Apdrošināties pret nekvalitatīvu būvdarbu radītajām sekām
Pret slikti un nekvalitatīvi paveiktu darbu apdrošināties nevar, bet var apdrošināties pret šī darba radītajām sekām. Tā ir apdrošinātāju atbilde uz jautājumu, ko bieži vaicā klienti, kas vēlas līdz minimumam samazināt iespējamos riskus, kas saistīti ar būvniecības procesu. Par apdrošināšanu būvniecībā tika spriests arī portāla Building.lv rīkotajā diskusijā par hidroizolācijas nozīmi būvniecības procesā.
Lai arī pakalpojums apdrošināties pret nekvalitatīvu hidroizolāciju apdrošināšanas kompāniju piedāvājumos netiek iekļauts, šis jautājums skatāms plašākā kontekstā – meklējot cēloņus šīm sekām. Kā diskusijā norādīja apdrošināšanas sabiedrības ERGO pārstāvis Ritvars Heniņš, izšķir piecas cēloņu grupas, kur būtu skatāms arī jautājums, kāpēc hidroizolācija nepilda savas funkcijas: kļūda būvniecības projektā, kļūda būvniecības procesā, neatbilstošu būvmateriālu izmantošana, kļūdas objekta ekspluatācijā un neparedzētu apstākļu ietekme.
Lai aizsargātos pret kļūdām būvniecības projektā, R. Heniņš aicināja padomāt par projekta izstrādātāju - arhitektu un projektētāju - profesionālo civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (CTA). Savukārt ERGO pārstāvis Aleksejs Golovko, turpinot kolēģa teikto, paskaidroja, ka pastāv divas iespējas. Viena – CTA veikt tikai vienam projektam, kur polises nosacījumi un termiņi tiek pielāgoti tikai vienam, konkrētam objektam. Otra – iegādāties CTA polisi ar termiņu uz vienu gadu un kura attiektos uz visiem arhitekta/projektētāja darbiem visa gada garumā. Šo polisi var atjaunot bez pārtraukuma, šādi nodrošinot nepārtrauktu aizsardzību. Jāatzīmē, ka, atjaunojot polisi pie viena un tā paša apdrošinātāja, uz to attieksies visi konkrētā autora darbi, kas izstrādāti pēdējo 10 gadu laikā. R.Heniņš uzsvēra, ka patērētāju attieksme pamazām mainās un cilvēki arvien biežāk ceļ prasības saistībā ar objektiem, kas tapuši pirms vairākiem gadiem. Kā zināms, saskaņā ar Civillikumu noilguma termiņš ir 10 gadi.
Paša būvniecības procesa reāla aizsardzība, kas nodrošinātu zaudējumu segšanu pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, faktiski nepastāv. Viens risinājums ir sniegtā pakalpojuma garantijas periods, ko nodrošina pats pakalpojuma sniedzējs (būvnieks) uz noteiktu gadu skaitu. Otrs risinājums ir būvniecības apdrošināšana līdz brīdim, kad objekts tiek nodots ekspluatācijā (parasti termiņš ir viens gads), un sedz zaudējumus, kas radušies no kādiem ēkas konstrukciju elementiem. Piemēram, ja gada laikā atklājas, ka, rokot ciet pamatus, celtnieku paviršības dēļ ir norauts pamatu hidroizolācijas materiāls, tad radušos zaudējumus, kas nepieciešami pamatu salabošanai, sedz apdrošinātājs. Trešais risinājums ir galvojumu apdrošināšana, kas nozīmē, ja būvnieks dažādu iemeslu dēļ iesākto darbu vairs nespēj turpināt (piemēram, uzņēmums bankrotē), tad apdrošinātājs apmaksā šo darbu citam pakalpojumu sniedzējam, lai šie darbi tiktu paveikti garantijas periodā.
Attiecībā uz neatbilstošu būvmateriālu izvēli darbojas produkta garantijas termiņš un Būvizstrādājumu atbilstības deklarācija vai sertifikāts. Izvēloties konkrētu materiālu tiek apliecināts, ka tas ir izmantojams paredzamajam mērķim. R. Heniņš gan piebilda, ka pastāv daži civiltiesiskās apdrošināšanas veidi, kas saistīti ar atbildību par produkciju, bet tie ir ļoti specifiski un tiek izmantoti tikai īpašos gadījumos.
Liela daļa risku, kas saistīti ar objekta ekspluatāciju, tiek iekļauti visu risku īpašuma apdrošināšanā. Tāpat pastāv dažādi ēkas un tajā esošo inženiertehnisko iekārtu u.c. ekspluatācijas noteikumi un instrukcijas, kas jāievēro. Apdrošinātāji savukārt iesaka pievērst uzmanību tam, vai civiltiesiskā apdrošināšana ir piemērota dažādiem ārpakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina ēkas izmantošanu. Nereti tiek vainoti būvnieki vai projekta autors, bet patiesībā zaudējuma īstais iemesls ir nepareiza ekspluatācija. Piemēram, ja sniegs no jumta tiek tīrīts nepareizi, sabojājot jumta segumu, kā rezultātā tas sāk tecēt un nodara kaitējumu dzīvokļu īpašniekiem, jāvēršas pret jumta tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Jebkura būvkonstrukcija, tai skaitā arī hidroizolācija nav pasargāta no neparedzētiem apstākļiem. Šādiem gadījumiem kalpo īpašuma apdrošināšana, kas ietver arī dabas stihijas u.tml. riskus.
Lasīt par diskusiju: http://www.building.lv/news/1-zinas/119095-hidroizolacijas-jautajumos-problemu-netrukst-specialisti-un-institucijas-sola-sadarboties