Andrejs Zeltiņš, Valsts darba inspekcija: Nevar sastatnes ar stiepli vai virvi piesiet pie ūdens notekas
Lielajās būvfirmās, kur ir kvalificēti speciālisti, atbilstošs aprīkojums, pastāvīgs darbinieku sastāvs, darba aizsardzības pasākumi pamatā tiek nodrošināti.
Lielajās būvfirmās, kur ir kvalificēti speciālisti, atbilstošs aprīkojums, pastāvīgs darbinieku sastāvs, darba aizsardzības pasākumi pamatā tiek nodrošināti. Citādi ir mazajās būvfirmās (<20 strādājošo), kurās ne visur tiek veikta darba vides riska novērtēšana un uzraudzība, un, ņemot vērā pasūtījumu dažādību (vienā gadījumā tiek būvēts jumts, citā – veikti iekšdarbi u.c.), biežāk notiek nelaimes gadījumi darbā.
2004. gadā pēc VDI datiem būvniecībā (ieskaitot ceļu būvi, dzelzceļu būvi, hidrobūvniecību) notika 158 nelaimes gadījumi darbā, to skaitā 9 letālie un 64 smagie. Pēc tāda rādītāja kā cietušo skaits uz 100 tūkstošiem strādājošo mēs esam līdzīgā situācijā kā ES pirms paplašināšanās – tur ik gadu bojā gāja ap 1300 būvniecībā nodarbināto no 12,7 miljoniem nozarē strādājošo. Pēc statistikas negadījumu skaita palielinājums Latvijā it kā izlīdzinās ar būvapjomu palielināšanos. Bet tā kā gadu no gada negadījumu skaits nemazinās, mēs nevaram ieslīgt pašapmierinātībā.
Riska faktori nelaimes gadījumu izraisīšanā bija: strādājošo krišana no augstuma (darbs uz pārvietojamām kāpnēm, kas nepareizi novietotas, lietotas vai nostiprinātas; darbs uz sastatnēm vai platformām bez aizsargnožogojuma vai bez pareiziem stiprinājumiem; jumta darbi, trausli jumta materiāli; darbi vietās ar dažāda līmeņa virsmām); krītoši priekšmeti, grunts nogruvumi zemes darbos (darbi tranšejās, krītošas konstrukciju detaļas vai materiāli); citi faktori (pārvietošanās būvlaukuma teritorijā, elektrotraumas, bojāta aprīkojuma izmantošana).
Galvenie nelaimes gadījumu cēloņi: darba aizsardzības prasību neievērošana, tostarp darba drošības instrukciju neievērošana, nepareizu darba paņēmienu un metožu izvēle, darba izpildes tehnoloģiju neievērošana, trūkumi darbinieku disciplīnā; nepilnības darba organizācijā un ar to saistītās sekas, tostarp nepietiekama darba drošības instrukciju ievērošanas kontrole, neapmierinoša darbinieku apmācība un instruēšana darba drošības un veselības jautājumos, neapmierinoša darba vietas izveide un aprīkošana; neapmierinoši apstākļi darba vietā, tostarp nekārtība darba vietā, piemērota drošības aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu trūkums, bojātas iekārtas, instrumenti, darba rīki;
Protams, mūsu darbības mērķi ir garantēt un uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā. Latvijas nacionālā likumdošana darba aizsardzības jomā ir pieskaņota ES direktīvām un standartiem. Ar ES palīdzību izdotas likumu un noteikumu skaidrojumu vadlīnijas, metodikas un "labas prakses" piemēru apraksti. Pie Valsts darba inspekcijas darbojas Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras Latvijas nacionālais kontaktpunkts, kura mājas lapā ir ievietoti visi iepriekš minētie materiāli.
Vecajās ES dalībvalstīs 2003. un 2004. gadā tika organizēta Vecāko darba inspektoru padomes (SLIC) Eiropas koordinēta būvlaukumu apsekošanas kampaņa, kurā uzmanība tika pievērsta tādiem jautājumiem, kā aizsardzība pret krišanu no augstuma, krītoši priekšmeti, negadījumi, kas saistīti ar būvlaukumu iekšējo transportu, celšanas iekārtām un mehānismiem. Šīs kampaņas laikā tika apsekoti apmēram 1300 būvlaukumi gadā. Pēc ES palašināšanās tika nolemts, ka 2005. gadā arī jaunajām dalībvalstīm būs jāveic šāda kampaņa. Tā notiks divos posmos – no 6. līdz 19. jūnijam un no 26. septembra līdz 9. oktobrim. Pēc katra posma mēs sagatavosim un iesniegsim atskaiti SLIC. Esam iecerējuši pārbaudīt ap 20 % būvniecības tirgus dalībnieku – tas ir 400–500 būvfirmu.
Ko tas dos? Pirmkārt, mērķis ir samazināt nelaimes gadījumu skaitu būvniecības nozarē. Otrkārt, pārbaudāmo jautājumu kontekstā pārliecināties, vai eksistē darba vides līmeņu atšķirības šajā nozarē katrā valstī.
Mums jāsāk domāt par darba aizsardzības jautājumiem jau no būvniecības procesa sākuma, sākot no pasūtītāja, projektētāja, būvdarbu izpildītāja. Mums arī jādomā, kāda šī būve būs ekspluatācijā, veicot apkopes vai remontu darbus.
Tagad ir iespējams izmantot jaunākās tehnoloģijas, modernas iekārtas un aprīkojumu – kā visās ES valstīs. Šīs iekārtas un aprīkojums ir drošāks no darba aizsardzības viedokļa, bet ar nosacījumiem, ja tiek izmantots būvdarbos pēc to nozīmes, ja tiek ievērotas izgatavotājfirmu lietošanas instrukcijas, ja iekārtas tiek uzturētas darba kārtībā, veicot apkopes. Ja izgatavotājfirma ir noteikusi, ka sastatņu montāžā nepieciešami tik un tik standartstiprinājumi, tad nevar ar stiepli vai virvi tās piesiet pie ūdens notekas. Taču te ir vēl viens aspekts. Ja Rīgā vai tās apkārtnē mēs būvlaukumos redzam modernu aprīkojumu, mehānismus u.c., tad reģionos vēl bieži sastopams bijušajā PSRS izgatavotais. Šāda aprīkojuma uzturēšana darba kārtībā saskaņā ar ES darba drošības un veselības aizsardzības prasībām rada zināmas problēmas to lietotājiem.
Papildu risku rada būvdarbu intensitāte pirms objekta nodošanas ekspluatācijā, kad visi apakšuzņēmēji vairāk vai mazāk strādā vienlaikus. Šeit ļoti nepieciešams darba aizsardzības koordinators, kas koordinē sadarbību starp apakšuzņēmējiem. Viņam ir labi jāpārzina viss būvniecības process objektā, kā arī darba aizsardzības jautājumi, lai spētu novērtēt riskus un atbilstoši koordinēt darbus.
Kopumā situācija darba aizsardzības jomā uzlabojas. Parādās jauni būvinženieri un darbu vadītāji, kas strādājuši un smēlušies pieredzi ārzemēs. Viņi domā par darba aizsardzības jautājumiem. Taču Valsts darba inspekcija viena neko nevar izdarīt. Ja nepalīdzēs Būvniecības departaments, kas nosaka būvpolitiku valstī, un paši darītāji kopā ar sabiedriskajām organizācijām. Viņu atbalstam jābūt, jo darāmā šai jomā ir daudz.
Materiāls no žurnāla "BūvObjekts"
2004. gadā pēc VDI datiem būvniecībā (ieskaitot ceļu būvi, dzelzceļu būvi, hidrobūvniecību) notika 158 nelaimes gadījumi darbā, to skaitā 9 letālie un 64 smagie. Pēc tāda rādītāja kā cietušo skaits uz 100 tūkstošiem strādājošo mēs esam līdzīgā situācijā kā ES pirms paplašināšanās – tur ik gadu bojā gāja ap 1300 būvniecībā nodarbināto no 12,7 miljoniem nozarē strādājošo. Pēc statistikas negadījumu skaita palielinājums Latvijā it kā izlīdzinās ar būvapjomu palielināšanos. Bet tā kā gadu no gada negadījumu skaits nemazinās, mēs nevaram ieslīgt pašapmierinātībā.
Riska faktori nelaimes gadījumu izraisīšanā bija: strādājošo krišana no augstuma (darbs uz pārvietojamām kāpnēm, kas nepareizi novietotas, lietotas vai nostiprinātas; darbs uz sastatnēm vai platformām bez aizsargnožogojuma vai bez pareiziem stiprinājumiem; jumta darbi, trausli jumta materiāli; darbi vietās ar dažāda līmeņa virsmām); krītoši priekšmeti, grunts nogruvumi zemes darbos (darbi tranšejās, krītošas konstrukciju detaļas vai materiāli); citi faktori (pārvietošanās būvlaukuma teritorijā, elektrotraumas, bojāta aprīkojuma izmantošana).
Galvenie nelaimes gadījumu cēloņi: darba aizsardzības prasību neievērošana, tostarp darba drošības instrukciju neievērošana, nepareizu darba paņēmienu un metožu izvēle, darba izpildes tehnoloģiju neievērošana, trūkumi darbinieku disciplīnā; nepilnības darba organizācijā un ar to saistītās sekas, tostarp nepietiekama darba drošības instrukciju ievērošanas kontrole, neapmierinoša darbinieku apmācība un instruēšana darba drošības un veselības jautājumos, neapmierinoša darba vietas izveide un aprīkošana; neapmierinoši apstākļi darba vietā, tostarp nekārtība darba vietā, piemērota drošības aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu trūkums, bojātas iekārtas, instrumenti, darba rīki;
Protams, mūsu darbības mērķi ir garantēt un uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā. Latvijas nacionālā likumdošana darba aizsardzības jomā ir pieskaņota ES direktīvām un standartiem. Ar ES palīdzību izdotas likumu un noteikumu skaidrojumu vadlīnijas, metodikas un "labas prakses" piemēru apraksti. Pie Valsts darba inspekcijas darbojas Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras Latvijas nacionālais kontaktpunkts, kura mājas lapā ir ievietoti visi iepriekš minētie materiāli.
Vecajās ES dalībvalstīs 2003. un 2004. gadā tika organizēta Vecāko darba inspektoru padomes (SLIC) Eiropas koordinēta būvlaukumu apsekošanas kampaņa, kurā uzmanība tika pievērsta tādiem jautājumiem, kā aizsardzība pret krišanu no augstuma, krītoši priekšmeti, negadījumi, kas saistīti ar būvlaukumu iekšējo transportu, celšanas iekārtām un mehānismiem. Šīs kampaņas laikā tika apsekoti apmēram 1300 būvlaukumi gadā. Pēc ES palašināšanās tika nolemts, ka 2005. gadā arī jaunajām dalībvalstīm būs jāveic šāda kampaņa. Tā notiks divos posmos – no 6. līdz 19. jūnijam un no 26. septembra līdz 9. oktobrim. Pēc katra posma mēs sagatavosim un iesniegsim atskaiti SLIC. Esam iecerējuši pārbaudīt ap 20 % būvniecības tirgus dalībnieku – tas ir 400–500 būvfirmu.
Ko tas dos? Pirmkārt, mērķis ir samazināt nelaimes gadījumu skaitu būvniecības nozarē. Otrkārt, pārbaudāmo jautājumu kontekstā pārliecināties, vai eksistē darba vides līmeņu atšķirības šajā nozarē katrā valstī.
Mums jāsāk domāt par darba aizsardzības jautājumiem jau no būvniecības procesa sākuma, sākot no pasūtītāja, projektētāja, būvdarbu izpildītāja. Mums arī jādomā, kāda šī būve būs ekspluatācijā, veicot apkopes vai remontu darbus.
Tagad ir iespējams izmantot jaunākās tehnoloģijas, modernas iekārtas un aprīkojumu – kā visās ES valstīs. Šīs iekārtas un aprīkojums ir drošāks no darba aizsardzības viedokļa, bet ar nosacījumiem, ja tiek izmantots būvdarbos pēc to nozīmes, ja tiek ievērotas izgatavotājfirmu lietošanas instrukcijas, ja iekārtas tiek uzturētas darba kārtībā, veicot apkopes. Ja izgatavotājfirma ir noteikusi, ka sastatņu montāžā nepieciešami tik un tik standartstiprinājumi, tad nevar ar stiepli vai virvi tās piesiet pie ūdens notekas. Taču te ir vēl viens aspekts. Ja Rīgā vai tās apkārtnē mēs būvlaukumos redzam modernu aprīkojumu, mehānismus u.c., tad reģionos vēl bieži sastopams bijušajā PSRS izgatavotais. Šāda aprīkojuma uzturēšana darba kārtībā saskaņā ar ES darba drošības un veselības aizsardzības prasībām rada zināmas problēmas to lietotājiem.
Papildu risku rada būvdarbu intensitāte pirms objekta nodošanas ekspluatācijā, kad visi apakšuzņēmēji vairāk vai mazāk strādā vienlaikus. Šeit ļoti nepieciešams darba aizsardzības koordinators, kas koordinē sadarbību starp apakšuzņēmējiem. Viņam ir labi jāpārzina viss būvniecības process objektā, kā arī darba aizsardzības jautājumi, lai spētu novērtēt riskus un atbilstoši koordinēt darbus.
Kopumā situācija darba aizsardzības jomā uzlabojas. Parādās jauni būvinženieri un darbu vadītāji, kas strādājuši un smēlušies pieredzi ārzemēs. Viņi domā par darba aizsardzības jautājumiem. Taču Valsts darba inspekcija viena neko nevar izdarīt. Ja nepalīdzēs Būvniecības departaments, kas nosaka būvpolitiku valstī, un paši darītāji kopā ar sabiedriskajām organizācijām. Viņu atbalstam jābūt, jo darāmā šai jomā ir daudz.
Materiāls no žurnāla "BūvObjekts"
