Analīze par notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā
Valsts darba inspekcija informē, ka laika posmā no 2004.gada janvāra sākuma līdz jūnija beigām valstī nelaimes gadījumos cieta 605 darbinieki, no kuriem 27 gāja bojā un 95 darbinieki ieguva smagus miesas bojājumus.
Valsts darba inspekcija informē, ka laika posmā no 2004.gada janvāra sākuma līdz jūnija beigām valstī nelaimes gadījumos cieta 605 darbinieki, no kuriem 27 gāja bojā un 95 darbinieki ieguva smagus miesas bojājumus. Salīdzinājumā ar 2003.gada 1.pusgada datiem, kopējais nelaimes gadījumos cietušo skaits samazinājās par 69 gadījumiem (10 %), bojā gājušo skaits palielinājās par 15 gadījumiem (125 %), bet smagi cietušo skaits samazinājās par 22 gadījumiem (19 %). Vislielākais boja gājušo skaits ir būvniecībā, kas izskaidrojams ar šīs nozares straujo attīstību, un zvejniecības nozarē, ko veido grupveida nelaimes gadījums ar kuģi "Astrīda", kurā bojā gāja 5 cilvēki.
Visvairāk nelaimes gadījumu notikuši sekojošās nozarēs:
· būvniecībā - 70 cietušie (11 %);
· koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā - 68 cietušie (11 %);
· pārtikas produktu un dzērienu ražošanā - 43 cietušie (7 %);
· veselības un sociālās aprūpes nozarē - 42 cietušie (7 %).
Analizējot nelaimes gadījumus pa uzņēmuma grupām, varam secināt, ka visvairāk cietuši darbinieki, kuri strādā vidēja lieluma uzņēmumos (no 50 līdz 249 strādājošiem). Situācija pārsvarā ir izskaidrojama gan ar šo uzņēmumu ievērojamo īpatsvaru valstī esošo uzņēmumu vidū, gan ar nepietiekamu darba devēju uzmanību darba aizsardzības jautājumiem. Šādu uzņēmumu darbības laiks ir īslaicīgs, notiek nepārtraukts šo uzņēmumu izmaiņu process (veidojas no jauna, likvidējas), kā rezultātā tādos uzņēmumos netiek izveidota stabila darba aizsardzības sistēma, netiek veikta risku novērtēšana. Lielajos uzņēmumos situācija ir labāka, jo darba devējs sāk saprast, ka darba vietu sakārtotība var samazināt nelaimes gadījumu risku.
Analizējot nelaimes gadījumos cietušo profesijas varam secināt, ka visvairāk cietuši:
· kvalificēti strādnieki un amatnieki (ieguves rūpniecības un celtniecības strādnieki; metālapstrādes, mašīnbūves strādnieki; precīzijas izstrādājumu, roku darba mākslas priekšmetu izgatavotāji, iespiedēji un citi) - 27 %;
· iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājuma montieri (rūpniecisko iekārtu operatori; stacionāro iekārtu un mašīnu operatori, montieri un montētāji; pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāji un celšanas mašīnu un iekārtu operatori) - 24 %;
· vienkāršas profesijas strādnieki (tirdzniecības un apkalpošanas sfēras darbinieki; lauksaimniecības, zivsaimniecības darbinieki; raktuvju, celtniecības, rūpniecības un transporta vienkāršās profesijas) - 16 %;
Visbiežāk cietuši darbinieki ar darba stāžu amatā līdz 1 gadam (32 %) un no 1 gada līdz 3 gadiem (30 %).
Nelaimes gadījumos iegūto traumu visizplatītākie iemesli ir:
· kritieni no augstuma - 29 %;
· saskarsme ar asu priekšmetu (naži, asmeņi, utt.) - 11%
· sitiens - krītoša priekšmeta iedarbība - 8%
· ķermeņu daļas, rokas vai pirksta noraušana vai atgriešana (amputācija) - 8%
· saduršanās ar kustībā esošiem objektiem, t.sk. transportlīdzekļiem - 7%
Nelaimes gadījumos darbiniekiem visbiežāk tika traumēti:
· rokas pirksts (pirksti) - 23%
· galva - 10%
· roka, ieskaitot elkoni - 7%
· kāja, ieskaitot celi - 7%
· plauksta - 6%
· potīte - 5%
· pēda - 5%
Visizplatītākie ievainojumu veidi ir:
· kaulu lūzumi (36 %);
· brūces un virspusēji ievainojumi (31 %);
· izmežģījumi, sastiepumi un izstiepumi (11 %);
· traumatiskas amputācijas (8 %);
· smadzeņu satricinājums un iekšējie ievainojumi (7 %).
Kā galvenie nelaimes gadījumu cēloņi minami:
· darba drošības prasību neievērošana no darbinieka puses (70 %), t.sk. darba drošības instrukciju neievērošana, nepareizu darba paņēmienu un metožu izvēle, nepietiekoša uzmanība veicot darbu, darba izpildes tehnoloģiju neievērošana, trūkumi darbinieku disciplīnā (darbs alkohola reibumā un neparedzēta darba veikšana);
· neapmierinoši apstākļi darba vietā (9 %), t.sk. nepietiekoša kārtība darba vietā, piemēroto drošības aprīkojuma trūkums un individuālo aizsardzības līdzekļu trūkums, bojātas iekārtas, instrumenti, darba rīki;
· trūkumi darba organizācijā un ar to saistītie trūkumi (8 %), t.sk. nepietiekoša kontrole pār darba drošības instrukciju prasību ievērošanu un darba izpildi, neapmierinoša darbinieku apmācība un instruēšana darba drošības un veselības jautājumos, neapmierinoša darba vietas izveidošana un aprīkošana, nepareiza darba tehnoloģijas izvēle;
· ceļu satiksmes noteikumu neievērošana, izmantojot transportlīdzekļus (5 %).
· vardarbība (uzbrukumi) darba vietā vai pildot darba pienākumus (4 %).
Visvairāk nelaimes gadījumu notikuši sekojošās nozarēs:
· būvniecībā - 70 cietušie (11 %);
· koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā - 68 cietušie (11 %);
· pārtikas produktu un dzērienu ražošanā - 43 cietušie (7 %);
· veselības un sociālās aprūpes nozarē - 42 cietušie (7 %).
Analizējot nelaimes gadījumus pa uzņēmuma grupām, varam secināt, ka visvairāk cietuši darbinieki, kuri strādā vidēja lieluma uzņēmumos (no 50 līdz 249 strādājošiem). Situācija pārsvarā ir izskaidrojama gan ar šo uzņēmumu ievērojamo īpatsvaru valstī esošo uzņēmumu vidū, gan ar nepietiekamu darba devēju uzmanību darba aizsardzības jautājumiem. Šādu uzņēmumu darbības laiks ir īslaicīgs, notiek nepārtraukts šo uzņēmumu izmaiņu process (veidojas no jauna, likvidējas), kā rezultātā tādos uzņēmumos netiek izveidota stabila darba aizsardzības sistēma, netiek veikta risku novērtēšana. Lielajos uzņēmumos situācija ir labāka, jo darba devējs sāk saprast, ka darba vietu sakārtotība var samazināt nelaimes gadījumu risku.
Analizējot nelaimes gadījumos cietušo profesijas varam secināt, ka visvairāk cietuši:
· kvalificēti strādnieki un amatnieki (ieguves rūpniecības un celtniecības strādnieki; metālapstrādes, mašīnbūves strādnieki; precīzijas izstrādājumu, roku darba mākslas priekšmetu izgatavotāji, iespiedēji un citi) - 27 %;
· iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājuma montieri (rūpniecisko iekārtu operatori; stacionāro iekārtu un mašīnu operatori, montieri un montētāji; pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāji un celšanas mašīnu un iekārtu operatori) - 24 %;
· vienkāršas profesijas strādnieki (tirdzniecības un apkalpošanas sfēras darbinieki; lauksaimniecības, zivsaimniecības darbinieki; raktuvju, celtniecības, rūpniecības un transporta vienkāršās profesijas) - 16 %;
Visbiežāk cietuši darbinieki ar darba stāžu amatā līdz 1 gadam (32 %) un no 1 gada līdz 3 gadiem (30 %).
Nelaimes gadījumos iegūto traumu visizplatītākie iemesli ir:
· kritieni no augstuma - 29 %;
· saskarsme ar asu priekšmetu (naži, asmeņi, utt.) - 11%
· sitiens - krītoša priekšmeta iedarbība - 8%
· ķermeņu daļas, rokas vai pirksta noraušana vai atgriešana (amputācija) - 8%
· saduršanās ar kustībā esošiem objektiem, t.sk. transportlīdzekļiem - 7%
Nelaimes gadījumos darbiniekiem visbiežāk tika traumēti:
· rokas pirksts (pirksti) - 23%
· galva - 10%
· roka, ieskaitot elkoni - 7%
· kāja, ieskaitot celi - 7%
· plauksta - 6%
· potīte - 5%
· pēda - 5%
Visizplatītākie ievainojumu veidi ir:
· kaulu lūzumi (36 %);
· brūces un virspusēji ievainojumi (31 %);
· izmežģījumi, sastiepumi un izstiepumi (11 %);
· traumatiskas amputācijas (8 %);
· smadzeņu satricinājums un iekšējie ievainojumi (7 %).
Kā galvenie nelaimes gadījumu cēloņi minami:
· darba drošības prasību neievērošana no darbinieka puses (70 %), t.sk. darba drošības instrukciju neievērošana, nepareizu darba paņēmienu un metožu izvēle, nepietiekoša uzmanība veicot darbu, darba izpildes tehnoloģiju neievērošana, trūkumi darbinieku disciplīnā (darbs alkohola reibumā un neparedzēta darba veikšana);
· neapmierinoši apstākļi darba vietā (9 %), t.sk. nepietiekoša kārtība darba vietā, piemēroto drošības aprīkojuma trūkums un individuālo aizsardzības līdzekļu trūkums, bojātas iekārtas, instrumenti, darba rīki;
· trūkumi darba organizācijā un ar to saistītie trūkumi (8 %), t.sk. nepietiekoša kontrole pār darba drošības instrukciju prasību ievērošanu un darba izpildi, neapmierinoša darbinieku apmācība un instruēšana darba drošības un veselības jautājumos, neapmierinoša darba vietas izveidošana un aprīkošana, nepareiza darba tehnoloģijas izvēle;
· ceļu satiksmes noteikumu neievērošana, izmantojot transportlīdzekļus (5 %).
· vardarbība (uzbrukumi) darba vietā vai pildot darba pienākumus (4 %).
