Akustisko koncertzāli būvēs uz pāļiem Daugavā
Akustiskā koncertzāle Rīgā tiks būvēta uz pāļiem Daugavā, kādu tās daļu "iegriežot" AB dambī, paziņoja valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone.
Akustiskā koncertzāle Rīgā tiks būvēta uz pāļiem Daugavā, kādu tās daļu "iegriežot" AB dambī, paziņoja valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone.
SIA "Geo Consultants," kas pēc "Jauno trīs brāļu" pasūtījuma veica AB dambja ģeoloģisko izpēti, konstatējis, ka "AB dambja un tā tuvākās apkārtnes ģeoloģiskā uzbūve un hidroloģiskie apstākļi pieļauj koncertzāles būvniecību šajā teritorijā". SIA "Geo Consultants" pārstāvis Leonīds Ļakmunds norādīja, ka būves pamatnes veidošanai jāizmanto pāļi, kas iedziļināmi Pļaviņu horizonta dolomītos, kuri atrodas vairāk nekā 20 metru dziļumā.
AB dambja krastmala esot avārijas stāvoklī un tā malas pat apdraudot cilvēku dzīvību. Dažāda izmēra dzelzsbetona plātnes esot salūzušas un saplaisājušas, bet dambja virsmā esot daudz plaisu un atšķēlumu.
AB dambja koka pāļu pamatne arī esot neapmierinošā stāvoklī, "jo tā ir pilnā mērā izsmēlusi savus resursus".
Par cik sadārdzināsies koncertzāles projekts, ja vienlaikus nāksies rekonstruēt AB dambi, būvēt vienu vai vairākus gājēju tiltus, Magone nevēlējās prognozēt. Tas lielā mērā būšot atkarīgs no arhitektu piedāvātā risinājuma.
LETA jau ziņoja, ka AB dambja, uz kura iecerēts būvēt akustisko koncertzāli, ģeoloģisko izpēti veica SIA "Geo Consultants", kas uzvarēja aģentūras konkursā. Līguma summa ir 59 400 lati bez pievienotās vērtības nodokļa.
AB dambis kopā ar diviem citiem dambjiem 19.gadsimta beigās uzbūvēts Daugavas gultnes sašaurināšanai un ostu ierīkošanai. Sākotnēji AB dambi veidoja zemas, paralēlas koka pāļu rindas ar laukakmeņu pildījumu un augsta ūdenslīmeņa gadījumos tas applūda. No 1891. līdz 1895.gadam AB dambja virsu uzbūvēja augstāku par maksimālo ūdenslīmeni un iekšmalā ierīkoja kuģīšu piestātni.
1945.gadā AB dambi saspridzināja, jo uz tā, iespējams, bija izvietotas noliktavas. Atjaunojot AB dambis nostiprināts ar dzelzsbetona konstrukcijām, kuras vietām ir izskalotas.
To, ka jaunā akustiskā koncertzāle jābūvē uz AB dambja, pēc starptautiska arhitektu plenēra 2004.gada 1.decembrī izlēma Kultūras ministrijas un Rīgas domes Koordinācijas komisija. Tās priekšsēdētāja bija kultūras ministre Helēna Demakova (TP), priekšsēdētājas vietnieks - toreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP).
Komisijā darbojās arī Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts, toreizējais Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP), Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Diāna Čivle, Saeimas deputāts koncertzāles darba grupas priekšsēdētājs Raimonds Pauls (TP) un Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe.
Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) gan ir izplatījis paziņojumu, kurā "par nekorektiem un patiesībai neatbilstošiem" nosauca kultūras ministres Helēnas Demakovas izteikumus par Rīgas domes un Kultūras ministrijas vienošanos par pašvaldības atbalstu koncertzāles būvniecībai uz AB dambja.
Tieši Aksenoks jau pagājušā gada vasarā vērsa uzmanību uz speciālistu izteiktajām bažām, ka akustiskās koncertzāles būvniecība uz AB dambja varētu būt ļoti dārga un sarežģīta, jo praktiski tiek būvēta uz ūdens. Ļoti sarežģīti, pēc Rīgas mēra domām, būtu risināmi transporta, drošības un citi jautājumi.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks pilsētas plānošanas jautājumos Pēteris Strancis ir nosūtījis aģentūrai "Jaunie trīs brāļi" vēstuli, kurā tiek pieprasīts, lai, ceļot koncertzāli uz AB dambja, tiktu saglabāts "Vecrīgas panorāmas skats: Doma baznīca - Jēkaba baznīca, skatu punktos no Trijādības ielas".
SIA "Geo Consultants," kas pēc "Jauno trīs brāļu" pasūtījuma veica AB dambja ģeoloģisko izpēti, konstatējis, ka "AB dambja un tā tuvākās apkārtnes ģeoloģiskā uzbūve un hidroloģiskie apstākļi pieļauj koncertzāles būvniecību šajā teritorijā". SIA "Geo Consultants" pārstāvis Leonīds Ļakmunds norādīja, ka būves pamatnes veidošanai jāizmanto pāļi, kas iedziļināmi Pļaviņu horizonta dolomītos, kuri atrodas vairāk nekā 20 metru dziļumā.
AB dambja krastmala esot avārijas stāvoklī un tā malas pat apdraudot cilvēku dzīvību. Dažāda izmēra dzelzsbetona plātnes esot salūzušas un saplaisājušas, bet dambja virsmā esot daudz plaisu un atšķēlumu.
AB dambja koka pāļu pamatne arī esot neapmierinošā stāvoklī, "jo tā ir pilnā mērā izsmēlusi savus resursus".
Par cik sadārdzināsies koncertzāles projekts, ja vienlaikus nāksies rekonstruēt AB dambi, būvēt vienu vai vairākus gājēju tiltus, Magone nevēlējās prognozēt. Tas lielā mērā būšot atkarīgs no arhitektu piedāvātā risinājuma.
LETA jau ziņoja, ka AB dambja, uz kura iecerēts būvēt akustisko koncertzāli, ģeoloģisko izpēti veica SIA "Geo Consultants", kas uzvarēja aģentūras konkursā. Līguma summa ir 59 400 lati bez pievienotās vērtības nodokļa.
AB dambis kopā ar diviem citiem dambjiem 19.gadsimta beigās uzbūvēts Daugavas gultnes sašaurināšanai un ostu ierīkošanai. Sākotnēji AB dambi veidoja zemas, paralēlas koka pāļu rindas ar laukakmeņu pildījumu un augsta ūdenslīmeņa gadījumos tas applūda. No 1891. līdz 1895.gadam AB dambja virsu uzbūvēja augstāku par maksimālo ūdenslīmeni un iekšmalā ierīkoja kuģīšu piestātni.
1945.gadā AB dambi saspridzināja, jo uz tā, iespējams, bija izvietotas noliktavas. Atjaunojot AB dambis nostiprināts ar dzelzsbetona konstrukcijām, kuras vietām ir izskalotas.
To, ka jaunā akustiskā koncertzāle jābūvē uz AB dambja, pēc starptautiska arhitektu plenēra 2004.gada 1.decembrī izlēma Kultūras ministrijas un Rīgas domes Koordinācijas komisija. Tās priekšsēdētāja bija kultūras ministre Helēna Demakova (TP), priekšsēdētājas vietnieks - toreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP).
Komisijā darbojās arī Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts, toreizējais Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP), Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Diāna Čivle, Saeimas deputāts koncertzāles darba grupas priekšsēdētājs Raimonds Pauls (TP) un Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe.
Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) gan ir izplatījis paziņojumu, kurā "par nekorektiem un patiesībai neatbilstošiem" nosauca kultūras ministres Helēnas Demakovas izteikumus par Rīgas domes un Kultūras ministrijas vienošanos par pašvaldības atbalstu koncertzāles būvniecībai uz AB dambja.
Tieši Aksenoks jau pagājušā gada vasarā vērsa uzmanību uz speciālistu izteiktajām bažām, ka akustiskās koncertzāles būvniecība uz AB dambja varētu būt ļoti dārga un sarežģīta, jo praktiski tiek būvēta uz ūdens. Ļoti sarežģīti, pēc Rīgas mēra domām, būtu risināmi transporta, drošības un citi jautājumi.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks pilsētas plānošanas jautājumos Pēteris Strancis ir nosūtījis aģentūrai "Jaunie trīs brāļi" vēstuli, kurā tiek pieprasīts, lai, ceļot koncertzāli uz AB dambja, tiktu saglabāts "Vecrīgas panorāmas skats: Doma baznīca - Jēkaba baznīca, skatu punktos no Trijādības ielas".