Alūksnes novada pašvaldība iebilst pret lēmumu nepiešķirt finansējumu Tautas nama rekonstrukcijai
Alūksnes novada pašvaldība 6. decembrī Eiropas Reģionālās attīstības fonda 3.4.3.2. aktivitātes "Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana" otrajai kārtai iesniedza projekta pieteikumu "Alūksnes muižas ēkas rekonstrukcija novada sociālekonomiskai attīstībai", vēloties saņemt finansējumu muižas kompleksa ēkas – Alūksnes pilsētas Tautas nama rekonstrukcijai. Diemžēl Kultūras ministrija (KM) projekta pieteikumu noraidīja un finansējumu projekta īstenošanai nepiešķīra.
Kā iemeslus projekta pieteikuma noraidīšanai ministrija minējusi tā neatbilstību diviem Ministru kabineta noteikumos noteiktiem kritērijiem. Alūksnes novada pašvaldība, iepazīstoties ar Kultūras ministrijas lēmumu, nosūtījusi tai vēstuli, kurā apstrīd lēmumā minētos argumentus par projekta iesnieguma neatbilstību kritērijiem, kā arī lūdz ministriju atcelt lēmumu par Alūksnes novada pašvaldības iesniegtā projekta pieteikuma noraidīšanu.
Ministrija lēmuma argumentācijā norādījusi, ka pašvaldība it kā nav ievērojusi nosacījumu projekta rezultātā atjaunot valsts nozīmes kultūras (arhitektūras) pieminekli, ka vērtēšana komisija neesot guvusi pārliecību par to, ka renovējot ēku, saglabās tās vēsturisko vērtību, kā arī norādīts uz atsevišķu materiālu lietošanas nepiemērotību vēsturiskai ēkai.
Alūksnes novada pašvaldība jau projekta pieteikumā tika norādījusi, ka atjaunot paredzēts pašreizējā Alūksnes pilsētas Tautas nama ēku, kas ir viena no Alūksnes muižas apbūves sastāvdaļām, un Alūksnes muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Kā jau esam novada iedzīvotājus informējuši, pašvaldība ir veikusi vairākus priekšdarbus kultūrvēsturiskā pieminekļa saglabāšanai, tostarp ir notikusi ēkas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, projekts meta, skiču projekta un tehniskā projekta stadijās izskatīts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) sēdēs. Turklāt, izstrādātais tehniskais projekts ir saņēmis VKPAI saskaņojumu, tātad projektā paredzētie darbi ir saskaņā ar šādu objektu atjaunošanas nosacījumiem.
Otrs kritērijs, kuram, kā norādīts KM vēstulē, Alūksnes novada pašvaldības projekta iesniegums neatbilst, ir minimālais objekta apmeklējumu skaits 2011. gadā, kurš atspoguļojās Latvijas Digitālā kultūras kartē.
Jāuzsver, ka par tādiem kultūras mantojuma objektiem, kuros neatrodas muzeji, oficiāli pieejamu apmeklējuma statistikas avotu nav, jo Latvijas Digitālā kultūras karte atspoguļo informāciju par tautas namu apmeklētājiem, bet ne apmeklējumiem. Te jāpaskaidro, ka datos par iestādes apmeklējumu ietilpst ne tikai pasākumu (koncertu, izstāžu) apmeklētāji, bet arī ikdienas norišu apmeklējums, kas saistīts ar kolektīvu mēģinājumiem, biļešu iegādi, tikšanos ar iestādes darbiniekiem u.c.
Tādēļ pašvaldība uzskata, ka, ja šādi dati vispār nav pieejami, tad vērtēšanas procesā būtu jāpieņem, ka prasītais nosacījums ir izpildīts, bez tam, jāņem vērā arī apstāklis, ka konkrētā aktivitāte nav bijusi sašaurināta tikai uz tādu ēku atjaunošanu, kurās atrodas muzeji.
Objekta tehnisko projektu izstrādāja SIA "Arhitekta L. Šmita darbnīca". Arhitekts Laimonis Šmits, lūgts komentēt Kultūras ministrijas vēstuli, atzina, ka uzskata to par nekorektu, jo domā, ka tajā nav minēts patiesais atteikuma iemesls – ka finansējums primārāk nepieciešams citam objektam, bet mēģināts atrast dažādas citas atrunas.
- Tehniskā projekta apstrīdēšana liecina, ka personas, kas vērtēja pieteikumu, vai nu ļoti tālu stāv no mūsu profesionālām lietām vai arī apzināti tās sagroza, jo, piemēram, Ruuki skārds, kura izmantošanas atbilstību vēsturiskai ēkai apšaubījusi vērtēšanas komisija, ir akceptēts pieminekļu aizsardzības institūcijās kā atbilstošs arhitektūras pieminekļu restaurācijas gadījumos. Man jāsecina, ka vērtēšanas komisija apšauba Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņojumu projektam, lai gan komisija to vairākkārt ir skatījusi un atzinusi atjaunošanas piedāvājumu par derīgu. Pārmetums, ka esam paredzējuši nojaukt it kā būtiskas ēkas daļas, neatbilst patiesībai, jo nojaukt ir paredzēts nesen piebūvētās keramzītbetona bloku saimniecības telpas, par kurām VKPAI tehniskajos noteikumos teikts, ka tās jādemontē. Katram saprātīgam cilvēkam ir skaidrs, ka tām nav vēsturiskas vērtības, - uzsver L. Šmits.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pašvaldība apstrīd Kultūras ministrijas lēmumā minētos argumentus par projekta iesnieguma neatbilstību un lūdz atcelt šo lēmumu. Papildus pašvaldība turpinās meklēt iespējas līdzekļu piesaistei, lai Alūksnē varētu tapt mūsdienu prasībām atbilstošs kultūras centrs.