Apstiprina grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā
Foto: Apstiprina grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā
Otrdien, 22. novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, precizējot atsevišķu normu piemērošanu. Grozījumi likumā tika skatīti 2012. gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros.
Grozījumi paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieku skaitā iekļaujami arī prokūristi, lai, izmantojot prokūrista pakalpojumus, nevarētu mākslīgi palielināt mikrouzņēmumu darbinieku skaitu.
Grozījumi arī paredz, ka par mikrouzņēmuma SIA valdes locekļiem var būt tikai mikrouzņēmuma darbinieki (t.i., fiziskas personas, kuras uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks, kā arī prokūrists), bet to skaits netiek ierobežots vai noteikts, jo likumā jau ir ierobežots mikrouzņēmuma darbinieku skaits.
Līdz ar grozījumiem tiek precizēts, ka par prombūtnē esošu mikrouzņēmuma darbinieku ir uzskatāma tāda persona, ar kuru mikrouzņēmumam ir darba tiesiskās attiecības, bet kura noteiktu laika periodu nepilda darba pienākumus un par šo periodu nesaņem ienākumu no mikrouzņēmuma, piemēram, persona, kura atrodas mācību atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā u.tml.
Tāpat tiek precizēts, ka mikrouzņēmuma īpašnieka ienākums ir attiecīgā ceturkšņa katrā mēnesī personīgajam patēriņam izņemtie līdzekļi no mikrouzņēmuma un citi naudā, pakalpojumu vai citā veidā gūtie ienākumi no mikrouzņēmuma, izņemot dividendes. Savukārt uz darba līguma pamata nodarbināta mikrouzņēmuma darbinieka ienākums ir uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata par attiecīgā ceturkšņa katru mēnesi aprēķinātā darba alga un ar darba algu tieši nesaistītie maksājumi vai labumi, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja par darbu mikrouzņēmumā, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Ja mikrouzņēmuma īpašniekam ir darba līgums ar mikrouzņēmumu, tad šādi mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ir attiecināmi uz mikrouzņēmuma darbinieka ienākumiem.
Lai novērstu mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa izmantošanu kā izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ņemot vērā, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiek maksāts no mikrouzņēmuma apgrozījuma, tad, ja mikrouzņēmumam nav apgrozījuma taksācijas periodā, kas nesakrīt ar kalendāra gadu, kurā tika veikta šī mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja reģistrācija, tas ar nākošo taksācijas gadu zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.
Grozījumi paredz, ka, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmuma pārsniedz 500 latu saistībā ar Darba likumā noteiktā atlaišanas pabalsta aprēķināšanu vai kompensācijas izmaksu par neizmantoto atvaļinājumu darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā un ar šo personu darba attiecības netiek atjaunotas 6 mēnešu laikā pēc to izbeigšanas, mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma apmēra kritērijs (500 lati mēnesī) netiek uzskatīts par pārsniegtu un noteiktā nodokļa papildlikme šim mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma pārsniegumam nav jāpiemēro.
Lai nodrošinātu likuma darbības izvērtēšanu ilgstošākā periodā, tika lemts, ka līdz 2015. gada 1. oktobrim MK vērtēs šā likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus, it īpaši attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem. Katru gadu līdz 1. oktobrim Labklājības ministrija sagatavos un iesniegs Saeimai ziņojumu.
Par grozījumiem vēl lems Saeima.