Arhitekti: Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu nepieciešams realizēt
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekts, kura autors ir arhitekts Gunārs Birkerts, ir aktuāls un būtu realizējams, uzskata aģentūras LETA aptaujātie arhitekti.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekts, kura autors ir arhitekts Gunārs Birkerts, ir aktuāls un būtu realizējams, uzskata aģentūras LETA aptaujātie arhitekti.
Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Juris Poga atzīst, ka Birkerta izstrādātais Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhitektoniskais tēls, kurā visi atpazīst "Gaismas pili", ir simbols, kurš morāli nenoveco, kamēr pastāv Latvija.
Poga uzsvēra, ka bibliotēkas tēls ir nemainīgā celtnes daļa, bet tās saturs - mainīgs, kas aktualizēsies ēkas tehniskā projekta izstrādes gaitā. Tad arī tiks noteikta tehnoloģija un izraudzīti celtniecības materiāli, konstrukcijas, iekārtas, un šī izvēle būs mūsdienīga, bet ne novecojusi.
Bažas par projekta morālu novecošanu, viņaprāt, ir aplamas, jo runa nav par kādu desmit gadu vecu fiksētu tipa projektu.
Realizējot Birkerta piedāvāto ideju, Latvija iegūs celtni, kas būs tikpat nozīmīga kā Rīgu raksturojošas celtnes - Doma un Pētera baznīcas, Nacionālā opera, Mākslas muzejs, Centrāltirgus paviljoni un citas. Birkerta arhitektūra ir laikmetīga, bet tā nav pakļauta laicīgām modēm. No tāda aspekta bažas par atbilstību mūsdienu priekšstatam par moderno arhitektūru atkal ir nepamatotas, norādīja Poga.
LNB noteikti ir jāuzbūvē, jo Latvijā bibliotēkas ir iekārtotas celtnēs, kas ir būvētas citām vajadzībām, uzskata Poga. Viņaprāt, kaut vai šā iemesla dēļ bibliotēka ir jāuzceļ, piebilstot, ka tā ir gan funkcionāla būve, gan arī nācijas kultūras simbols.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes profesors Ivars Strautmanis uzskata, ka Birkerta izstrādātajam bibliotēkas tēlam ir simboliska nozīme, jo tas tika radīts Atmodas laikā, arī tās nosaukums - "Gaismas pils" - ir simbolisks. Arhitekta izstrādātais bibliotēkas tēls šobrīd ir kļuvis par tādu kā nacionālās attīstības centru.
Birkerta piedāvātais bibliotēkas tēls ir laba arhitektūra, kas arī šodien ir aktuāla, un projekts būtu īstenojams, uzskata arhitekts, taču "Gaismas pils" funkcijas gan vajadzētu paplašināt un veidot to kā valsts kultūras centru.
Ja valdība vilcināsies ar projekta realizēšanu un pēc iespējas ātrāk nenopirks LNB celtniecībai nepieciešamo zemes gabalu, tad diez vai šis projekts tiks īstenots, domā Strautmanis. Viņaprāt, izšķiršanās par projekta realizāciju būtu pirmais valdības solis, parādot, ka tai patiešām rūp kultūra.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Juris Poga atzīst, ka Birkerta izstrādātais Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhitektoniskais tēls, kurā visi atpazīst "Gaismas pili", ir simbols, kurš morāli nenoveco, kamēr pastāv Latvija.
Poga uzsvēra, ka bibliotēkas tēls ir nemainīgā celtnes daļa, bet tās saturs - mainīgs, kas aktualizēsies ēkas tehniskā projekta izstrādes gaitā. Tad arī tiks noteikta tehnoloģija un izraudzīti celtniecības materiāli, konstrukcijas, iekārtas, un šī izvēle būs mūsdienīga, bet ne novecojusi.
Bažas par projekta morālu novecošanu, viņaprāt, ir aplamas, jo runa nav par kādu desmit gadu vecu fiksētu tipa projektu.
Realizējot Birkerta piedāvāto ideju, Latvija iegūs celtni, kas būs tikpat nozīmīga kā Rīgu raksturojošas celtnes - Doma un Pētera baznīcas, Nacionālā opera, Mākslas muzejs, Centrāltirgus paviljoni un citas. Birkerta arhitektūra ir laikmetīga, bet tā nav pakļauta laicīgām modēm. No tāda aspekta bažas par atbilstību mūsdienu priekšstatam par moderno arhitektūru atkal ir nepamatotas, norādīja Poga.
LNB noteikti ir jāuzbūvē, jo Latvijā bibliotēkas ir iekārtotas celtnēs, kas ir būvētas citām vajadzībām, uzskata Poga. Viņaprāt, kaut vai šā iemesla dēļ bibliotēka ir jāuzceļ, piebilstot, ka tā ir gan funkcionāla būve, gan arī nācijas kultūras simbols.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes profesors Ivars Strautmanis uzskata, ka Birkerta izstrādātajam bibliotēkas tēlam ir simboliska nozīme, jo tas tika radīts Atmodas laikā, arī tās nosaukums - "Gaismas pils" - ir simbolisks. Arhitekta izstrādātais bibliotēkas tēls šobrīd ir kļuvis par tādu kā nacionālās attīstības centru.
Birkerta piedāvātais bibliotēkas tēls ir laba arhitektūra, kas arī šodien ir aktuāla, un projekts būtu īstenojams, uzskata arhitekts, taču "Gaismas pils" funkcijas gan vajadzētu paplašināt un veidot to kā valsts kultūras centru.
Ja valdība vilcināsies ar projekta realizēšanu un pēc iespējas ātrāk nenopirks LNB celtniecībai nepieciešamo zemes gabalu, tad diez vai šis projekts tiks īstenots, domā Strautmanis. Viņaprāt, izšķiršanās par projekta realizāciju būtu pirmais valdības solis, parādot, ka tai patiešām rūp kultūra.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
