Āra gaisa siltumsūkņi - interesants apkures risinājums
Foto: Āra gaisa siltumsūkņi - interesants apkures risinājums
Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā, Ķīpsalā gadskārtējā izstāde "Māja. Dzīvoklis 2008" piedāvāja iepazīties ar jauniem, alternatīviem, mazāk zināmiem māju un dzīvokļu apkures veidiem, ziņo "Latvijas Avīze"
Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā, Ķīpsalā gadskārtējā izstāde "Māja. Dzīvoklis 2008" piedāvāja iepazīties ar jauniem, alternatīviem, mazāk zināmiem māju un dzīvokļu apkures veidiem.
Izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" projektu vadītājs Roberts Brēde gan teic, ka līdz šim pasaulē neatklātus, pilnīgi nezināmus apkures veidus izstādē neatrast. Tomēr viņš ieteica iepazīstināt "Latvijas Avīzes" lasītājus ar apkures veidu, kurā siltuma iegūšanai izmanto... āra gaisu. Šis paņēmiens, iespējams, Latvijā pagaidām nav izplatīts.
Pat 30 grādu salā
Kā zināms, Latvijā jau ir simtiem māju, kurās telpas apsilda un ūdeni sakarsē zemes dzīlēs uzkrātais saules siltums. Siltumu "pumpē" ar tā sauktajiem zemes siltuma sūkņiem. Latvijā visizplatītākais veids ir diezgan plaši aprakstīts (skat. "Latvijas Avīzes" 15. oktobra numuru), proti, sūkņa kolektors jeb siltuma uztvērējs ierakts zemē 1,20 metru dziļumā. Ar šīm sūkņu iekārtām tāpat var iegūt siltumu no dziļurbuma vai no ezera, dīķa vai upes.
Gaisa siltuma sūkņa darbības princips ir tāds pats kā ledusskapim, kur gaisu dzesē jeb izspiež siltumu no iekšienes uz āru. Siltuma sūknī otrādi – dzesējot gaisu, saules siltumu ieplūdina ēkā. Gan ledusskapjos, gan zemes siltuma sūkņu iekārtās izmanto gaistošu vielu, kas, ar kompresoru to saspiežot, sakarst. Bet, vielai izplešoties, tā atdziest. Šo vielas fizikālo īpašību izmanto, lai saules siltuma enerģiju atņemtu vai pievadītu mājā.
Ar sūkņiem, kuri sūknē siltumu no āra gaisa, var tikai apsildīt telpas privātmājā, dzīvoklī, vasarnīcā vai lauku mājās, arī veikalos un noliktavās. Ūdens sasildīšanai to nevar izmantot. Vasarās šo sūkni var izmantot gaisa atdzesēšanai. Tad tas izspiež silto gaisu no telpas un darbojas kā gaisa kondicionētājs. Bet ēkā nenokļūst āra gaiss, tāpēc telpu vēdināšana jāiekārto atsevišķi. Vēl ar iekārtā iebūvētajiem daudzpakāpju filtriem var attīrīt gaisu telpās no putekļiem, mājdzīvnieku vilnas, tabakas dūmiem, nepatīkamām smakām.
Dažādās ārvalstīs ražotus gaisa siltuma sūkņus Latvijā piedāvā uzņēmumi "Divine Heat Company", "Veicis", "EKOPLUSS", kas dod priekšroku pasaulē pazīstamās japāņu firmas "TOSHIBA" ražojumiem, un citi.
Daži tirgotāji Latvijā gan atzīst, ka viņu piedāvātie gaisa siltuma sūkņi strādā tikai tad, ja āra gaisa temperatūra nav zemāka par -10 °C. Taču uzņēmuma "EKOPLUSS" tirdzniecības nodaļas vadītājs Aldis Barkāns apgalvo, ka "TOSHIBA" sūkņiem nekādu āra gaisa temperatūras ierobežojumu nav. Tie varot sekmīgi strādāt pat tad, ja termometra stabiņš noslīd līdz -30 °C atzīmei.
Pārāk jaudīgs nav izdevīgs
Gaisa siltuma sūkņa kompresora darbināšanai nepieciešama elektriskā strāva. Iekārtas drošībai un darbības stabilitātei vajadzīga viena fāze ar sazemējumu un 10 A drošinātājs. Uzstādot modeļus "TOSHIBA RAS-16", "DAISEIKAI RAS-B16" un "RAS-M18MULTI" – viena fāze ar sazemējumu un 16 A drošinātājs.
Aldis Barkāns piebilst, ka parasti ēkās uzstāda tādus gaisa siltuma sūkņus, kuri spēj nodrošināt līdz 90 procentiem no ēkā nepieciešamā siltuma. Konkrēti procenti katrā mājā atkarīgi no ēkas būvniecībā izmantotajiem būvmateriāliem un siltuma izolācijas materiāliem. Viņaprāt, uzstādīt lielu un jaudīgu sūkni, kas ļoti aukstā laikā spēj apsildīt telpas par visiem simt procentiem, bet pārējā laikā ir pārlieku jaudīgs, nav izdevīgi. Tāpēc "EKOPLUSS" pārstāvis iesaka mājā saglabāt krāsni vai kamīnu, kuru var iekurināt sevišķi aukstās dienās, kad ar sūkni vien dažreiz var nepietikt.
Atkarībā no sūkņa modeļa jaudas un no izvēlētā sildīšanas režīma elektrības patēriņš svārstās no 0,23 līdz 2,7 kW. Tomēr, pēc lietpratēju aplēsēm, jebkurā gadījumā ar zemes vai gaisa sūkņiem var saražot divas līdz trīs reizes vairāk siltumenerģijas, nekā tie patērē elektroenerģiju.
Uzstādīšana ienā dienā
Uzņēmuma "EKOPLUSS" valdes locekle Sandra Eglīte uzskata, ka gaisa siltuma sūkņu lielākā priekšrocība – uzstādīšana ir ļoti vienkārša. Gaisa siltuma sūkņa iekārtai ir divas daļas jeb agregāti, kas savienoti ar kapara caurulītēm. Savienojumam nepieciešams sienā izurbt tikai vienu caurumu 72 mm diametrā. Vienu piestiprina pie mājas ārsienas, otru – ēkas iekštelpā. Siltuma sūkņa iekštelpas daļu vislabāk piestiprināt pie sienas 10 līdz 20 cm attālumā no griestiem. Tad gaiss netraucēti un vienmērīgi izplūdīs telpās. Citreiz sūkņa iekštelpas daļu var piestiprināt pie sienas zem loga.
Sūkņa ārējo daļu piestiprina pie ēkas ārsienas (zemāk nekā iekšējo daļu) un uz īpašiem kronšteiniem aptuveni 60 cm no zemes. Iekārtojot gaisa siltuma sūkni dzīvoklī un novietojot tā ārējo daļu uz balkona vai lodžijas, zem tā jānoliek kāds trauks, kur uzkrāties ūdenim, kas, tāpat kā ledusskapī, rodas kompresora atledošanās procesā.
Ar distances vadības pulti iespējams regulēt gan temperatūru, gan gaisa plūsmas virzienu un stiprumu. Ilgstošas prombūtnes laikā sūkni iespējams iestatīt minimālās temperatūras uzturēšanas režīmā +8 °C vai +17 °C. Sandra Eglīte piebilst, ka tas ir sevišķi izdevīgi lauku mājās, kurās saimnieki nedzīvo pastāvīgi. Atšķirībā no citām ar elektrību darbināmām sildierīcēm gaisa siltuma sūknis "neaprij" skābekli. Tāpēc telpās ir viegli elpot gan cilvēkiem, gan pārējai dzīvai radībai.
***
DER ZINĀT
Tā kā dažādu iemeslu dēļ mājā vai dzīvoklī var pazust elektrība, kas nepieciešama šā sūkņa darbināšanai, ieteicams saglabāt krāsni vai kamīnu.
"EKOPLUSS" piedāvātie japāņu "TOSHIBA" siltuma sūkņi kopā ar uzstādīšanu maksā no 1050 līdz 2150 latiem.
Izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" projektu vadītājs Roberts Brēde gan teic, ka līdz šim pasaulē neatklātus, pilnīgi nezināmus apkures veidus izstādē neatrast. Tomēr viņš ieteica iepazīstināt "Latvijas Avīzes" lasītājus ar apkures veidu, kurā siltuma iegūšanai izmanto... āra gaisu. Šis paņēmiens, iespējams, Latvijā pagaidām nav izplatīts.
Pat 30 grādu salā
Kā zināms, Latvijā jau ir simtiem māju, kurās telpas apsilda un ūdeni sakarsē zemes dzīlēs uzkrātais saules siltums. Siltumu "pumpē" ar tā sauktajiem zemes siltuma sūkņiem. Latvijā visizplatītākais veids ir diezgan plaši aprakstīts (skat. "Latvijas Avīzes" 15. oktobra numuru), proti, sūkņa kolektors jeb siltuma uztvērējs ierakts zemē 1,20 metru dziļumā. Ar šīm sūkņu iekārtām tāpat var iegūt siltumu no dziļurbuma vai no ezera, dīķa vai upes.
Gaisa siltuma sūkņa darbības princips ir tāds pats kā ledusskapim, kur gaisu dzesē jeb izspiež siltumu no iekšienes uz āru. Siltuma sūknī otrādi – dzesējot gaisu, saules siltumu ieplūdina ēkā. Gan ledusskapjos, gan zemes siltuma sūkņu iekārtās izmanto gaistošu vielu, kas, ar kompresoru to saspiežot, sakarst. Bet, vielai izplešoties, tā atdziest. Šo vielas fizikālo īpašību izmanto, lai saules siltuma enerģiju atņemtu vai pievadītu mājā.
Ar sūkņiem, kuri sūknē siltumu no āra gaisa, var tikai apsildīt telpas privātmājā, dzīvoklī, vasarnīcā vai lauku mājās, arī veikalos un noliktavās. Ūdens sasildīšanai to nevar izmantot. Vasarās šo sūkni var izmantot gaisa atdzesēšanai. Tad tas izspiež silto gaisu no telpas un darbojas kā gaisa kondicionētājs. Bet ēkā nenokļūst āra gaiss, tāpēc telpu vēdināšana jāiekārto atsevišķi. Vēl ar iekārtā iebūvētajiem daudzpakāpju filtriem var attīrīt gaisu telpās no putekļiem, mājdzīvnieku vilnas, tabakas dūmiem, nepatīkamām smakām.
Dažādās ārvalstīs ražotus gaisa siltuma sūkņus Latvijā piedāvā uzņēmumi "Divine Heat Company", "Veicis", "EKOPLUSS", kas dod priekšroku pasaulē pazīstamās japāņu firmas "TOSHIBA" ražojumiem, un citi.
Daži tirgotāji Latvijā gan atzīst, ka viņu piedāvātie gaisa siltuma sūkņi strādā tikai tad, ja āra gaisa temperatūra nav zemāka par -10 °C. Taču uzņēmuma "EKOPLUSS" tirdzniecības nodaļas vadītājs Aldis Barkāns apgalvo, ka "TOSHIBA" sūkņiem nekādu āra gaisa temperatūras ierobežojumu nav. Tie varot sekmīgi strādāt pat tad, ja termometra stabiņš noslīd līdz -30 °C atzīmei.
Pārāk jaudīgs nav izdevīgs
Gaisa siltuma sūkņa kompresora darbināšanai nepieciešama elektriskā strāva. Iekārtas drošībai un darbības stabilitātei vajadzīga viena fāze ar sazemējumu un 10 A drošinātājs. Uzstādot modeļus "TOSHIBA RAS-16", "DAISEIKAI RAS-B16" un "RAS-M18MULTI" – viena fāze ar sazemējumu un 16 A drošinātājs.
Aldis Barkāns piebilst, ka parasti ēkās uzstāda tādus gaisa siltuma sūkņus, kuri spēj nodrošināt līdz 90 procentiem no ēkā nepieciešamā siltuma. Konkrēti procenti katrā mājā atkarīgi no ēkas būvniecībā izmantotajiem būvmateriāliem un siltuma izolācijas materiāliem. Viņaprāt, uzstādīt lielu un jaudīgu sūkni, kas ļoti aukstā laikā spēj apsildīt telpas par visiem simt procentiem, bet pārējā laikā ir pārlieku jaudīgs, nav izdevīgi. Tāpēc "EKOPLUSS" pārstāvis iesaka mājā saglabāt krāsni vai kamīnu, kuru var iekurināt sevišķi aukstās dienās, kad ar sūkni vien dažreiz var nepietikt.
Atkarībā no sūkņa modeļa jaudas un no izvēlētā sildīšanas režīma elektrības patēriņš svārstās no 0,23 līdz 2,7 kW. Tomēr, pēc lietpratēju aplēsēm, jebkurā gadījumā ar zemes vai gaisa sūkņiem var saražot divas līdz trīs reizes vairāk siltumenerģijas, nekā tie patērē elektroenerģiju.
Uzstādīšana ienā dienā
Uzņēmuma "EKOPLUSS" valdes locekle Sandra Eglīte uzskata, ka gaisa siltuma sūkņu lielākā priekšrocība – uzstādīšana ir ļoti vienkārša. Gaisa siltuma sūkņa iekārtai ir divas daļas jeb agregāti, kas savienoti ar kapara caurulītēm. Savienojumam nepieciešams sienā izurbt tikai vienu caurumu 72 mm diametrā. Vienu piestiprina pie mājas ārsienas, otru – ēkas iekštelpā. Siltuma sūkņa iekštelpas daļu vislabāk piestiprināt pie sienas 10 līdz 20 cm attālumā no griestiem. Tad gaiss netraucēti un vienmērīgi izplūdīs telpās. Citreiz sūkņa iekštelpas daļu var piestiprināt pie sienas zem loga.
Sūkņa ārējo daļu piestiprina pie ēkas ārsienas (zemāk nekā iekšējo daļu) un uz īpašiem kronšteiniem aptuveni 60 cm no zemes. Iekārtojot gaisa siltuma sūkni dzīvoklī un novietojot tā ārējo daļu uz balkona vai lodžijas, zem tā jānoliek kāds trauks, kur uzkrāties ūdenim, kas, tāpat kā ledusskapī, rodas kompresora atledošanās procesā.
Ar distances vadības pulti iespējams regulēt gan temperatūru, gan gaisa plūsmas virzienu un stiprumu. Ilgstošas prombūtnes laikā sūkni iespējams iestatīt minimālās temperatūras uzturēšanas režīmā +8 °C vai +17 °C. Sandra Eglīte piebilst, ka tas ir sevišķi izdevīgi lauku mājās, kurās saimnieki nedzīvo pastāvīgi. Atšķirībā no citām ar elektrību darbināmām sildierīcēm gaisa siltuma sūknis "neaprij" skābekli. Tāpēc telpās ir viegli elpot gan cilvēkiem, gan pārējai dzīvai radībai.
***
DER ZINĀT
Tā kā dažādu iemeslu dēļ mājā vai dzīvoklī var pazust elektrība, kas nepieciešama šā sūkņa darbināšanai, ieteicams saglabāt krāsni vai kamīnu.
"EKOPLUSS" piedāvātie japāņu "TOSHIBA" siltuma sūkņi kopā ar uzstādīšanu maksā no 1050 līdz 2150 latiem.