Apšauba kanālmalas konkursa godīgumu
Par godu valsts 90.gadadienai iecerētās Rīgas kanālmalas izgaismošanas konkurss radījis bažas par tā godīgu norisi. Vispirms jau izskanējušas bažas, vai daļu darbu līdz novembrī gaidāmajai valsts 90.dzimšanas dienai iespējams paveikt pietiekami kvalitatīvi un vai kopumā solītie uzlabojumi būs atvēlēto divu miljonu vērti.
Par godu valsts 90.gadadienai iecerētās Rīgas kanālmalas izgaismošanas konkurss radījis bažas par tā godīgu norisi. Vispirms jau izskanējušas bažas, vai daļu darbu līdz novembrī gaidāmajai valsts 90.dzimšanas dienai iespējams paveikt pietiekami kvalitatīvi un vai kopumā solītie uzlabojumi būs atvēlēto divu miljonu vērti. Parādījusies arī dīvaina sakritība starp kanālmalas izgaismošanas ieceres idejas autoru, pilsētas īpašumu un privatizācijas lietu komitejas vadītāju Andri Ameriku (LPP/LC) un uzvarējušo pilnsabiedrību Eiromoduls, kas radījis bažas par konkursa godīgu norisi.
Kā būtiskākais iemesls Eiromoduls uzvarai tika minētas izmaksas. Uzvarētājs darbus piedāvāja veikt par aptuveni 1,9 miljoniem latu, bet otrās vietas ieguvēji - par 2,6 miljoniem latu. Kā uzsver otrās vietas idejas autore S.Vaivade, nedaudz mazāk par pusi no viņas komandas summas sastādīja Brīvības pieminekļa laukuma bruģēšana, no kuras pašvaldība tikpat labi varēja atteikties, un projekti būtu līdzvērtīgi. "Parasti par to tiek runāts sarunu procedūrā ar pirmo vietu ieguvējiem, taču mums jau tādu nebija," piebilst arhitekte. Konkursa nolikuma izņēmēji norāda arī uz tā noteikumu īpatnībām. Proti, konkurss bijis izsludināts kā metu konkurss, kas nozīmē, ka jāpiedāvā idejas, kam parasti seko konkurss par ieceres realizāciju jeb būvniecību. Taču šajā gadījumā viss bijis salikts vienā nolikumā, kas jau sākotnēji iespējamo pretendentu loku ievērojami sašaurinājis.
Kā būtiskākais iemesls Eiromoduls uzvarai tika minētas izmaksas. Uzvarētājs darbus piedāvāja veikt par aptuveni 1,9 miljoniem latu, bet otrās vietas ieguvēji - par 2,6 miljoniem latu. Kā uzsver otrās vietas idejas autore S.Vaivade, nedaudz mazāk par pusi no viņas komandas summas sastādīja Brīvības pieminekļa laukuma bruģēšana, no kuras pašvaldība tikpat labi varēja atteikties, un projekti būtu līdzvērtīgi. "Parasti par to tiek runāts sarunu procedūrā ar pirmo vietu ieguvējiem, taču mums jau tādu nebija," piebilst arhitekte. Konkursa nolikuma izņēmēji norāda arī uz tā noteikumu īpatnībām. Proti, konkurss bijis izsludināts kā metu konkurss, kas nozīmē, ka jāpiedāvā idejas, kam parasti seko konkurss par ieceres realizāciju jeb būvniecību. Taču šajā gadījumā viss bijis salikts vienā nolikumā, kas jau sākotnēji iespējamo pretendentu loku ievērojami sašaurinājis.