Ap 400 Rīgas mājas -parādnieki, varētu ziemas sezonā palikt bez apkures
Trīs ceturtdaļām no teju 50 māju, kurām par parādu nenomaksāšanu a/s Rīgas siltums (RS) ceturtdien pārtrauca siltumenerģijas piegādi karstā ūdens sildīšanai, nākamajā nedēļā tā atkal varētu tikt atjaunota, jo SIA Māju serviss KSA, kas apsaimnieko lielāko daļu šo namu, plāno naudu atdot., ziņo "Diena".
Trīs ceturtdaļām no teju 50 māju, kurām par parādu nenomaksāšanu a/s Rīgas siltums (RS) ceturtdien pārtrauca siltumenerģijas piegādi karstā ūdens sildīšanai, nākamajā nedēļā tā atkal varētu tikt atjaunota, jo SIA Māju serviss KSA, kas apsaimnieko lielāko daļu šo namu, plāno naudu atdot., ziņo "Diena".
Ja šiem cilvēkiem paveiksies, daudziem citiem rīdziniekiem gan var nākties ziemu sagaidīt ne tikai bez karstā ūdens, bet arī bez siltuma radiatoros. "Ja jautājums ir, vai apkures sezonā pakalpojumu saņems parādnieki, tad atbilde ir — nē," norāda RS komercdirektors Voldemārs Ilguns. Pēc pašreizējiem datiem tas draud gandrīz 400 ēku, jo tās nav norēķinājušās par siltumenerģiju. "Bet kādas 70 mājas mums tradicionāli ir, kas negrib vai nevar nosegt parādu," piebilst RS pārstāvis.
Patlaban kārtība ir tāda, ka RS klientiem aukstais ūdens tiek sildīts namu siltummezglos, izmantojot uzņēmuma piegādāto enerģiju. Atbilstoši siltuma patēriņam, RS iekasē naudu no apsaimniekotāja, bet tas savukārt — no iedzīvotājiem. Ja daļa iedzīvotāju laikā nesamaksā, apsaimniekotājs nevar norēķināties ar piegādātāju. Tieši šādu iemeslu dēļ ceturtdien karstais ūdens tika atslēgts 49 mājām jeb aptuveni 6 000 rīdzinieku, tajā skaitā arī maksātājiem, starp kuriem ir pensionāri, daudzbērnu ģimenes, invalīdi un maznodrošinātie.
"RS rīcība ir nelikumīga un prettiesiska, tā ir pretrunā ar patērētāju tiesībām un ir vienkārši ciniska," uzskata Māju serviss KSA valdes priekšsēdētāja Baiba Pļaviņa, kuras vadītais uzņēmums apsaimnieko 37 no šīm mājām, galvenokārt Pārdaugavā. Pārējās 12 ir citu deviņu apsaimniekotāju pārziņā. B.Pļaviņa pārmet, ka atslēgšana notikusi bez iepriekšējas brīdināšanas un nedodot iespēju steidzami parādu atmaksāt. Vienā dienā daļu no vairāk nekā 300 latu lielā parāda uzņēmumam izdevies nosegt, un piektdien sešām mājām karstā ūdens piegāde atjaunota. Taču, lai nomaksātu visu summu, visticamāk, nauda būs jāaizņemas.
Skaidrojot parādu rašanās iemeslus, B.Pļaviņa uzsver, ka "cilvēkiem šobrīd ir ļoti zema maksātspēja" un daudziem komunālie maksājumi nav prioritāte. Uzņēmuma apsaimniekoto namu vidū ir arī jaunie projekti, kuros daudzi "dzīvokļi stāv tukši", taču apsildīšana nepieciešama, kā rezultātā rodas zaudējumi. B.Pļaviņa prognozē, ka apkures tarifa palielinājuma dēļ "nākamajā gadā situācija būs vēl kritiskāka". Lai no tā neciestu apsaimniekotāji, iedzīvotājiem būtu pašiem "pa tiešo" jānorēķinās ar RS.
"Pašreizējais modelis darbojas ļoti veiksmīgi, un jautājums jau ir tikai par dažiem apsaimniekotājiem," pretējās domās ir V.Ilguns, piebilstot, ka virs 90% namu spēj laicīgi samaksāt par viņiem sniegto pakalpojumu. Augustā RS par karstā ūdens atslēgšanu brīdinājis 22 apsaimniekotājus, no kuriem lielākā daļa laikus arī veikuši norēķinus. Turklāt tajās mājās, kas vasaras mēnešos centušās samazināt parādu, karstais ūdens netika atslēgts.
Uz jautājumu, kādēļ no siltumenerģijas pārtraukšanas jācieš arī tiem iedzīvotājiem, kas regulāri maksā par pakalpojumiem, V.Ilguns norāda, ka "teorētiski piegāde var notikt arī katram dzīvoklim atsevišķi, bet vai mēs esam tik bagāti, lai par to samaksātu?"
Ja šiem cilvēkiem paveiksies, daudziem citiem rīdziniekiem gan var nākties ziemu sagaidīt ne tikai bez karstā ūdens, bet arī bez siltuma radiatoros. "Ja jautājums ir, vai apkures sezonā pakalpojumu saņems parādnieki, tad atbilde ir — nē," norāda RS komercdirektors Voldemārs Ilguns. Pēc pašreizējiem datiem tas draud gandrīz 400 ēku, jo tās nav norēķinājušās par siltumenerģiju. "Bet kādas 70 mājas mums tradicionāli ir, kas negrib vai nevar nosegt parādu," piebilst RS pārstāvis.
Patlaban kārtība ir tāda, ka RS klientiem aukstais ūdens tiek sildīts namu siltummezglos, izmantojot uzņēmuma piegādāto enerģiju. Atbilstoši siltuma patēriņam, RS iekasē naudu no apsaimniekotāja, bet tas savukārt — no iedzīvotājiem. Ja daļa iedzīvotāju laikā nesamaksā, apsaimniekotājs nevar norēķināties ar piegādātāju. Tieši šādu iemeslu dēļ ceturtdien karstais ūdens tika atslēgts 49 mājām jeb aptuveni 6 000 rīdzinieku, tajā skaitā arī maksātājiem, starp kuriem ir pensionāri, daudzbērnu ģimenes, invalīdi un maznodrošinātie.
"RS rīcība ir nelikumīga un prettiesiska, tā ir pretrunā ar patērētāju tiesībām un ir vienkārši ciniska," uzskata Māju serviss KSA valdes priekšsēdētāja Baiba Pļaviņa, kuras vadītais uzņēmums apsaimnieko 37 no šīm mājām, galvenokārt Pārdaugavā. Pārējās 12 ir citu deviņu apsaimniekotāju pārziņā. B.Pļaviņa pārmet, ka atslēgšana notikusi bez iepriekšējas brīdināšanas un nedodot iespēju steidzami parādu atmaksāt. Vienā dienā daļu no vairāk nekā 300 latu lielā parāda uzņēmumam izdevies nosegt, un piektdien sešām mājām karstā ūdens piegāde atjaunota. Taču, lai nomaksātu visu summu, visticamāk, nauda būs jāaizņemas.
Skaidrojot parādu rašanās iemeslus, B.Pļaviņa uzsver, ka "cilvēkiem šobrīd ir ļoti zema maksātspēja" un daudziem komunālie maksājumi nav prioritāte. Uzņēmuma apsaimniekoto namu vidū ir arī jaunie projekti, kuros daudzi "dzīvokļi stāv tukši", taču apsildīšana nepieciešama, kā rezultātā rodas zaudējumi. B.Pļaviņa prognozē, ka apkures tarifa palielinājuma dēļ "nākamajā gadā situācija būs vēl kritiskāka". Lai no tā neciestu apsaimniekotāji, iedzīvotājiem būtu pašiem "pa tiešo" jānorēķinās ar RS.
"Pašreizējais modelis darbojas ļoti veiksmīgi, un jautājums jau ir tikai par dažiem apsaimniekotājiem," pretējās domās ir V.Ilguns, piebilstot, ka virs 90% namu spēj laicīgi samaksāt par viņiem sniegto pakalpojumu. Augustā RS par karstā ūdens atslēgšanu brīdinājis 22 apsaimniekotājus, no kuriem lielākā daļa laikus arī veikuši norēķinus. Turklāt tajās mājās, kas vasaras mēnešos centušās samazināt parādu, karstais ūdens netika atslēgts.
Uz jautājumu, kādēļ no siltumenerģijas pārtraukšanas jācieš arī tiem iedzīvotājiem, kas regulāri maksā par pakalpojumiem, V.Ilguns norāda, ka "teorētiski piegāde var notikt arī katram dzīvoklim atsevišķi, bet vai mēs esam tik bagāti, lai par to samaksātu?"