Apstiprināta kadastrālo vērtību bāze 2013.gadam
Kadastrālās vērtības zemei nākamgad valstī kopumā samazināsies par 0,4%, bet ēkām – par 2,1%, būtisks kadastrālās vērtības kritums – par 15% - gaidāms rūpnieciskajā ražošanā izmantotajai zemei, bet palielinājums – par 6% - lauksaimniecībā izmantotajai zemei, paredz šodien pieņemtie Ministru kabineta "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2013.gadam".
Noteikumu izstrādes laikā Valsts zemes dienesta speciālisti par plānotajām izmaiņām vērtībās izbraukuma semināros informēja deviņu lielāko pilsētu pašvaldības, kā arī virkni sabiedrisko organizāciju - bija tikšanās ar Mežaparka attīstības biedrību, biedrību "Zemnieku saeima", Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru u.c.
Visplašākās izmaiņas 2013.gada bāzes vērtībās, salīdzinot ar šo gadu, ir lauku nekustamo īpašumu grupā – izmaiņas ir praktiski visās pašvaldību lauku teritorijās. Izmaiņas veiktas, jo kadastrālo vērtību un darījumu cenu analīze uzrāda, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemju kadastrālās vērtības ir vidēji par 25 – 30 % zemākas nekā nekustamā īpašuma tirgus darījuma cenas. Bāzes vērtības paaugstinātas par vidēji 10%.
Būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar 2012.gadu, veiktas ražošanas objektu vērtību bāzē, jo izstrādāts jauns vērtību zonējums. Pašreiz spēkā esošais zonējums tika izstrādāts 2007.gadā/2008.gada sākumā, kad vēl lejupslīde ekonomikā nebija tik krasa. Vērtību zonas bija veidotas plašas, balstoties uz vispārējo vērtību līmeni attiecīgajā teritorijā. Četru gadu laikā notikušās izmaiņas gan ekonomikā, gan nekustamā īpašuma tirgū, un tās atstājušas būtisku ietekmi uz zemes pieprasījumu. Salīdzinājumā ar 2007.gadu, pieprasījums pēc ražošanas objektiem ir krasi samazinājies – daudzas esošās ražotnes stāv nenoslogotas, pieprasījuma pēc jaunām neapbūvētām zemes platībām praktiski nav.
Jaunajā ražošanas objektu vērtību zonējumā valstī izdalītas jaunas 247 zonas un uz 2013.gadu kopā ir noteiktas 1030 zonas. Zonu skaits būtiski pieaudzis lielajās pilsētās, piemēram, Rīgā noteiktas 42 jaunas zonas, palielinot iepriekšējo 39 zonu skaitu uz 81 zonu, Jūrmalā 11 zonu vietā izdalītas 34 vērtību zonas.
Zemes bāzes vērtības uz 2013.gadu ražošanas objektu īpašumu grupā samazināsies ceturtajā daļā zonu, attiecīgi samazinot arī īpašumu kadastrālās vērtības. Atsevišķās zonās ir arī neliels vērtību pieaugums – pamatā teritorijās, kas nav ražošanas zonas. Ražošanas ēku bāzes vērtības izmaiņas skārušas salīdzinoši mazāk – samazinājums skar ~ 8 % vērtību zonu, pieaugums ir atsevišķās zonās. Tomēr papildus tiks samazinātas lielu ražošanas ēku kadastrālās vērtības (samazināts standarta apjoms).
Izmaiņas dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupā un komercdarbības un sabiedriskās apbūves nekustamo īpašumu grupā skar nelielu objektu loku, aptuveni 2 – 3 % no visas valsts teritorijas – tās ir vērtību zonas, kurās darījumi uzrādījuši vērtību samazinājumu. Vērtību pieaugums ir tikai atsevišķiem objektiem.
Visās grupās atsevišķiem objektiem kadastrālās vērtības arī palielināsies, kas saistīts arī ar zonējumu robežu maiņu. Līdz ar to, ne visos gadījumos izmaiņas saistāmas ar pēdējā gada laikā notikušajām norisēm tirgū, bet gan ar īpašuma vērtību neatbilstību tirgus situācijai.
Ar prognozētajām kadastrālajām vērtībām ikvienam īpašumam 2013.gadam ir iespējams iepazīties Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portālā www.kadastrs.lv (maksas pakalpojums).
Kadastrālo vērtību bāze 2013.gadam ir izstrādāta, pamatojoties uz 2011.gada un 2012.gada sākuma nekustamā īpašuma tirgus informāciju. Cenu izmaiņu indeksi vidēji valstī uzrāda tirgus stabilizēšanos, izteikts un globāls cenu kritums nav novērots – līdz ar to – izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi uz 2013.gadu, cenu izmaiņu tendenci ievērtēt bāzes vērtībās nav nepieciešams.
Lai arī cenu izmaiņu tendence valstī uzrāda stabilizēšanos, cenu izmaiņas valsts teritorijā un pa īpašumu segmentiem ir atšķirīgas. Piemēram, lielā daļā Liepājas turpinās neliels cenu kritums. Savukārt, runājot par cenu pieaugumu – tas novērojams reģistrētajos darījumos ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kur 2011.gadā vidējā cena par hektāru valstī, salīdzinot ar 2010.gadu, pieaugusi par 15 – 25%.
Otrs segments, kurā novērots cenu pieaugums, ir dzīvokļi. Tomēr jāpiezīmē, ka kopš ekonomikas zemākā punkta būtisks cenu pieaugums ir tikai Rīgā un Jūrmalā un arī tikai pamatā pilsētu centros; kvalitatīviem dzīvokļiem, kurus galvenokārt pērk ārvalstnieki. Turpretī sērijveida dzīvokļu segmentā cenu izmaiņas 2011.gadā praktiski nebija.