Ar ko sākt ģimenes mājas projektēšanu

Foto: Ar ko sākt ģimenes mājas projektēšanu; autors: Ar ko sākt ģimenes mājas projektēšanu

Pirmie soļi - dokumenti un izziņas
Ja jūsu īpašumā ir zemesgabals, vispirms vajadzētu ķerties pie dokumentu "ievākšanas" un sakārtošanas. Pirmais - īpašuma dokumenti jeb ieraksts Zemes grāmatā, ka šī zeme tiešām pieder jums, bez tā nekādas darbības nedrīkst un nevajadzētu veikt.
Kad jūsu rīcībā ir īpašuma dokumenti, jādodas pie rajona arhitekta. Civilizētā pasaulē par katru zemes kvadrātmetru kāds ir atbildīgs. Rīgā par katru zemesgabalu atbild pašvaldības ierēdnis - rajona arhitekts. Pie viņa ir vispilnīgākā informācija, ko attiecīgajā zemesgabalā drīkst darīt. Pat ja zemesgabals nepieder pašvaldībai, tai var būt kādas ieceres, piemēram, tuvākā laikā tur plānots būvēt apvedceļu. Iespējams, jūs esat iegādājies zemesgabalu teritorijā, ko pašvaldība iecerējusi apbūvēt ar rūpnieciskiem objektiem vai arī zemesgabals atrodas tieši pie dzelzceļa stigas. Bez tam ir arī zaļās teritorijas, vecās ūdens teces, ko Rīga vēlas atjaunot, un šie procesi var ietekmēt jūsu iecerēto būvniecību. Ja viss ir kārtībā un šajā gruntsgabalā drīkst būvēt privātmāju - ļoti labi, varam spert nākamo soli.
Jānoskaidro, kādas ir iespējas pievienot šim gruntsgabalam komunikācijas. Var iztikt bez ūdensvada, bez gāzes, var iztikt bez kanalizācijas, bet nav iespējams uzbūvēt un vēlāk arī uzturēt māju bez elektrības. Parasti Rīgas rajonā un ap Rīgu šīs iespējas ir visur. Taču, ja zemesgabals iegādāts meža vidū, visticamāk, elektrība būs jāievelk pašam, par paša līdzekļiem. Par katru komunikāciju veidu atbild savs dienests, piemēram, Rīgas gāze, Rīgas elektrotīkli utt. Brīdī, kad rajona arhitekts raksta uzdevumu projektēšanai, visas iestādes, ar kurām būs jāsaskaņo turpmākais projekts un no kurām būs jāprasa tehniskās atļaujas, tiek uzskaitītas. Taču nevēlos jūs biedēt jau pašā ceļa sākumā - šie noteikumi nebūt nav dramatiski, tie ir lojāli un pretimnākoši.

Māja un vide
Neaizmirsīsim, ka esam dabas sastāvdaļa, tādēļ nepieciešams apmeklēt arī iestādes, kas nodarbojas ar vides aizsardzību, piemēram, Reģionālo vides pārvaldi. Ja gruntsgabalā ir koki vai pat mežs, tad šīs iestādes savos noteikumos norāda, kas no dabas objektiem būtu jāsaglabā. Sevišķi bargi noteikumi ir Rīgas apkārtnē, un saņemt atļauju nocirst priedi, piemēram, Berģos ir ļoti grūti. Tas arī saprotams - skābekļa bilance Rīgā ir tik, cik tā ir, un to nevajadzētu samazināt. Visticamāk, ka vides pārvaldē jūs saņemsit šādu atbildi: drīkst projektēt māju, saglabājot esošos kokus un reljefu. Koki un zāliens ir Rīgas plaušas, un katrs zāliens, ko iznīcinām, samazina skābekļa daudzumu pilsētā. Jārēķinās, ja arī tiek dota atļauja transformēt zālienu, būs jāsedz zaudējumi, kas nodarīti videi.

Kas jāzina par savas sapņu mājas izskatu, nākot pie projektētāja?
Te jāzina jau minētie rāmīši, kādos atrodas konkrētā vieta. Tālāk - paša iniciatīva un vēlmes.
Pirmkārt, funkcionāli, pēc ģimenes locekļu sastāva un dzīvesveida, tātad - cik lielu šo māju vajag.
Otrkārt - cik lielus līdzekļus atvēlēsim gan projekta izstrādei, gan celtniecībai.
Ideāli, ja ir sastādīts to telpu saraksts, kādas būs nepieciešamas, un to iecerētā platība. Tas varētu būt pat ļoti aptuveni, pēc katra individuālajiem priekšstatiem, kas, piemēram, ir liela istaba. Kad viss minētais noskaidrots, kopā ar arhitektu veic korekcijas. Arhitekts izteiks savu viedokli un norādīs ka, piemēram, 2 kvadrātmetrus liela vannas istaba, kāda ir jūsu mazgabarīta dzīvoklī, privātmājā noteikti nederēs, proti, jūsu ieteikumi sarunas gaitā tiks koriģēti. Tad izveido mājas programmu, tas nozīmē, ka tiek uzskaitītas visas telpas, kādas klients vēlētos, iespējams, no kaut kā būs jāatsakās un kaut kas tiks likts klāt, piemēram, inženiertehniskajā nodrošinājumā - apkures telpas. Ja tuvumā nav gāzes vada, šī telpa būs jāieplāno. Uzticiet arhitektam komercnoslēpumu - paredzēto budžetu. Varbūt jūsu ieceres divkārt pārsniedz jūsu iespējas.

Mājas tēls
Pašreiz gan materiālu, gan citas iespējas ir ļoti plašas, Latvijā šobrīd tiek projektēts, izmantojot dažādus arhitektūras stilus un virzienus. Jābūt priekšstatam, redzējumam, kādā stilā, žanrā vai noskaņā cilvēks gribētu celt savu māju.

Kādi ir populārākie, izplatītākie arhitektūras stili un veidi?
Latvijā šobrīd ļoti aktuāls ir stikls ar betonu, stūrainas, kubiskas formas, modernisms (Latvijas naudas krātuve ir labākais piemērs). Taču tas nebūt nav vienīgais veids, kādā iecerēt savu ģimenes ligzdu. Ja gribas ko mājīgāku, jāpastudē arhitektūras modes tendences un vēsture. Vislabāk, ja varat nopirkt ilustrētos arhitektūras žurnālus no katras valsts, jo tad var gūt pilnu stila spektru, kāds pasaulē eksistē. Skandināvu ļoti atturīgais, pat nabadzīgais, kas latviešu mentalitātei nav īsti pieņemams, vācu lielie kārniņi un divslīpu jumti, kas tomēr lielos vilcienos izskatās diezgan vienveidīgi, amerikāņu stils, kas ir samērā rotaļīgs un interesants, bet mums, latviešiem, iespējams, par daudz dekoratīvs. Populāri ir historismi, kas kopē kādu stilu, piemēram, jūgendstilu, tāda pieeja klientiem ļoti patīk. Nosauktos stilus šobrīd klienti izvēlas visbiežāk, sapņojot par savu māju. Prieks, ka pamazām atsakāmies no tornīšiem un bezgaumīgi pompozajām celtnēm, kādas vēl pavisam nesen vietvietām "rotāja" Latvijas ainavu.

Kā novērtēt projekta kvalitāti?
Saņemot no arhitekta gatavu projektu, pat ja tas jums patīk un ir tapis veiksmīgā kopdarbībā, neviļus uzmācas doma - vai tiešām projekts ir labs, vai tas ir labākais, ko esmu atradis?
Ir grūti dot rekomendācijas t.s. estētiskajām kategorijām, arī apjomiem un fasādēm, taču samērā precīzi kvalitāti var novērtēt pēc plānojuma.

Kritēriji
Māja jāizplāno tā, lai tur būtu vieta visam cilvēkam nepieciešamajam,
- lai māja nodrošinātu eksistenci, t.i., pietiekami lielām telpām, lai varētu ierīkot un veikt apkuri, apsildīt.
- lai būtu perfekta ūdens apgāde un kanalizācija.
Tās ir galvenās un primārās lietas, kas nepieciešama, lai māja pastāvētu un funkcionētu. Sliktā mājā nebūs paredzēta pietiekama vieta kādai no šīm funkcijām.

Stiprie standarti
Ir vispārpieņemti standarti, kurus parasti cenšas ievērot. Ja tie nav ievēroti - jābūt ļoti dzelžainam pamatojumam, kāpēc tas nav darīts.
Normāli ir, ja mājas ieeja ir redzama no ielas, bet ieejas vārtiņi ir redzami no tās telpas, kurā cilvēks visvairāk uzturēsies - no virtuves vai dzīvojamās istabas. Tas tādēļ, ka vārtiņi ir robeža, kur sākas mājas saimnieka teritorija, un katrs no mums instinktīvi vēlas to kontrolēt. Vai vismaz būt informēts, kas notiek paša mājas priekšā. Tā ir ikviena cilvēka normāla vēlme.
Mājas ieeja. Varbūt nav nepieciešams vējtveris klasiskā izpratnē, taču mūsu klimatiskajos apstākļos būtu jāsāk ar garderobes telpu: atverot ārdurvis, vispirms tajā var noģērbt virsdrēbes, āra apavus. Šī telpa varētu būt 4 - 5 m2 liela.
Izejot cauri garderobei, nonākam skata punktā, no kura kaut kas paveras - skaists skats aiz loga, kamīns utt. Jo tas ir mājas centrs. Te nevajadzētu tieši pretī atrasties tualetes durvīm. Vai virtuvei ar plīti. Te jābūt kaut kam cēlākam, daiļākam.
Orientācija pēc debesspusēm. Parasti guļamistabas izvieto ar logiem uz austrumiem (taču tiem, kam nepatīk no rītiem agri celties, šis variants nederēs, tad jāplāno istaba dienvidu pusē). Dzīvojamai istabai būtu jāatrodas ar logiem uz dienvidiem vai rietumiem, kur ir visvairāk saules, jo telpai, kurā uzturas visvairāk, jābūt gaišai. Pārējām novietojums vairs nav tik būtisks.
Guļamistabām vēlams būt mazliet izolētām no mājas centra, teiksim, stūrī, taču tā nav obligāta prasība.
Jāpadomā arī par mājas ārtelpu, tātad - terasi, kuru vasarā izmanto samērā intensīvi, jāieplāno, kur būs izeja no terases, terases un iekštelpu sasaiste. Terasē ir ideāli dzert rīta kafiju, tātad tai jābūt tuvu guļamistabai un virtuvei, labi izsauļotai, rīta saules apspīdētai.
Pārējo telpu savstarpējā saistība ir katram pēc savas gaumes un izpratnes. Kādam tīk liela virtuve ar ēdamgaldu, citam - atsevišķa ēdamistaba. Ikvienam būtu pašam jāatbild uz jautājumu, kā viņš vēlas telpas savienot. Ir koncepcija, kas ļauj virtuvei bez durvīm pāriet ēdamistabā, tad plūstoši viesistabā, tālāk - bez sienas - dzīvojamā istabā. Arī šai gadījumā ieeja būtu jāplāno tā, lai ienākot pirmā nebūtu redzama virtuve. Taču, patiesību sakot, nav likumu bez izņēmumiem, piemēram, ienākot klasiskā Vācijas mājā, pirmais ir ēdamgalds. Mums tā nav pieņemts, ja tomēr tas ir pirmais objekts, tad drusku ap stūri, sānos, gluži pretī tas nav. Runājot par ēdamistabu un virtuves izvietojumu mājā, jārēķinās arī ar to, ka ir cilvēki, kuri necieš ēdiena smaržu visā mājā. Bet ir arī pretējs viedoklis - ja māja nesmaržo pēc ēdiena, tad tā nav īsta māja!
Objektīvs rādītājs, pēc kā var vērtēt mājas plānojuma kvalitāti - komunikāciju telpu platības attiecība pret mājas kopējo platību - jo vairāk gaiteņu un palīgtelpu, jo sliktāks mājas plānojums. Tās ir t.s. liekās platības.
Ir kāds subjektīvs radītājs, pēc kā var noteikt mājas kvalitāti - izstaigājiet domās, iztēlē izplānoto, vēl tikai uz papīra eksistējošo māju! Ko cilvēks parasti ikdienā dara? Atnāk no darba, noģērbjas un iekārtojas pie televizora. Kur cilvēks visbiežāk uzturas? Arī tai pašā dīvānā pie televizora! Tas nozīmē, ka jāatrod normāla vieta televizoram, kamīnam, ēdamgaldam. Savā sapņu mājā vispirms jāizdzīvo ikdienas scenārijs, tas pateiks priekšā - kas patīk, kas nepatīk, kas labi, kas slikti. Atcerieties: "Manas mājas plāns ir manas dzīves scenārija spogulis."
Tas, ka katram bērnam vajag savu istabu, ir aksioma. Arī vecākiem obligāti nepieciešama sava istaba.

Liels/mazs
Būtu jāuzmanās no telpām, kas mazākas par 12 m2. Tās ir par mazu. Bērnistaba parasti ir 12 m2, vecāku guļamistaba - 16m2 un vairāk. Ja telpa mazāka, grūti variēt mēbeļu izvietojumu. Taču cilvēkiem ļoti patīk kaut ko laiku pa laikam mainīt savas istabas iekārtojumā. Interesanti, ka norvēģiem mēbeļu izvietojums ir nemainīgs, ir pat iemūrētas mēbeles - telpa ļoti maziņa un galds vai gulta tikai tur, kur sākotnēji tā paredzēta.
Ir cilvēki, kuri uzskata, ka āderes un ticība to ietekmes spēkiem ir nieki, un ir cilvēki, kuri uzskata, ka āderes spēj ietekmēt. Latvijā nav tādas vietas, kur nebūtu āderu. Ap Rīgu starp āderēm ir apmēram 5 m. Tātad pa visu māju varētu būt divas, trīs vietas, kur āderu nebūtu vispār. Tur arī jāatrodas gultai. Ja istabā nav liekas platības, kur gultu nolikt, var gadīties, ka tieši zem guļvietas būs āderu krustpunkts.
No kā vajadzētu uzmanīties? Pirmkārt, no tā, ka "mēs ceļam māju kā mākslas darbu", vienā variantā, pavisam īpašu, otras tādas nebūs! Māja ir jāuztver kā skatuve, kurā laika gaitā varēs mainīt dekorācijas un to dažādi iekārtot. Jo māja nav izstāžu zāle vai birojs, kurā interjers tiek izveidots un pēc tam vairs netiek mainīts. Mūsu dzīve nemitīgi mainās. Mainās mūsu uzskati un ģimenes sastāvs. Personiskai mājai jābūt vairāk vai mazāk piemērojamai dažādiem dzīves modeļiem. Vēl arī tādēļ, ka māja var kļūt nevajadzīga un var rasties vēlēšanās vai vajadzība to vēlāk pārdot. Jo māja būs specifiskāka, jo to būs grūtāk izdarīt.

Stereotipi
Ir vairāki stereotipi, kas cilvēkam traucē novērtēt mājas kvalitāti. Interesanti, ka tad, kad cilvēki gatavojas celt māju, viņi domā par to, kā tajā būs iespējams rīkot viesības un cik ērta māja šķitīs svētku viesiem, kā tur varēs nosēdināt 30 cilvēku! Taču vēlāk izrādās, ka svinības tiek rīkotas ne biežāk kā reizi piecos gados. Jānovērtē savs pašreizējais dzīvesveids. Ja šobrīd, iespējams, viesības ir katru nedēļu, jo esam jauni, tikko apprecējušies un brīvi, tad vēlāk, kad dzims bērni, viesības vairākus gadus tik intensīvi vairs netiks rīkotas. Jāapzinās, ka, sapņojot par māju, mēs dzīvojam mazā, šaurā dzīvoklītī, kurā nav kur apgriezties. Mums šķiet, ka tas ir iemesls nevienu neaicināt ciemos. Taču, kad būs māja, mūsu rīcības un uzvedības šablonos nekas nemainīsies. Ar šo visu vēlējos teikt, ka, plānojot māju, jādomā par sevi, par savu EGO, par savu ikdienas dzīvi. Par to, kā atnākšu no darba, pagatavošu kaut ko garšīgu, apsēdīšos pie televizora un ērti iesnaudīšos? Par to, kā man būs ērtāk māju uzkopt un uzturēt un kur atstāšu dubļainos āra apavus un virsdrēbes. Tikai ikdiena ir tiešām svarīga. Galu galā lielajām viesībām varam īrēt citas telpas, kurās mierīgi priecāties un ne par ko nerūpēties.
Ļoti populārs stereotips: "Mēs ceļam māju, lai būtu gan mums, gan bērniem, gan mazbērniem." Noteikti reti būs tā, ka bērni ar ģimenēm dzīvos pie jums. Protams, šobrīd bērnam ir vajadzīga istabiņa, lai viņam būtu sava teritorija, lai būtu vecāku māja, kur atgriezties grūtos dzīves brīžos. Bet, būvējot māju, nevajag paredzēt apartamentus katram bērnam visai viņa turpmākajai dzīvei. Patiesībā bērnistabai nebūt nav jābūt lielai, jo viņš tajā pavada ļoti maz laika - vai nu "tusojas" ap vecākiem jau minētajā ģimenes "karstajā punktā", mājas centrā pie televizora, vai arī bērns ir kopā ar draugiem, treniņā vai kādās citās savās gaitās, dzīvojas ārā, svaigā gaisā. Savā istabā bērns pārguļ un mācās. Protams, ja gribas ieguldīt ļoti daudz naudas, tad var visu, taču, ja vajag ekonomēt, tad racionālāk ir iekārtot lielāku kādu citu telpu. Kaut vai izveidot baseinu, tas sagādās daudz vairāk prieka un daudz labāk saturēs kopā ģimeni, stiprinās attiecības.
Ja gribas investēt mājā vairāk līdzekļu, tad parādās t.s. polifunkcionāla istaba, kas varētu būt kabinets, bibliotēka vai viesu guļamistaba. Ja gribas vēl lielāku māju, tad tiek plānota trenažieru zāle, baseins un citas elitāras lietas.

EJOT PIE ARHITEKTA, JĀZINA:

- ESOŠAIS STĀVOKLIS - līgumgabala platība, atrašanās vieta, orientācija pret debesspusēm, inženierkomunikācijas
- VĒLAMAIS VEIDOLS - fotogrāfijas, attēli, viss, kas patīk -bērnības atmiņas, izjūtas, ko gribētu īstenot savā mājā
- NEPIECIEŠAMĀS TELPAS un to vēlamās platības
- IECERĒTAIS BUDŽETS vai materiālās iespējas
- BŪVMATERIĀLI UN INŽENIERAPRĪKOJUMS (ja ir kāds viedoklis)



KLIENTS
- vieta
- veidols
- platības
- nauda
- materiāli
ARHITEKTS
MĀJA

---

Pielikums
Kas jādod arhitektam


Pieci elementi
tel. -7505317
e-mails - 5e@5e.lv