Apkure un dzesēšana "stikla ēkās" ir vienlīdz svarīga un vienlīdz dārga

Foto: Apkure un dzesēšana "stikla ēkās" ir vienlīdz svarīga un vienlīdz dārga; autors: Apkure un dzesēšana "stikla ēkās" ir vienlīdz svarīga un vienlīdz dārga

Modernas un sarežģītas dzesēšanas sistēmas, kas paredzētas uzstādīšanai lielos komerciālos, sabiedriskos vai industriālos objektos, arī Latvijā, no daudziem īsti neizprotamas un šķietami liekas "greznuma lietas", kļuvušas par dzīves nepieciešamību. Šo sistēmu pamata uzdevums ir nodrošināt iekštelpu vides komfortu cilvēkiem, kas konkrētajā ēkā ilgstoši uzturas vai dzīvo, tomēr bieži vien gada siltajos un saulainajos mēnešos šīs sistēmas tiešā vārda nozīmē glābj ēkas un tajā atrodošos cilvēkus no pārkaršanas.


Lai arī dzīvojam mērenā klimata joslā, saulaino dienu pavasara beigu un vasara periodā pie mums ir salīdzinoši daudz – bet šīs dienas, ko pēc nogurdinošās ziemas bieži gaidām ar nepacietību, drīz var pārvērsties murgā, ja esam spiesti ilgstoši strādāt vai uzturēties slikti vēdinātās vai nepietiekami atvēsinātās telpās.

Īpaši svarīgs dzesēšanas sistēmu pareizas projektēšanas un izbūves jautājums ir jaunajās vai kapitāli renovētajās ēkās ar masīviem fasādes stiklojumiem – šīs ēkas ir vizuāli pievilcīgas un krāšņas, tomēr bieži vien to inženiertehniskās sistēmas, arhitektoniskā greznuma un estētiskās pievilcības nodrošinājuma dēļ, ir jāveido īpaši sarežģītas un arī jaudīgas.

Bet jaudīgas inženiersistēmas – tas, pirmkārt un galvenokārt, ir milzīgs enerģijas resursu patēriņš.
Lielajos objektos – īpaši tas attiecas uz komerciālā un sabiedriskā sektora ēkām, kas nesen uzbūvētas vai renovētas, izmantojot fasādes apdarē dažāda veida un konfigurācijas stiklojumus vai stikla fasādes konstrukcijas – energoresursu patēriņa ziņā absolūtie līderi ir apkures un dzesēšanas sistēmas.

Šīs ir sezonāla pielietojuma inženiertehniskās sistēmas, tomēr savas aktīvās ekspluatācijas mēnešos sistēmu enerģijas patēriņš ir ļoti liels, jo ziemas periodā tā dēvētajās "stikla mājās" jānodrošina pietiekams iekštelpu komforts apsildes režīmā, bet vasaras sezonā tieši pretēji – dzesēšanas režīmā.

Ja vēl pirms gadiem 10-15 tika uzskatīts, ka bez lielas konfigurācijas dzesēšanas sistēmu risinājumiem komerciālās vai dzīvojamās ēkās Latvijā un citviet Baltijā varam iztikt itin labi, tad šobrīd daudzu arhitektu un inženiertehnisko sistēmu projektētāju viedoklis ir mainījies. Par aukstumapgādes sistēmām nākas domāt tikpat nopietni, kā par siltumapgādi un ventilācijas risinājumiem, jau daudzas jaunbūvētās ēkas, bez piemērotu un jaudīgu dzesēšanas sistēmu izbūves, cilvēku izvietošanai karstā vasaras periodā nav pat piemērotas.

Bieži vien man jautā – cik lielas ir moderno, lielo masīvā stiklojuma ēku dzesēšanas sistēmu jauda? Protams, es nevaru precīzi atbildēt par katru projektu, kas tiek minēts, tomēr aptuvena atbilde, kas daudz "negrēko" pret reālo situāciju gandrīz katrā gadījumā, ir šāda: dzesēšanas sistēmu jauda ir tieši proporcionāla objekta logu lielumam vai fasādes stiklojuma laukumam, jo dzesēšanas sistēmai ir "jāapēd" viss tas karstums un visa tā saules radiācija, kas caur šīm konstrukcijām nonāk telpā.

Pagaidām mūsu rīcībā vēl nav tik modernas logu un fasāžu stiklojuma gaismas caurlaidības automātiskās kontroles tehnoloģijas, kas palīdzētu būtiski samazināt nepieciešamo dzesēšanas sistēmu jaudu. Tomēr pie šādu tehnoloģiju izstrādes pasaulē tiek strādāts; zināmi arī vairāki šādu sistēmu eksperimentālie prototipi, tomēr līdz šo sistēmu galīgai izstrādei un nonākšanai tirgū vēl jāgaida vismaz daži gadi.

Dzesēšanas sistēmas, kuru izstrāde un projektēšana padomju laikā nebija populāra, šobrīd piedzīvo renesansi, jo pie mums Latvijā šīs sistēmas bija pazīstamas un tika lietotas jau pirmās republikas laikā – tiesa gan, tajā laikā Rīgā šādas sistēmas bija tikai dažas, un lielākā no tām atradās īpašā objektā – Centrāltirgus teritorijā.

Centrāltirgus dzesēšanas komplekss gan netika izmantots iekštelpu vides komforta nodrošinājumam, bet gan zivju un gaļas produkcijas atdzesēšanai un uzglabāšanai. Tās tika izveidots pagrabtelpā zem tirgus paviljoniem.
Šī sistēma, kur kā aukstumnesējs tiek izmantots amonjaks, neraugoties uz savu solīdo vecumu, vēl joprojām ir ekspluatācijas kārtībā.

Protams, pirms 70 vai pat 30 gadiem aukstumsistēmu izbūve ēkās nebija aktuāla, tomēr situācija ir mainījusies – ir mainījusies būvniecība, ir mainījušās ēku konfigurācijas un izmatotie materiāli; līdz ar to mainās arī prasības, kas izvirzāmas šo ēku projektētājiem un būvniekiem. Un ne tikai tāpēc, ka kaut kas – piemēram, dzesēšanas sistēmu uzstādīšana būtu modes lietas, bez kuras nevar tapt neviens patiesi mūsdienīgs objekts, bet gan tādēļ, ka bez šīm sistēmām dažos gadījumos vienkārši nevaram iztikt.

Jārēķinās ar to, ka būvējot tā dēvētās "stikla mājas"- īpaši, ja šie objekti ir ļoti lieli un fasāžu stiklojumi aizņem gandrīz visu fasādes platību, apmēram tikpat, cik ziemā par apkuri, vasarā var nākties maksāt par ēku dzesēšanu.

Dr.habil.sc.ing. Andris Krēsliņš,
Rīgas Tehniskā Universitāte,
Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta direktors