Ar Lejnieka lietu, iespējams, saistītā objekta saskaņošana nebija iespējama vienpersoniski, atzīst Arhitektu savienība
Ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāja vietnieka, arhitekta Jāņa Lejnieka varbūtējās kukuļņemšanas lietu, iespējams, saistītā objekta - ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 71 bēniņu - pārbūves projektu nebija iespējams saskaņot vienpersoniski, atzinusi Latvijas Arhitektu savienības (LAS) izveidotā ekspertu komisija.
Ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāja vietnieka, arhitekta Jāņa Lejnieka varbūtējās kukuļņemšanas lietu, iespējams, saistītā objekta - ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 71 bēniņu - pārbūves projektu nebija iespējams saskaņot vienpersoniski, atzinusi Latvijas Arhitektu savienības (LAS) izveidotā ekspertu komisija.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagaidām nav apstiprinājis, ka Lejniekam tiktu pārmesta kukuļņemšana saistībā ar objektu Valdemāra ielā 71. Aģentūrai LETA līdz šim nav izdevies sazināties ar šā objekta īpašniekiem.
Kā aģentūru LETA informēja LAS priekšsēdētājs Juris Poga, LAS eksperti konstatēja, ka nama Valdemāra ielā 71 bēniņu stāva izbūves būvprojektu VKPAI komisija, kurā darbojās arī Lejnieks, divreiz ir noraidījusi, savukārt projekts ticis akceptēts Rīgas domes Būvvaldē.
Kā uzsver LAS, VKPAI pārbūves projektu noraidījusi, jo minētā ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas ir sastāvdaļa veselā apbūves kompleksā, ko veido ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 67, 69, 71 un 73. Šīs ēkas ir arhitektu Eižena Laubes un A. Vanaga meistardarbi nacionālromantisma stilistikā (1909-1910). Šādā kompleksā nav pieļaujama atsevišķu būvapjomu izmainīšana, kas grauj visa ansambļa vizuālo kvalitāti.
LAS norāda, ka šādos apstākļos, kad Rīgas domes projektu saskaņošanas institūcijām un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir atšķirīgi viedokļi, saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu projekts ir jāiesniedz izskatīšanai un atzinuma saņemšanai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē.
"Projekta saskaņošana vai nesaskaņošana nav iespējama kā vienas atsevišķas amatpersonas pieņemts lēmums. Projekta saskaņošanas gadījumā būtu nepieciešams Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes lēmums," atzinuma beigās klāsta LAS eksperti.
Kā uzsver Poga, Latvijas arhitektu sabiedrību satrauc situācija, kāda izveidojusies sakarā ar Lejnieka aizturēšanu viņa darba vietā 19. martā, turot viņu aizdomās par it kā 1000 latu kukuļa saņemšanu, un ar Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu par apcietinājumu kā drošības līdzekli, "pārvietojot viņu uz kriminālnoziedznieku ieslodzījuma vietu".
"Tiesas lēmumā uzsvērts šā vēl nepierādītā nodarījuma smagums, kā arī izteikts apgalvojums, ka atrodoties brīvībā, Lejnieks varētu traucēt patiesības noskaidrošanu. Šis apgalvojums ir principiāli nepierādāms, jo faktu noskaidrošana ir nevis viņa, bet gan likumaizsardzības institūciju prerogatīva. Turklāt - kas gan jānoskaidro, ja šķietamais nodarījums, pārkāpjot nevainības prezumciju, jau nosaukts par noziegumuģ" jautā Poga.
LAS vadītājam īpaši satraucoša un nesaprotama šķiet "steiga, ar kādu bez precīzi pierādītiem faktiem arhitektam ir piespriesta reāla brīvības atņemšana. Šī izrīcība tieši atgādina padomju laika "troiku" metodes".
"Visā nodarījumā neizprotamā kārtā publiski figurē vienīgi Lejnieka vārds, turklāt šo cienījamo arhitektūras speciālistu pazemojot ar roku dzelžu uzlikšanu, kas atspoguļots arī plašsaziņas līdzekļos. Tā ir smaga morāla trauma jebkuram cilvēkam, nemaz nerunājot par piespiedu turēšanu apcietinājumā. Nav saprotams, kāpēc netiek kaut vai publiskoti kukuļdevēju un presē vairākkārt pieminēto starpnieku, kuru nodarījums ir līdzvērtīgs kukuļņēmēja nodarījumam, vārdi," sašutis ir Poga.
Pēc viņa domām, "izrīkošanās ar arhitektu Lejnieku jebkurā gadījumā nav adekvāta nodarījumam, kas viņam tiek inkriminēts, turklāt piespiedu izolēšana no viņa dienesta un daudzajiem sabiedriskajiem pienākumiem radīs nopietnus zaudējumus visai Latvijas kultūrai, kuras vēsturisko vērtību uzkrājumā Lejnieka līdzšinējais veikums nav pārvērtējams".
Šādos apstākļos Latvijas Arhitektu savienības valde galvo par savu kolēģi Lejnieku un pieprasa viņu nekavējoties atbrīvot no apcietinājuma.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagaidām nav apstiprinājis, ka Lejniekam tiktu pārmesta kukuļņemšana saistībā ar objektu Valdemāra ielā 71. Aģentūrai LETA līdz šim nav izdevies sazināties ar šā objekta īpašniekiem.
Kā aģentūru LETA informēja LAS priekšsēdētājs Juris Poga, LAS eksperti konstatēja, ka nama Valdemāra ielā 71 bēniņu stāva izbūves būvprojektu VKPAI komisija, kurā darbojās arī Lejnieks, divreiz ir noraidījusi, savukārt projekts ticis akceptēts Rīgas domes Būvvaldē.
Kā uzsver LAS, VKPAI pārbūves projektu noraidījusi, jo minētā ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas ir sastāvdaļa veselā apbūves kompleksā, ko veido ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 67, 69, 71 un 73. Šīs ēkas ir arhitektu Eižena Laubes un A. Vanaga meistardarbi nacionālromantisma stilistikā (1909-1910). Šādā kompleksā nav pieļaujama atsevišķu būvapjomu izmainīšana, kas grauj visa ansambļa vizuālo kvalitāti.
LAS norāda, ka šādos apstākļos, kad Rīgas domes projektu saskaņošanas institūcijām un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir atšķirīgi viedokļi, saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu projekts ir jāiesniedz izskatīšanai un atzinuma saņemšanai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē.
"Projekta saskaņošana vai nesaskaņošana nav iespējama kā vienas atsevišķas amatpersonas pieņemts lēmums. Projekta saskaņošanas gadījumā būtu nepieciešams Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes lēmums," atzinuma beigās klāsta LAS eksperti.
Kā uzsver Poga, Latvijas arhitektu sabiedrību satrauc situācija, kāda izveidojusies sakarā ar Lejnieka aizturēšanu viņa darba vietā 19. martā, turot viņu aizdomās par it kā 1000 latu kukuļa saņemšanu, un ar Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu par apcietinājumu kā drošības līdzekli, "pārvietojot viņu uz kriminālnoziedznieku ieslodzījuma vietu".
"Tiesas lēmumā uzsvērts šā vēl nepierādītā nodarījuma smagums, kā arī izteikts apgalvojums, ka atrodoties brīvībā, Lejnieks varētu traucēt patiesības noskaidrošanu. Šis apgalvojums ir principiāli nepierādāms, jo faktu noskaidrošana ir nevis viņa, bet gan likumaizsardzības institūciju prerogatīva. Turklāt - kas gan jānoskaidro, ja šķietamais nodarījums, pārkāpjot nevainības prezumciju, jau nosaukts par noziegumuģ" jautā Poga.
LAS vadītājam īpaši satraucoša un nesaprotama šķiet "steiga, ar kādu bez precīzi pierādītiem faktiem arhitektam ir piespriesta reāla brīvības atņemšana. Šī izrīcība tieši atgādina padomju laika "troiku" metodes".
"Visā nodarījumā neizprotamā kārtā publiski figurē vienīgi Lejnieka vārds, turklāt šo cienījamo arhitektūras speciālistu pazemojot ar roku dzelžu uzlikšanu, kas atspoguļots arī plašsaziņas līdzekļos. Tā ir smaga morāla trauma jebkuram cilvēkam, nemaz nerunājot par piespiedu turēšanu apcietinājumā. Nav saprotams, kāpēc netiek kaut vai publiskoti kukuļdevēju un presē vairākkārt pieminēto starpnieku, kuru nodarījums ir līdzvērtīgs kukuļņēmēja nodarījumam, vārdi," sašutis ir Poga.
Pēc viņa domām, "izrīkošanās ar arhitektu Lejnieku jebkurā gadījumā nav adekvāta nodarījumam, kas viņam tiek inkriminēts, turklāt piespiedu izolēšana no viņa dienesta un daudzajiem sabiedriskajiem pienākumiem radīs nopietnus zaudējumus visai Latvijas kultūrai, kuras vēsturisko vērtību uzkrājumā Lejnieka līdzšinējais veikums nav pārvērtējams".
Šādos apstākļos Latvijas Arhitektu savienības valde galvo par savu kolēģi Lejnieku un pieprasa viņu nekavējoties atbrīvot no apcietinājuma.