Apdrošinātāji un Valsts policija brīdina: oktobrī gaidāms zādzību skaita pieaugums

Līdz ar tumšā gadalaika iestāšanos, ievērojami palielinās zādzību skaits no īpašumiem liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati.  Tumšajā gada periodā zādzību skaits pieaug no visiem īpašumiem, taču jo īpaši no tiem, kuri rudenī un ziemā netiek apdzīvoti – dārza mājas un vasarnīcas. Ja no dzīvokļiem un mājām garnadži pārsvarā vēlas nozagt vērtīgas mantas, tad vasaras mājās izplatīta ir arī vasaras māju demolēšana un bezpajumtnieku iemitināšanās, kas nereti beidzas ar objektu nodegšanu.

"Acīmredzams zādzību pieaugums vērojams, sākot ar oktobri, līdz tiek sasniegts augstākais punkts, kas parasti ir janvārī. Savukārt zādzību samazināšanās vērojama no marta līdz jūnijam, kad iedzīvotāji aktīvāk sāk izmantot savus ārpilsētas īpašumus. Decembris ir viens no aktuālākajiem zādzību mēnešiem, kurā vērojams arī būtisks zaudējumu kompensāciju pieaugums," skaidro Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs.

Analizējot pērnā gada ERGO statistiku, var secināt, ka zagļu nodarītie bojājumi īpašumos ir gandrīz divreiz lielāki, nekā vandāļu nodarītais kaitējums. Proti, vidējā atlīdzība par zādzībām veido 602 LVL, savukārt par vandāļu nodarītajiem postījumiem apdrošinātājs izmaksājis vidēji 250 LVL. Arī Valsts policija (VP) norāda, ka šāda veida zādzību skaits ir manāmi lielāks rudenī, ziemā un pavasarī, jo tas ir laiks, kad zagļiem vieglāk izmantot tumsas aizsegu. Rudenī arī notiek pārvākšanās no dārza mājām un vasarnīcām uz ziemas mājām un dzīvokļiem. Periods, kad mājokļi nav sagatavoti ziemas periodam vai nav aizvesta sadzīves tehnika, instrumenti un citas sadzīves lietas, zagļos rada papildu interesi.

"Zādzības bieži veic nopietnas organizētas grupas, kas izmanto speciālus rīkus iekļūšanai īpašumā un arī tehniku, kas nepieciešama, piemēram, nozagto būvmateriālu vai lielgabarīta lietu aizvešanai. Tomēr tikpat bieži mājokļus izlaupa arī zagļi, kas meklē kaut ko vērtīgu, ātri realizējamu.
Rudenī un ziemā palielinās zādzību skaits, ko izdara cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas. Viņi bieži vien uz ziemu "iekārtojas" īpašumā un tad tiek zagtas, lietotas un šķietami nevērtīgas mantas - pārtika, drēbes, malka, metāla izstrādājumi. Pārsvarā šādas zādzības notiek Rīgas reģionā un piejūrā esošajos novados, kur ir daudz vasarnīcu rajonu. Bet, protams, tas nenozīmē, ka citviet esošo vasarnīcu un mājokļu īpašnieki var nerūpēties par sava īpašuma drošību," saka VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš.

Īpašumos gada tumšajā un aukstajā periodā garnadži cenšas paņemt visu iespējamo, tomēr pārsvarā zagļi cer uz izmērā mazām, taču vērtīgām mantām. Analizējot biežāk zagtos priekšmetus gan no vasaras mājām, gan citiem īpašumiem, ERGO izveidojis zagtāko mantu topu:
Dārglietas un bižutērija;
Elektrotehnika, fotoaparatūra, telefoni;
Elektroinstrumenti – pļaujmašīnas, zāģi, urbji u.c.;
Pārtika, drēbes;
Velosipēdi.

Kā norāda VP un apdrošināšanas sabiedrība ERGO, pilnībā nodrošināties pret zagļiem ir praktiski neiespējami, taču var veikt virkni pasākumu, lai novērstu zagļu interesi par īpašumu:
Atstājot īpašumu, vienmēr pārliecinieties vai īpašumam ir aizvērti logi, aizslēgtas durvis un, ja ir -  ieslēgta signalizācija.
Aizslēdziet arī īpašuma vārtiņus un neglabājiet atslēgas zagļiem labi zināmās vietās: zem paklājiņa, puķu podā, virs durvju ailes un citās vietās.
Ziemas periodā vēlams regulāri – vismaz divreiz mēnesī apmeklēt savu īpašumu un iespēju robežās arī palūgt kaimiņus, lai to pieskata.
Nav ieteicams ziemas periodā vasaras mājā glabāt dažādus instrumentus, sadzīves tehniku.