
Savukārt kultūras ministre Demakova aģentūrai LETA pauda cerību, ka Aksenoks respektēs sava priekšgājēja Bojāra uzņemtās saistības. Ministre norādīja, ka gan Liepājā, gan Ventspilī, kur ceļ koncertzāles, to finansēšanā ar saviem līdzekļiem piedalās vietējās pašvaldības.
Kultūras ministrija uz 45 gadiem no Rīgas brīvostas ir iznomājusi AB dambi 30 672 kvadrātmetru platībā, maksājot par to nomas maksu - 3834 latus gadā. Nomas līgums paredz, ka koncertzāles ēka jāuzceļ līdz 2009.gada 31.decembrim.
Arhitektu birojs par uzvaru konkursā saņems naudas balvu - 60 000 eiro (42 168 latus). Otro vietu žūrijas komisija ir piešķīrusi projektam ar devīzi "Keynote", kura autors ir arhitekts Henings Larsens no Dānijas. Viņš balvā saņems 30 000 eiro (21 084 latus).
Pārējie deviņi konkursa dalībnieki atbilstoši konkursa nolikumam saņems katrs 20 000 eiro (14 056 latus).
"SZK - Sīlis, Zābers, Kļava" pārstāvis Andis Sīlis pauda sajūsmu, ka starptautiskā žūrija ir sapratusi viņu "domu gājienu". Autori esot centušies respektēt koncertzāles celtniecības vietu AB dambi, uz kura autori iecerējuši celt koncertzāli - 12 tumši pulētu nošķeltu taisnstūra un kuba formu ēku "puduri". To varēšot uztvert gan kā "Vecrīgas vēsturisko ēku fragmentu", gan kā "necaurredzamu un spožu ēku upes krastā, kas sola dziļu personisku pārdzīvojumu, ļaujot iegremdēties mūzikas noslēpumā".
Uzvarējušo projektu ļoti slavēja žūrijas komisijas loceklis, Insbrukas universitātes profesors Folkers Ginke, pēc kura domām ar akustiskās koncertzāles projektu "Rīgā sākas jauna kultūras ēra".
Konkursa otrajai kārtai tika iesniegti 11 koncertzāles projekti, kurus izstrādājuši arhitektu biroji "CoopHimmelb(l)au" no Austrijas, "Kada Wittfeld Architektur" no Vācijas, "Behnisch, Behnisch & Partner Architekten" no Vācijas, "Z4/ "Standardsituation"/"B+G Ingenieure" no Latvijas, Venta Didrihsona arhitektūras studija no Latvijas, projektēšanas grupa "Arhitektonika" no Latvijas, projektēšanas birojs "Arhis" no Latvijas, arhitektu birojs "Sarma & Norde" no Latvijas un "Snøhetta" no Norvēģijas.
Konkursa projektus vērtēja vērtēja žūrijas komisija, kuras priekšsēdētāja ir kultūras ministre Helēna Demakova (TP), viņas vietnieks ir Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL), bet komisijā strādā arī austriešu arhitekts un Insbrukas universitātes profesors Ginke, Venēcijas biennāles 9.starptautiskās arhitektūras izstādes kurators un mākslas zinātnieks Kurts Forsters, Kolumbijas universitātes profesors pilsētplānotājs un transporta plānošanas speciālists Sigurds Grava, Igaunijas Mākslas akadēmijas profesors arhitekts Leonhards Lapins, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP), Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs, Saeimas deputāts un komponists Raimonds Pauls (TP), Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Pēteris Strancis.
Kā pastāstīja Demakova, žūrija ir intensīvi strādājusi četras dienas. Žūrijas komisijas locekļa darbs, pēc Demakovas teiktā, maksā 35 latus stundā.
Saskaņā ar valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktora Zigurda Magones sniegto informāciju, par darbu žūrijas komisijā kopumā samaksāti 14 443 lati. No šīs summas Strancim samaksāti 846 lati, Ņikiforovam - 1051 lats, Dambim - 1180 lati, Gravam - 1848 lati, Lapinam - 1413 lati, Forsteram - 3262 lati, Ginkem - 3783 lati, UNESCO pārstāvim Jenam Kristianam Holstam - 819 lati. Demakova, Aksenoks, Pauls, Krastiņš un Dripe žūrijas darbā ir piedalījušies bez atlīdzības.
"SZK - Sīlis, Zābers, Kļava" piedāvātās akustiskās koncertzāles uzcelšana izmaksāšot 22 miljonus latu.
Jaunajā akustiskajā koncertzālē, kuru iecerēts būvēt Rīgā, uz AB dambja, paredzēts izmitināt Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO), Valsts akadēmisko kori un kamerorķestri. Plānots, ka koncertzāli veidos viena liela un viena mazāka zāle, publiskā zona, kā arī telpas mūziķu ikdienas darbam - mēģinājumu telpas, garderobes, administratīvās telpas, tehniskās telpas, bibliotēka, arhīvu telpas, noliktavu telpas un citas.
Lielā zāle paredzēta 2835 kvadrātmetru platībā ar 1500 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu atrasties 120 mūziķi. Paredzēts, ka tajā atradīsies arī ērģeles. Mazā zāle iecerēta 1205 kvadrātmetru platībā ar 400 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu atrasties 40-50 mūziķi.
Koncertzāle būs paredzēta galvenokārt akadēmiskās mūzikas atskaņošanai. Lielo zāli arhitektiem uzdots veidot piemērotu romantiskas simfoniskās mūzikas un vokālās mūzikas atskaņošanai, bet mazo zāli - kamermūzikas atskaņošanai, taču ar nosacījumu, ka tajā būtu iespējams atskaņot arī elektronisko mūziku un rīkot dažādus pasākumus.
Koncertzāle būtu ikdienā sabiedrībai atvērta - cilvēku plūsmu ārpus koncertu laika nodrošinātu ierakstu veikali, kafejnīcas un restorāni.
Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) uzsvēra, ka "darbs pie koncertzāles projekta vēl tikai sāksies", jo ir jāatrisina daudzas problēmas, lai apmeklētāji varētu ērti nokļūt koncertzāles "pudurī" uz AB dambja. Infrastruktūras problēmu risināšana, pēc Aksenoka domām, var izmaksāt dārgāk nekā pati koncertzāles ēka.
Kultūras ministrija ar Rīgas domi 2004.gada 15.jūnijā ir parakstījusi nodomu protokolu par to, ka galvaspilsētas pašvaldība apņemas piesaistīt finansējumu līdz 20% no kopējām koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja projektēšanas un būvniecības izmaksām.
Aksenoks gan aģentūrai LETA apgalvoja, ka Rīgas domes darbinieki nav spējuši atrast šī Bojāra parakstītā nodomu protokola oriģinālu. Aksenoks arī apgalvoja, ka "ne Rīgas pilsētas budžetā, ne Finanšu departamentā nauda pašvaldības līdzdalībai koncertzāles projekta realizācijā nav iezīmēta". Mērs piebilda, ka jautājums par Rīgas domes līdzdalību koncertzāles finansēšanā nav risināms, "ar spēku ieliekot kāju durvju spraugā".
Savukārt kultūras ministre Demakova aģentūrai LETA pauda cerību, ka Aksenoks respektēs sava priekšgājēja Bojāra uzņemtās saistības. Ministre norādīja, ka gan Liepājā, gan Ventspilī, kur ceļ koncertzāles, to finansēšanā ar saviem līdzekļiem piedalās vietējās pašvaldības.
Kultūras ministrija uz 45 gadiem no Rīgas brīvostas ir iznomājusi AB dambi 30 672 kvadrātmetru platībā, maksājot par to nomas maksu - 3834 latus gadā. Nomas līgums paredz, ka koncertzāles ēka jāuzceļ līdz 2009.gada 31.decembrim.