building.lv skaitļos

Lietotāji online16
Aktīvie uzņēmumi19830
Nozares ziņas33032
Apaļā galda diskusija – Kā ieiet Skandināvijas būvniecības tirgū?Praktiskā pieredze (2.daļa) : building.lv - par būvniecību Latvijā

Apaļā galda diskusija – Kā ieiet Skandināvijas būvniecības tirgū?Praktiskā pieredze (2.daļa)

Apaļā galda diskusija – Kā ieiet Skandināvijas būvniecības tirgū?Praktiskā pieredze (2.daļa)

Uzņēmums " Arbo" strādā Zviedrijas tirgū piedāvājot dažādus kokmateriālu produktu veidus, viens no tiem ir koka logi ar alumīnija uzlikām. Par "Arbo" eksporta pieredzi LIAA organizētajā diskusijā stāstīja uzņēmuma projektu vadītāja Brigita Ķirule – Vīkne.

autors: Apaļā galda diskusija – Kā ieiet Skandināvijas būvniecības tirgū?Praktiskā pieredze (2.daļa)
Foto: Apaļā galda diskusija – Kā ieiet Skandināvijas būvniecības tirgū?Praktiskā pieredze (2.daļa); autors: Apaļā galda diskusija – Kā ieiet Skandināvijas būvniecības tirgū?Praktiskā pieredze (2.daļa)
Uzņēmums " Arbo" strādā Zviedrijas tirgū piedāvājot dažādus kokmateriālu produktu veidus, viens no tiem ir koka logi ar alumīnija uzlikām. Par "Arbo" eksporta pieredzi LIAA organizētajā diskusijā stāstīja uzņēmuma projektu vadītāja Brigita Ķirule – Vīkne.


"Skandināvijas valstīs šobrīd aktuāla tēma ir ēku energoefektivitāte un būvniecības materiālu ilgmūžīgums un tas nav tikai "parunāšanas" līmenī, bet tiek pamatots ar virkni normatīvu, it īpaši, ja tiek būvēta jauna ēka.

Lai veiksmīgi darbotos Skandināvijas valstu būvniecības tirgos, ir ļoti svarīgi jau sākuma etapā precīzi definēt gala produktu un vienoties par kopsaucēju. Tikpat svarīgi ir izpildes termiņi, garantijas, darījumu detaļas. Jo mazāk vietas paliks interpretācijām, jo veiksmīgāk noritēs sadarbība ar darījumu partneriem Skandināvijā.

Jārēķinās, ka Zviedrija ļoti sargā savu tirgu, it īpaši tajās nozares un nozaru nišās, kurās ir piedāvājums iekšējā tirgū. Tirgus aizsardzības mehānisms izpaužas kā institucionālu un sabiedrisku šķēršļu izveide, piemēram, tiek pieprasīts ne tikai CE marķējums, bet arī specifiski konkrētās valsts sertifikāti; valsts un pašvaldību pasūtījumos priekšroka tiek dota vietējiem pasūtītājiem; arī bankas lobē savus iekšējos pakalpojuma sniedzējus un ražotājus.

Skandināvijas valstīs nav pieņemts maksāt avansu, tāpēc noteikti vajadzētu padomāt par to, vai uzņēmumam ir pietiekams finansējums, lai sāktu projektu realizēt par saviem līdzekļiem, jo pirmo maksājumu pasūtītājs parasti veic pēc 30-45 dienām.

Ja šos apstākļus un faktorus ņem vērā, ievēro Skandināvijas tirgus izvirzītās prasības un piedāvā kvalitatīvu produktu vai pakalpojumu, ir grūti, bet tomēr iespējami šajā tirgū strādāt un arī nopelnīt.


Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.