Apdare un aprīkojums: Mūsdienīgi privātmāju apkures veidi

Foto: Apdare un aprīkojums: Mūsdienīgi privātmāju apkures veidi; autors: Apdare un aprīkojums: Mūsdienīgi privātmāju apkures veidi

Apkures avota vai ģeneratora izvēli nosaka vismaz 2 pamatfaktori: naudas līdzekļu daudzums un racionalitāte. Ideāli, ja izdodas atrast abu šo elementu esenci – efektīvu siltuma avotu, kura iegādes un uzturēšanas izmaksas būtu iespējami mazas un kalpošanas ilgums – maksimāli garš. Protams, ka pasaulē nekas nav ideāls, un mēs tikai varam lūkoties pēc mums pieņemamākā kompromisa.

GĀZE
Daļa Latvijas pilsētu un apdzīvoto vietu ir gazificēta, tāpēc šī energoresursa izmantošana būtu pašsaprotama. Patlaban tirgū tiek piedāvāts samērā bagātīgs gāzes katlu spektrs dažāda lieluma ēkām – no mazgabarīta dzīvokļa līdz daudzstāvu mājām un ciematiem. Atliek tikai izvēlēties piemērotāko ražotāju un modeli. Pagaidām gāzes apkure ir viena no lētākajām, pieejami katli ar ļoti augstu efektivitāti (87-95%), kas izmantojami kā siltuma, tā arī karstā ūdens ražošanai, tiem iespējama visaugstākā automatizācijas pakāpe, turklāt ir samērā lēti. Būtībā, ja visa sistēma funkcionē labi un gāzes kvalitāte ir nemainīgi augsta, tās apkope var nebūt nepieciešama vairākus gadus. Turklāt, pateicoties daudzveidīgajai regulēšanas iespējai, moderna gāzes apkure var būt vēl papildus ekonomiska. Respektīvi, to darbību var saprogrammēt tā, lai laikā, kad nav nepieciešams liels siltums (kamēr ģimenes nav mājā) katls darbojas īpaši ekonomiski, bet ierodoties mājā jau saņemat komfortablu atmosfēru. Vai arī to darbības intensitāte atkarīga no āra temperatūras, par ko ziņo attiecīgs regulators. Tomēr pagaidām gazifikācijai pakļauta tikai zināma daļa Latvijas, turklāt gāzes cenas pieaug, un jebkurā gadījumā šis energoresurss tiek importēts, tātad ekonomiska atkarība no piegādātāja.
+ Salīdzinoši lēti katli un pagaidām arī enerģijas avots
+ Visaugstākā automatizācijas pakāpe
- Kurināmais tiek importēts
- Tikai ārvalstīs ražoti katli


MALKA, BRIKETES, AKMEŅOGLES
Malka ir vissenākais un arī mūsdienās būtu Latvijai vispiemērotākais kurināmais, jo pieejami plaši vietējie resursi, tie atjaunojas un tādējādi varētu paredzēt ilgstošu neatkarību no ārvalstu piegādātājiem. Arī piedāvājumā esošais kurtuvju diapazons ir ārkārtīgi plašs – no vienkāršām taupības krāsniņām ar samērā viduvēju efektivitāti (ap 60-70%), virtuves plītīm un kamīnkrāsnīm, kuru īpaši modeļi spēj veikt centrālapkures funkcijas, līdz jaudīgiem gāzģenerācijas katliem (efektivitāte līdz aptuveni 75%), kas paredzēti apjomīgu būvju apsildei. Pieejami kā ārzemēs, tā arī Latvijā ("Komforts", "Juta RF" u.c.) ražoti modeļi, kas parasti top pēc kādas atzītas rietumu valsts (visbiežāk Vācijas) dokumentācijas pamata. Ļoti būtiski gan būtu izzināt konkrētā modeļa prasības pret kurināmā veidu un kvalitāti. Pazīstamākajos Latvijas katlos bez malkas, koka un kūdras briketēm var pievienot arī zināmu daļu akmeņogļu (atkarīgs arī no dūmeņa konstrukcijas), kā arī, piemontējot šķidrā kurināmā deglīti, - dīzeļdegvielu, izstrādātu eļļu utt. Tai pat laikā tirgū tiek piedāvāti gāzģenerācijas katli, kuros jālieto malka, kurai svara mitrums nedrīkst pārsniegt 20% (salīdzinājumam mēbeļu galdniecība sāk apstrādāt materiālu no 14% un sausāku!), ja parasti šķūnītī glabātai ir 35-40%.
Parasti kalpošanas laiks ir aptuveni 15 gadu, taču tas var būt ļoti individuāls – atkarībā no kurināmā kvalitātes, lietošanas un apkopes kvalitātes. Piemēram, Trapenes skolā pēc remonta 2000.gadā turpina darboties 1937.gadā uzstādīts Vācijas firmas "Strebel" malkas katls.
+ Vietējais kurināmais
+ Arī vietēja ražojuma katli
- Nozīmīga kurināma kvalitāte
- Zema automatizācija (vismaz diennaktī jāpievieno jauna deva)

Kokskaidu granulas
Bet ja vēlamies vietējo kurināmo un vienlaikus automatizāciju? Tad jāizvēlas kokskaidu granulu katli, kurus komplektē ar padeves bunkuru. Atkarībā no bunkura apjoma, kurināmā kvalitātes, ēkas siltumizolācijas u.c. faktoriem parasti 1 uzpildes pietiek 1 nedēļai. Tā funkcionēšanu kontrolē temperatūras adapters – tikko tā par lielu, tiek apstādināta gliemežtransportiera kustība un attiecīgi granulu padeve. Sasniedzot noteikto to minimumu, automātiski ieslēdzas aizdedze, un process turpinās. lietderības koeficents - 80-90% - gandrīz sasniedz gāzes katlu atdevi. Tomēr šiem katliem ļoti būtiska ir granulu (kokskaidu, kūdras, niedru, salmu) kvalitāte. Jo tās sausākas, ar iespējami mazāku piemaisījumu (mizas, smiltis, akmeņi) koeficentu, jo augstāka to kaloritāte (4200 līdz 4400 Kkal/kg) un attiecīgi atdeve. Vizuāli tas nosakāms pēc zeltaini gaišā toņa, pelēkās visdrīzāk nebūs labas. Turklāt akmentiņi var ietekmēt padeves gliemežtransportiera funkcionēšanu. Pēdējā laikā gan granulu ražošanas apjomi un galvenais kvalitāte ievērojami uzlabojas, turklāt konkurence liek samazināt piedāvājuma cenu, kas tagad jau robežojas ar gāzes izmaksām. Pieejami kā privātmājām, tā arī lielāka apjoma ēkām paredzēti modeļi. Latvijā populārākie ir Ainažu rūpnīcā "Grandeg" ražotie izstrādājumi, kuras pat eksportē uz Zviedriju un Somiju.
+/- Vietējais kurināmais, bet nozīmīga tā kvalitāte.
+ Arī vietēja ražojuma katli
+ Samērā augsta automatizācija
- Nozīmīga kurināma kvalitāte
- Dārgāki par gāzes un cietā kurināmā katliem

ŠĶIDRAIS KURINĀMAIS
Tā statusā visbiežāk izmantojama dīzeļdegviela, sašķidrināta dabasgāze un mazuts, iespējama arī izstrādāta eļļa u.c. naftas produkti. Mazuts gan būtu uzglabājams siltā telpā, jo aukstumā tas pārvēršas želejā. Efektīvi (ap 80-90%) apkures katli, kuriem pieejama augsti attīstīta automātika. Aprīkojot ar šķidrajam kurināmajam paredzētu degli, var tikt izmantoti cietā kurināmā katli.
+ Augsta automatizācijas pakāpe
- Salīdzinoši padārgas, importētas izejvielas

ELEKTRĪBA
Elektriskās apkures sistēmas var klasificēt trīs grupās:
a) staru apkures sistēmas (tiek izmantoti reflektori ar infrasarkano starojumu);
b) gaisa apkures sistēmas (tiek izmantoti elektrokaloriferi);
c) staru-konvekcijas sistēmas (tiek izmantoti elektroradiatori, elektropaneļi, siltumu vadošas tapetes u.c.).
Plašāk (gan parasti papildu apkures nolūkā) izmantoti ir visdažādākie elektriskie sildītāji, kuri lielā izvēlē iegādājami veikalos. Sildītājus var iedalīt: ar vaļējiem sildelementiem (spirāles), ar slēgtiem sildelementiem (sienu vai grīdas apdarē iemontēti sildelementi) un ar eļļā vai ūdenī iegremdētiem sildelementiem.
Stacionārās apkures statusā visbiežāk novērojamas staru-konvekcijas sistēmas - elektropaneļi, kas, līdzīgi ūdens apkures radiatoriem, stiprināmi pie sienas un darbojas no strāvas pievada. Ārkārtīgi vienkārša un ērta uzstādīšana, nav vajadzības pēc jebkāda katla, jo katrs panelis atsevišķi ražo siltumu, pateicoties termostatam, uztur iestatītu temperatūru pēc vajadzības izslēdzoties, tomēr patlaban visaugstākās lietošanas izmaksas.
Staru apkures sistēmas parasti izmanto lielākās telpās (noliktavās, cehos, sporta hallēs utt.), kur tradicionālie katlu-radiatoru risinājumi nav efektīvi. Reflektorus montē pie griestiem, tādējādi siltums tiek koncentrēti virzīts lejup, uz lietotāju, nevis apkurina visu telpu. Līdzīga komforta sasniegšanai pietiek pat ar 3-5C mazāku temperatūru nekā tradicionāliem risinājumiem. Piedāvājumā ir arī mobilie reflektori, kurus parasti iezvieto telpas sānos, virzot siltumu paralēli griestiem (āra kafejnīcās, nojumēs utt.). Staru apkures sistēmas gan nedarbina tikai ar strāvas palīdzību – pieejami gan dīzeļa un gāzes modeļi.
+ Nosacīti lētas iekārtas
+ Augsta automatizācijas pakāpe
- Visaugstākās enerģijas izmaksas (elektrībai)

Siltumsūkņi
Pie mums vēl samērā eksotiska, bet rietumos, jo īpaši ASV un Skandināvijā samērā plaši izmantots siltuma ieguves veids. Siltumsūkni darbina ar elektrību, taču siltumu tas iegūst no zemes, vēl labāk ūdens dzīlēm, jo tā darbības princips ir līdzīgs ledusskapjos novērojamam. Siltumsūkni veido 4 komponenti: iztvaicētājs, kondensators, izplešanās vārsts un kompresors. Visas daļas ir savienotas cauruļvadu sistēmā noslēgtā lokā, pa kuru cirkulē aukstuma aģents, kas zināmās loka daļās atrodas šķidrā un citās - gāzveida stāvoklī. Caurules tiek ieraktas zemē (2m būtu ļoti optimāli) vai ūdenstilpnē. Ar izplešanās vārstu regulējot spiedienu, panāk, ka aukstuma aģents vēlamajā temperatūrā sāk vārīties. Elektronenerģija tiek izmantota, lai kompresorā saspiestu gāzi. Mājas apsildīšanai izmanto zemes virskārtā uzkrāto saules enerģiju. Svarīgi ir precīzi aprēķināt, cik kilovatu var iegūt noteiktā zemes platībā. Nozīme ir arī grunts sastāvam. Mitra zeme piesaista ievērojami vairāk enerģijas nekā sausa smilts.
Radiatoru vietā gan izdevīgāk būtu uzstādīt ūdens cauruļvadu sistēmu grīdā, jo, līdzīga komforta iegūšanai radiatoriem ūdens jāuzsilda līdz +50-55C, kamēr grīdas sistēmā pietiks ar +32C. Pieejami arī modeļi ar vēsināšanas funkciju (populāri ASV), ko izmantot karstās vasarās, taču tādā gadījumā jābūt nevis ūdens, bet gan gaisa vadu apkurei (līdzīgi ventilācijas vadiem mājā izbūvē kanālus, pa kuriem plūst sasildīts vai atvēsināts gaiss).
+ Lietošanas izmaksas līdzīgas gāzei
+ Augsta automatizācija un regulēšanas iespējas
+ Videi draudzīgi un ilgmūžīgi (30 un vairāk gadu)
- Viena no visdārgākajām iegādes un ierīkošanas ziņā
- Tikai ārvalstīs ražoti izstrādājumi

Kabeļi
Galvenokārt izmantoti vannas istabās un virtuvēs kā papildu komforta nodrošinātāji, tomēr labis siltinātā mājā grīdā iebūvēti kabeļi var kalpot arī pamatapkures lomā. To uzstādīšana ir samērā vienkārša, tomēr prasa zināmu iejaukšanos grīdas klājumā, ja tāds jau izveidots – kabeļi jāiemūrē betona javā (flīžu līmē, izlīdzinošajā masā utt.) un komforts tiek panākts ar visa grīdas klājuma uzsilšanu. Saskaņā ar fizikas likumu, ka sasilis gaiss ceļas augšup, nepieciešama mazāka temperatūra līdzīga efekta panākšanai nekā ar tradicionālajiem radiatoriem. Visefektīvāka šāda sistēma ir kombinējumā ar flīzēm, kamēr mīkstie grīdas segumi kavē nevis veicina siltuma kustību. Šāds risinājums nebūtu ieteicams alerģijas slimnieku guļamistabās un atpūtas telpās, jo siltais gaiss paceļ augšup ārkārtīgi smalkos, izkaltušos grīdas puteklīšus.
+ Efektīva komforta apsilde
- Nebūs īsti piemērota guļamistabās