Apspriedīs Ziemeļu koridora ietekmi uz vidi
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments uzsācis Rīgas Ziemeļu transporta koridora otrā posma - automaģistrāles no Vairoga ielas līdz Daugavgrīvas ielai - ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedrisko apspriešanu.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments uzsācis Rīgas Ziemeļu transporta koridora otrā posma - automaģistrāles no Vairoga ielas līdz Daugavgrīvas ielai - ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedrisko apspriešanu.
Kā norādījis departaments, ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir izvērtēt jauna ievada Rīgā izbūves iespējas.
Informatīvie materiāli apskatāmi Rātsnama 3.stāva vestibilā līdz 31.augustam.
Apspriešanas sēde notiks 30.augustā plkst.17 Rātsnama Sēžu zālē.
Kā ziņots, Rīgas dome 4.jūlijā akceptēja Ziemeļu transporta koridora pirmā posma būvniecības ieceri.
Deputāti atbalstīja automaģistrāles no Vidzemes šosejas līdz Vairoga ielai - Brīvības ielas dubliera - būvniecības ieceri, vienlaikus nosakot, ka izskatāmi alternatīvie trases risinājuma varianti un detalizēti izstrādājams trases skiču projekts saskaņā ar publiskās apspriešanas rezultātiem.
Brīvības ielas dublieris iekļauts jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam kā svarīga pilsētas transporta struktūras sastāvdaļa. Ceļa ievads Rīgā plānots jau agrāk.
Plānotā ceļa maršruta izbūves dēļ netiks no jauna pārdalītas apdzīvotas teritorijas, jo sākumposmā maršruts ies pa pašreizējām ielām, savukārt tālāk tas šķērsos neapgūtas un maz izmantotas teritorijas.
Galvenie dzīvojamie rajoni, kurus skars perspektīvais ceļš, ir Čiekurkalns un Mežaparks. Izbūvējot ceļu, tiks veidoti arī nepieciešamie pievedceļi, gājēju un veloceļi, gājēju pārejas, tilti vai tuneļi.
Kopējās Rīgas Ziemeļu koridora 1.posma izmaksas, pēc 2005.gada novērtējuma, ir 125 miljoni eiro (87,5 miljoni latu).
No kopējām izmaksām 1,75 miljoni eiro (1,2 miljoni latu) paredzēti projekta plānošanas un pilnveidošanas darbiem, kurus iecerēts veikt no 2006. līdz 2007.gadam.
Savukārt 123,32 miljoni eiro (86,3 miljoni latu) nepieciešami Brīvības ielas dubliera tehniskā projekta izstrādei un būvniecībai.
Pašreiz plānots piesaistīt Eiropas Savienības (ES) 2007.-2013.gada programmēšanas perioda Kohēzijas fonda līdzekļus Ziemeļu transporta koridora projekta realizācijai.
Ja Ziemeļu koridora 1.posma projekta īstenošanā tiks piesaistīti Kohēzijas fonda līdzekļi, no kopējām projekta izmaksām 16,19% tiktu segti no Rīgas pašvaldības budžeta kā līdzfinansējums ES piešķirtajam finansiālajam atbalstam.
Šī procesa mērķis ir veikt būvniecības ieceres publisko apspriešanu, sagatavot darba uzdevumu Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma skiču projektam, veikt paredzētās būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējo sabiedrisko apspriešanu, kā arī izstrādāt ietekmes uz vidi novērtējuma programmu jaunbūvējamai automaģistrālei.
Apspriešanas galvenais uzdevums bija informēt sabiedrību un īpašniekus, uzklausīt viņu problēmas un viedokļus.
Apspriešanas laikā saņemtas 28 rakstveida atsauksmes, divi iesniegumi no SIA "Baltic Park" un VAS "Latvijas Valsts ceļi", kā arī vēstule ar trīs īpašnieku parakstiem.
Kopumā nebija kategoriski noliedzošas attieksmes pret būvniecības ieceri, taču iedzīvotāji saskatījuši daudz problēmu un neatrisinātu jautājumu, piemēram, Ķīšezera krastā mainīsies vide un vairs nedzīvos dažādi putni un dzīvnieki.
Kā ziņots, Rīgas Ziemeļu koridora būvniecība varētu izmaksāt 665 miljonus eiro (467 miljonus latu).
Rīgas Ziemeļu koridors būs aptuveni 21 kilometru garš, un tas tiks sadalīts trijos posmos: Brīvības ielas dublieris, Daugavas ziemeļu šķērsojums un rietumu pievedceļi
Kā norādījis departaments, ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir izvērtēt jauna ievada Rīgā izbūves iespējas.
Informatīvie materiāli apskatāmi Rātsnama 3.stāva vestibilā līdz 31.augustam.
Apspriešanas sēde notiks 30.augustā plkst.17 Rātsnama Sēžu zālē.
Kā ziņots, Rīgas dome 4.jūlijā akceptēja Ziemeļu transporta koridora pirmā posma būvniecības ieceri.
Deputāti atbalstīja automaģistrāles no Vidzemes šosejas līdz Vairoga ielai - Brīvības ielas dubliera - būvniecības ieceri, vienlaikus nosakot, ka izskatāmi alternatīvie trases risinājuma varianti un detalizēti izstrādājams trases skiču projekts saskaņā ar publiskās apspriešanas rezultātiem.
Brīvības ielas dublieris iekļauts jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam kā svarīga pilsētas transporta struktūras sastāvdaļa. Ceļa ievads Rīgā plānots jau agrāk.
Plānotā ceļa maršruta izbūves dēļ netiks no jauna pārdalītas apdzīvotas teritorijas, jo sākumposmā maršruts ies pa pašreizējām ielām, savukārt tālāk tas šķērsos neapgūtas un maz izmantotas teritorijas.
Galvenie dzīvojamie rajoni, kurus skars perspektīvais ceļš, ir Čiekurkalns un Mežaparks. Izbūvējot ceļu, tiks veidoti arī nepieciešamie pievedceļi, gājēju un veloceļi, gājēju pārejas, tilti vai tuneļi.
Kopējās Rīgas Ziemeļu koridora 1.posma izmaksas, pēc 2005.gada novērtējuma, ir 125 miljoni eiro (87,5 miljoni latu).
No kopējām izmaksām 1,75 miljoni eiro (1,2 miljoni latu) paredzēti projekta plānošanas un pilnveidošanas darbiem, kurus iecerēts veikt no 2006. līdz 2007.gadam.
Savukārt 123,32 miljoni eiro (86,3 miljoni latu) nepieciešami Brīvības ielas dubliera tehniskā projekta izstrādei un būvniecībai.
Pašreiz plānots piesaistīt Eiropas Savienības (ES) 2007.-2013.gada programmēšanas perioda Kohēzijas fonda līdzekļus Ziemeļu transporta koridora projekta realizācijai.
Ja Ziemeļu koridora 1.posma projekta īstenošanā tiks piesaistīti Kohēzijas fonda līdzekļi, no kopējām projekta izmaksām 16,19% tiktu segti no Rīgas pašvaldības budžeta kā līdzfinansējums ES piešķirtajam finansiālajam atbalstam.
Šī procesa mērķis ir veikt būvniecības ieceres publisko apspriešanu, sagatavot darba uzdevumu Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posma skiču projektam, veikt paredzētās būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējo sabiedrisko apspriešanu, kā arī izstrādāt ietekmes uz vidi novērtējuma programmu jaunbūvējamai automaģistrālei.
Apspriešanas galvenais uzdevums bija informēt sabiedrību un īpašniekus, uzklausīt viņu problēmas un viedokļus.
Apspriešanas laikā saņemtas 28 rakstveida atsauksmes, divi iesniegumi no SIA "Baltic Park" un VAS "Latvijas Valsts ceļi", kā arī vēstule ar trīs īpašnieku parakstiem.
Kopumā nebija kategoriski noliedzošas attieksmes pret būvniecības ieceri, taču iedzīvotāji saskatījuši daudz problēmu un neatrisinātu jautājumu, piemēram, Ķīšezera krastā mainīsies vide un vairs nedzīvos dažādi putni un dzīvnieki.
Kā ziņots, Rīgas Ziemeļu koridora būvniecība varētu izmaksāt 665 miljonus eiro (467 miljonus latu).
Rīgas Ziemeļu koridors būs aptuveni 21 kilometru garš, un tas tiks sadalīts trijos posmos: Brīvības ielas dublieris, Daugavas ziemeļu šķērsojums un rietumu pievedceļi