Apsver iespēju vienas koģenerācijas stacijas vietā Valmierā būvēt divas
AS "Valmieras enerģija" nākamajā valdes sēdē 16.jūlijā lems par iespēju vienas koģenerācijas stacijas vietā būvēt divas nelielas, lai pielāgotu projektu valsts likumdošanai un gūtu VAS "Latvenergo" akceptu par elektroenerģijas iepirkšanu, aģentūru LETA informēja Valmieras domes izpilddirektors Uģis Bērziņš.
AS "Valmieras enerģija" nākamajā valdes sēdē 16.jūlijā lems par iespēju vienas koģenerācijas stacijas vietā būvēt divas nelielas, lai pielāgotu projektu valsts likumdošanai un gūtu VAS "Latvenergo" akceptu par elektroenerģijas iepirkšanu, aģentūru LETA informēja Valmieras domes izpilddirektors Uģis Bērziņš.
Kā pastāstīja Bērziņš, koģenerācijas staciju celtniecību var sākt tikai tad, kad būs panākts "Latvenergo" akcepts saražotās elektroenerģijas iepirkšanai, bet saskaņā ar likumdošanu valstij ir pienākums iepirkt elektroenerģiju tikai tad, ja mazo ražotāju saražotā enerģijas jauda iekļaujas 0,5 - 4 megavatu intervālā, taču Valmiera iecerējusi saražot 7 megavatus elektrības.
Bērziņš norādīja, ka teorētiski ir iespējams panākt, lai "Latvenergo" iepirktu elektrību arī lielākā apjomā, taču tad šis process stipri ievilkšoties un maz ticams, ka izdotos noslēgt līgumu par elektrības iepirkumu uz desmit gadiem, kā iecerējuši valmierieši.
Sākotnēji bija paredzēts jau pagājušā gada nogalē noslēgt investīciju līgumu un sākt projekta īstenošanu, taču pagaidām vēl arvien nav pabeigta iepriekšējā sagatavošanās un saņemtas nepieciešamās garantijas, kas ļautu sākt koģenerācijas stacijas celtniecību. "Būtībā tā vēl arvien ir valsts likumdošana, kas kavē projekta īstenošanu," atzina Bērziņš.
Attiecībā uz siltumenerģijas ražošanu, ko veiktu koģenerācijas stacijā vienlaikus ar elektrības ražošanu, pagaidām problēmu nav - siltumenerģijas apjoms netiek ierobežots, to drīkst ražot tik, cik pilsēta spēj patērēt. Pagaidām aprēķināts, ka nepieciešams saražot 21 megavatu siltumenerģijas, sacīja Bērziņš.
Jau ziņots par Valmieras koģenerācijas stacijas ieceri, kuru īstenojot Valmieras iedzīvotājiem būtu lētāka elektroenerģija un siltums. Projekta īstenošanai nodibināta AS "Valmieras enerģija".
AS "Valmieras enerģija" akcionāri ir Valmieras dome, kurai pieder 32,7% akciju, SIA "Jaunā fabrika" -25%, pārējās akcijas pieder Somijas uzņēmumam PVO "Engineering", SIA "Siemens", SIA "Zilaiskalns", AS "Energobūve".
Agnese Krivade LETA
Copyright © LETA
Kā pastāstīja Bērziņš, koģenerācijas staciju celtniecību var sākt tikai tad, kad būs panākts "Latvenergo" akcepts saražotās elektroenerģijas iepirkšanai, bet saskaņā ar likumdošanu valstij ir pienākums iepirkt elektroenerģiju tikai tad, ja mazo ražotāju saražotā enerģijas jauda iekļaujas 0,5 - 4 megavatu intervālā, taču Valmiera iecerējusi saražot 7 megavatus elektrības.
Bērziņš norādīja, ka teorētiski ir iespējams panākt, lai "Latvenergo" iepirktu elektrību arī lielākā apjomā, taču tad šis process stipri ievilkšoties un maz ticams, ka izdotos noslēgt līgumu par elektrības iepirkumu uz desmit gadiem, kā iecerējuši valmierieši.
Sākotnēji bija paredzēts jau pagājušā gada nogalē noslēgt investīciju līgumu un sākt projekta īstenošanu, taču pagaidām vēl arvien nav pabeigta iepriekšējā sagatavošanās un saņemtas nepieciešamās garantijas, kas ļautu sākt koģenerācijas stacijas celtniecību. "Būtībā tā vēl arvien ir valsts likumdošana, kas kavē projekta īstenošanu," atzina Bērziņš.
Attiecībā uz siltumenerģijas ražošanu, ko veiktu koģenerācijas stacijā vienlaikus ar elektrības ražošanu, pagaidām problēmu nav - siltumenerģijas apjoms netiek ierobežots, to drīkst ražot tik, cik pilsēta spēj patērēt. Pagaidām aprēķināts, ka nepieciešams saražot 21 megavatu siltumenerģijas, sacīja Bērziņš.
Jau ziņots par Valmieras koģenerācijas stacijas ieceri, kuru īstenojot Valmieras iedzīvotājiem būtu lētāka elektroenerģija un siltums. Projekta īstenošanai nodibināta AS "Valmieras enerģija".
AS "Valmieras enerģija" akcionāri ir Valmieras dome, kurai pieder 32,7% akciju, SIA "Jaunā fabrika" -25%, pārējās akcijas pieder Somijas uzņēmumam PVO "Engineering", SIA "Siemens", SIA "Zilaiskalns", AS "Energobūve".
Agnese Krivade LETA
Copyright © LETA
