Ar ko nokrāsot ēkas fasādi?

Foto: Ar ko nokrāsot ēkas fasādi?; autors: Ar ko nokrāsot ēkas fasādi?

Labdien! Vēlamies lūgt žurnāla padomu, jo jau krietnu brīdi nevaram nolemt, ar ko nokrāsot ēkas fasādi. Mums ir nupat uzcelta guļbūve no kantainiem, ar cirvi aptēstiem baļķiem pirmajā stāvā un "trīnītī" nezēmerētiem, ēvelētiem dēļiem apšūtu otro stāvu. Vēlamies, lai krāsa iederētos materiālā un būtu dabiska. Šobrīd domājam par zviedru krāsām vai lineļļas apdari, tomēr abām ir savi mīnusi vizuālajā ziņā, proti, zviedru krāsas pilnībā nosedz koku, un nav redzama tā tekstūra. Lineļļai ir piejaukta darva dažādās koncentrācijās – jo vairāk darvas, jo tumšāka. Šādas ēkas mums liekas drūmas un nospiedošas. Bet, tā kā abām krāsām ir tikai viens "mīnuss", tad būtu jāņem tā, kurai ir vairāk plusu. Varbūt žurnāls varētu mums palīdzēt izlemt šo jautājumu, vai arī ieteikt kādu trešo variantu.

www.building.lv atbilde:
Lai guļbūve labi kalpotu, būtiski ir ievērot pareizu celtniecības gaitu un atbilstoši izvēlēties materiālus. Kokiem jābūt nobriedušiem, zāģētiem ziemā, jaunā mēnesī. Tāpat nama pamatiem jābūt pietiekami augstiem un ar labu hidroizolāciju. Svarīga loma ir arī logiem- tiem nevajadzētu aizsvīst. Šie ir daži no būtiskākajiem kritērijiem, ko ievērojot nav nepieciešamības konstrukcijas apstrādāt ar ķīmiskām krāsvielām vai koksnes aizsardzības līdzekļiem.

Būtiskākā dabīgo krāsu priekšrocība- tās nesatur sintētiskus materiālus, darbs ar tām ir veselībai draudzīgs un nav iespējams saindēties. Krāsas var izmantot gan iekšdarbos, gan ārdarbos, īpaši iederīgas tās ir vēsturiskos namos. Protams, arī dabiskām krāsām ir savi trūkumi, piemēram, ilgs žūšanas laiks, samērā augsta cena, ne vienmēr tās ir mitruma noturīgas, nopērkamas retos veikalos vai pie meistariem.

Par konkrēto divu minēto dabīgo krāsu īpašībām runājot, lineļļas krāsa ir linsēklu eļļas un pigmentu maisījums, dabisks konservants, piemērota gludi ēvelētu koka virsmu krāsošanai, īpaši bieži pielietota iekšdarbos. Lineļļas krāsa klājama ļoti plānā slāni (6 reizes plānākā nekā, piemēram, alkīda), tāpēc ir ekonomiska. Šī krāsa iesūcas līdz pat 2 mm dziļi virsmā, ļaujot materiālam elpot, ši krāsa nelobīsies, garantēti kalpos vismaz 15 gadus, ja virsma neatrodas spēcīgu atmosfēras apstākļu ietekmē.

Lietojot krāsā tādus pigmentus kā cinka baltums vai dzelzs oksīdi, tiek panākta koka virsmas noturība pret postošajām baktērijām un sēnītēm. Darbs ar lineļļu ir krāsotājam draudzīgs, viņš nav spiests ostīt toksiskas vielas. Lineļļas krāsojums pilnībā nožūst mēneša laikā (starp krāsošanas kārtām jānogaida vismaz 24 stundas).

Tā sauktās zviedru krāsas ir ūdens, pigmenta, rudzu vai kviešu miltu, dzelzs vai vara vitirola maisījums), tās piemērotas rupju, neēvelētu koka virmsu krāsošanai. Zviedru krāsa ir videi draudzīga, viegli atjaunojama sedzoša krāsa ar izteikti matētu virsmu. Krāsas slānis ir gaisa un ūdens caurlaidīgs.

Dzelzs vitirola klātbūtne nodrošina koksnei aizsardzību pret noārdošiem mikroorganismiem. Krāsojums kalpos ilgi, taču dienvidu fasādē tas būs jāatjauno pēc 10 gadiem.

Ja koksnei rodas kādas problēmas, jāizmanto kāda speciālā krāsa, piemēram, ja koks sācis zilēt, to vieglāk bojā mitrums, jāizmanto ķīmiski līdzekļi, kas šo problēmu novērsīs. Lai paaugstinātu ugunsdrošību, koka apstrādei piemēroti dažādi antipirēni – preparāti koka ēku konstrukciju aizsardzībai pret uguni. Ja kokā pamana ķirmju vai citu kukaiņu izgrauztas ejas, jāpārliecinās par bojājumu plašumu – varbūt detaļa jau jāmaina, bet varbūt pietiks ar preparātiem, kas aizsargā pret kokgraužiem. No tiem palīdz izvairīties, kā arī aizsargā pret trupēšanu, pelēšanu dažādi antiseptiķi. Tos var klāt gan uz jauna, gan agrāk krāsota un tagad attīrīta koka. Pieejami arī bezkrāsaini antiseptiķi.