Apkures sistēmas balansēšana – veids, kā paaugstināt energoefektivitāti

Renovējot ēkas, bieži vien tiek veikta tikai to fasādes siltināšana un atjaunošana, aizmirstot, ka būtiska ietekme uz energoefektivitāti ir apkures sistēmas sakārtošanai. Pat labi nosiltināta ēka nespēs nodrošināt cerēto ietaupījumu un komfortu tās iedzīvotājiem, ja apkures sistēma nebūs pielāgota izmainītajai ēkas konstrukcijai. Savukārt, ja renovācijas laikā netiek mainīta apkures sistēma, tad pēc darbu pabeigšanas vēlams veikt visas sistēmas balansēšanu. Tādējādi tiek nodrošināts, ka siltumenerģija visā ēkā sadalās efektīvi.

Koncentrēšanās tikai uz āra darbiem ir kļūda, ko pieļauj daudzi renovācijas projektu pieteicēji, sekojot normatīvo aktu ieteikumiem, kur norādīts, ka ēkas siltināšanas sistēmu renovācija ir tikai ieteicama. Rezultātā ēku apkures sistēmu atjaunošana tiek paredzēta tikai vidēji 20-30% ēku no kopējā projektu pieteikumu skaita.

Atliekot apkures sistēmas renovāciju un balansēšanu, iedzīvotājiem tiek liegta iespēja efektīvi regulēt siltumu. Nosiltinot tikai fasādi, ir jārēķinās, ka tie, kuri līdz šim sala, beidzot dzīvos siltumā, savukārt telpās, kurās bija silti arī pirms renovācijas, visdrīzāk valdīs tveice. Karstums kaulus nelauž, tomēr. papildus vēdinot pārlieku karstās telpas, pirms renovācijas solītais siltumenerģijas ietaupījums tiek vienkārši izmests vējā. Vienlaikus ir aplami pieņemt, ka vienkārši uzstādot jaunu apkures sistēmu, rēķini samazināsies. Apkures sistēmu, līdzīgi kā jebkuru citu tehniku, ir jākopj, jāregulē un jāseko līdzi, lai tā ilgi kalpo un sniedz gaidītos rezultātus.

Sabalansēta apkures sistēma ir iespēja ieekonomēt
Viens no apkures sistēmas efektivitātes priekšnosacījumiem ir balansēšana. Latvijā, atšķirībā, piemēram, no Vācijas un Čehijas, sistēmas balansēšana nav obligāta, bet ar to vien var ieekonomēt līdz 30% siltumenerģijas.

Ko nozīmē sabalansēta apkures sistēma? Iepriekš minēju piemēru, kur vienas un tās pašas ēkas iedzīvotāji var vienlaikus gan dzīvot karstumā, gan arī salt. Šādas situācijas rada nesabalansētas sistēmas. Iedomājaties, ka esat ēkas apsaimniekotājs un, lai visi tās iedzīvotāji justos labi (t.i. siltums visā ēkā izplatītos vienmērīgi) uzturat mājas temperatūru 21^o līmenī, tā vietā, lai turētu 20^o, kas konkrētajā gadījumā arī būtu optimālā ēkas temperatūra. Šķiet, ka 1^o nav nekas daudz, tomēr problēma slēpjas tajā, ka katrs siltuma grāds, kas tiek šādi izšķiests, apkures rēķinam gadā klāt pievieno 6% no summas. Šādi var krasi samazināt energoefektivitātes rādītājus, kā arī pārmaksāt prāvu naudas summu par apkures rēķiniem.

Par renovācijas darbu efektivitāti jādomā arī pasūtītājam
Jau šoruden darbību atsāks Eiropas Savienības programma, kas paredz finansējuma piešķiršanu ēku renovācijas projektiem. Taču, pirms uzsākt projekta pieteikuma sagatavošanu, ieteicams pārskatīt nepieciešamā finansējuma summu un paredzamās tēriņu pozīcijas – neaizmirstot parūpēties gan par ēkas fasādi, gan arī tās iekšienē esošo sistēmu sakārtošanu.

Dzīvojamās ēkas siltumefektivitātes uzlabošana ir darbs, kas paredz vairāku pamatelementu efektīvu mijiedarbību – ēkas konstrukcijas, siltināšana, ventilācijas un apkures sistēmas. Sakārtota šo sistēmu darbība ir būtisks ieguldījums iedzīvotāju komfortā, veselībā un arī budžeta taupīšanā. Tādēļ, pirms piekrist ēkas siltināšanas darbiem, ieteicams iepazīsties ar paredzamo darbu sarakstu un pārliecināties, vai ir paredzēts veikt arī apkures sistēmas renovāciju un balansēšanu.

Viedokli sniedza Andris Avots, apkures sistēmu izstrādātāja TA Hydronics tehniskais un biznesa vadītājs Latvijā