Apaļā galda diskusija – Kā ieiet Skandināvijas būvniecības tirgū?Praktiskā pieredze (3.daļa)
Uzņēmums " UPB" strādā Zviedrijas tirgū, orientējoties uz celtniecības pakalpojumu sniegšanu un vairumā gadījumu startējot kā apakšuzņēmējs. Pieredze krāta gandrīz 18 gadu garumā, ar kuru dalījās AS UPB Eksporta departamenta direktors Uģis Grīnbergs.
Foto: Apaļā galda diskusija – Kā ieiet Skandināvijas būvniecības tirgū?Praktiskā pieredze (3.daļa); autors: Apaļā galda diskusija – Kā ieiet Skandināvijas būvniecības tirgū?Praktiskā pieredze (3.daļa)Uzņēmums " UPB" strādā Zviedrijas tirgū, orientējoties uz celtniecības pakalpojumu sniegšanu un vairumā gadījumu startējot kā apakšuzņēmējs. Pieredze krāta gandrīz 18 gadu garumā, ar kuru dalījās AS UPB Eksporta departamenta direktors Uģis Grīnbergs.
Ja ārzemju pasūtītājs būs ticis līdz interesei par uzņēmumu no Latvijas ar mērķi izmantot tā sniegtos pakalpojumus, pasūtītājs noteikti gribēs redzēt ražotni, biroju, kā arī jau realizētos projektus, viņš ielūkosies uzņēmuma mājas lapā un tajā brīdi ir svarīgi, lai informāciju būtu pieejama ne tikai latviešu, bet arī angļu, ideālā gadījumā – kādā no Skandināvijas valstu valodām.
Uzsākot eksportu ir būtiski izvērtēt uzņēmuma finansiālo kapacitāti, jo pasūtījumi tiek apmaksāti tikai pēc to realizācijas ar pēcapmaksu; ir būtiski pārzināt pakalpojumu vai produktu cenu līmeni sadarbības partnera valstī; jārēķinās ar izpildes laika un garantijas laika garantijām. Var gadīties, ka netiek ņemtas vērā Latvijas banku garantijas.
Vietējā tirgus izpēte pirms eksporta attīstīšanas ir obligāti veicams mājas darbs, kura laikā tiek precizēta informācija par līgumu slēgšanas īpatnībām un nosacījumiem, par nepieciešamo sertifikāciju, par būvlaukumu aprīkošanas normatīviem.
Strādājot ārpus Latvijas, darbā jāpieņem izglītots un kvalificēts personāls ar valodu un komunikācijas prasmēm, tādiem jābūt ne tikai vadoša līmeņa darbiniekiem, bet arī inženieriem, montieriem, būvlaukuma strādniekiem, kuri veic mazkvalificētu darbu.
Uzņēmuma pārstāvniecības dibināšana ārvalstīs nav lieta, kas palīdzēs panākt lielāku apgrozījumu, tāpēc nav jāsteidzas ar šo pasākumu. Pārstāvniecību ir vērts dibināt, ja pārdošanas apjoms 4-5 gadus ir aptuveni 4-5 miljoni EUR, jo pārstāvniecības izmaksas ir ļoti augstas.
Mūsu pieredze liecina, ka Zviedrijas tirgus ir atvērts, ja izpilda visas prasības. Jāpiezīmē – tas nav viegli. Arodbiedrības diemžēl nav ieinteresētas, ka Zviedrijā strādā Baltijas uzņēmēji, tāpēc dažādiem legāliem līdzekļiem mēģina ierobežot citu valstu uzņēmēju darbu. Mans personīgais ieteikums – ar arodbiedrībām tikai "pa labam", meklējot abpusēju saprašanos un kompromisu. Ar arodbiedrībām ieteicams komunicēt vēl pirms darbu uzsākšanas, iepazīstoties ar to prasībām. Arodbiedrību darbinieki kā nelūgtie viesi būvlaukumu apmeklē teju katru dienu, kontrolējot darbu norisi, darbinieku algu apmēru, izmaksāšanas kārtību, drošības prasību ievērošanu utt. Noteikti visas darbības vajag veikt legāli, maksāt noteikto darba algu, ievērot visas prasības.
Labā ziņa ir tā, ka Zviedrijā ir mazāki nodokļi nekā Latvijā, viegli piereģistrēt uzņēmumu, salīdzinoši mazs PVN, ja strādā kā apakšuzņēmējs.
Īpaša uzmanība ir jāpievērš apdrošināšanas prasībām darbiniekiem (civiltiesiskā un nelaimes gadījumu).
Lai vieglāk un labāk ieietu tirgū, vēlams sākt ar nelieliem projektiem, 3-4 gadi darbojoties apakšuzņēmēju statusā, jo lielie projekti prasa lielas banku garantijas, kuras iegūt ir ļoti grūti. Daudz vieglāk būs ieiet tirgū, ja uzņēmumi to darīs apvienojoties.
