Ar likuma grozījumiem precizē būvētāja jēdzienu
Ar grozījumiem tiek precizēts arī pasūtītāja jēdziens, kas attiecas uz pašvaldību lēmumu pieņemšanu attiecībā uz sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu un patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu.
Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi grozījumus Būvniecības likumā, kas precizēs būvētāja jēdzienu, kā arī to personu loku, kurām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts.
Kā aģentūru LETA informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā, grozījumi likumā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.
Ar grozījumiem tiks precizēts arī pasūtītāja jēdziens, kas attiecas uz pašvaldību lēmumu pieņemšanu attiecībā uz sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu un patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu.
Vienlaikus tiks dots pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt valsts nodevas par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī regulēt būvniecības kārtību teritoriālajos un publiskajos iekšzemes ūdeņos.
Likumprojekts novērsīs pretrunas saistībā ar atkāpēm par būvprojekta saskaņošanu, nosakot konkrētus gadījumus, kad šīs atkāpes ir iespējamas, kā arī paredzēs iespēju nodot ekspluatācijā tikai būves daļu, nevis visu būvi kopumā.
Grozījumi tiek veikti, jo patlaban ir samērā neskaidri definēts būvētāja jēdziens un to personu loks, kurām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts.
Problēmas rodas arī ar sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu un patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu, ja šīs darbības neveic īpašnieks.
Tāpat Būvniecības likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos nav noregulēts jautājums par būvniecību teritoriālajos un publiskajos iekšzemes ūdeņos.
Likuma grozījumi vēl jāakceptē valdībai un jāpieņem Saeimai.
Kā aģentūru LETA informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā, grozījumi likumā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.
Ar grozījumiem tiks precizēts arī pasūtītāja jēdziens, kas attiecas uz pašvaldību lēmumu pieņemšanu attiecībā uz sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu un patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu.
Vienlaikus tiks dots pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt valsts nodevas par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī regulēt būvniecības kārtību teritoriālajos un publiskajos iekšzemes ūdeņos.
Likumprojekts novērsīs pretrunas saistībā ar atkāpēm par būvprojekta saskaņošanu, nosakot konkrētus gadījumus, kad šīs atkāpes ir iespējamas, kā arī paredzēs iespēju nodot ekspluatācijā tikai būves daļu, nevis visu būvi kopumā.
Grozījumi tiek veikti, jo patlaban ir samērā neskaidri definēts būvētāja jēdziens un to personu loks, kurām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts.
Problēmas rodas arī ar sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu un patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu, ja šīs darbības neveic īpašnieks.
Tāpat Būvniecības likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos nav noregulēts jautājums par būvniecību teritoriālajos un publiskajos iekšzemes ūdeņos.
Likuma grozījumi vēl jāakceptē valdībai un jāpieņem Saeimai.