Arhitekti, būvnieki un plānotāji apspriež Rīgas attīstību
Vakar Rīgas domes telpās notika diskusija par attīstības plānā notikušām izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējām redakcijām
Rīgas attīstības plāna 2006. – 2018. gadam 2. redakcijas un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna 3. redakcijas sabiedriskās apspriešanas ietvaros vakar Rīgas domes telpās notika diskusija par attīstības plānā notikušām izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējām redakcijām. Diskusijā piedalījās dažādi arhitektūras un būvniecības sfēras speciālisti: Latvijas arhitektu savienības pārstāvji, RTU mācībspēki, Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāvji, dažādu arhitektu biroju darbinieki, kā arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas.
Diskusijas laikā tika saņemti vairāki konstruktīvi priekšlikumi plānojumu uzlabošanai, kas attiecās uz plānojuma struktūras elementu sasaisti ar teritorijas izmantošanas jautājumiem centru apbūves teritorijās. Tika atzīmēta nepieciešamība precīzāk definēt teritorijas, kur atradīsies lielās stāvvietas iebraucot pilsētā, izskanēja vēlējumi no arhitektu puses redzēt mīkstinājumus attiecībā uz apbūves noteikumiem, veidojot ēku fasādes un jumtu segumus Rīgas vēsturiskajā centrā u.c. priekšlikumi.
Atzinīgi tika novērtētas Rīgas attīstības plānu izstrādes gaitā veiktā izpētes un Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas vadlīnijas.
Izskanēja arī viedokļi, kas ir pretrunā ar vispārīgiem principiem, pieņemtiem attiecībā uz koka ēku saglabāšanu Rīgas vēsturiskā centra teritorija – tika piedāvāts aizstāt koka apbūvi ar akmens ēkām, neskatoties uz to kultūrvēsturisko vērtību.
Kopumā klātesošos arhitektus un būvniecības jomas speciālistus interesēja ļoti plašs jautājumu loks – pilsētas aerācija un zaļie koridori, teritoriālās pārmaiņas no ostas puses līdz Vanšu tiltam, zaļo zonu tālākā attīstība, ilgtspējīgas attīstības problemātika, detālplānojumu izstrādes specifika, apbedīšanas problēmas teritoriālie risinājuma varianti.
Pēc sabiedriskās apspriešanas beigām iesniegtie priekšlikumi tiks izvērtēti un nodoti Rīgas domes deputātiem izskatīšanai un lēmumam pieņemšanai par to iekļaušanu Rīgas attīstības plānā vai arī noraidīšanu.
Salīdzinot ar iepriekšējo redakcijām Rīgas attīstības plāna tika veikta virkne uzlabojumu, kas attiecās gan uz Rīgas vēsturiskā centra teritoriju, kur tika ņemti vērā VKPAI izvirzītie nosacījumi, kā arī attiecībā uz pārējo Rīgas teritoriju, kur tika meklēts kompromiss starp iedzīvotāju vēlmēm un pilsētas attīstības vajadzībām, piemērām, tādos jautājumos, kā Piejūras dabas parks, Uzvaras parks, konkrētie transporta risinājumi u.c.
30.septembrī plkst. 16:00 paredzēta tikšanās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Ārvalstu investoru padomes pārstāvjiem Rātsnama 508. telpā.
Sabiedriskās apspriešanas laikā ikviens ir aicināts apmeklēt Rātsnamu un iepazīties ar izstādes materiāliem, izsakot savu viedokli speciāli sagatavotās anketās. Interesentiem ir iespējams arī trīs dienas nedēļā – pirmdienās no 14:00 – 19:00, bet trešdienās, ceturtdienās no 14:00 – 17:00 izstādē uzdot savus jautājumus Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem. Pilsētas attīstības plānojumu jaunās redakcijas ir pieejamas arī internetā www.riga.lv/rap. Sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 18.oktobrim.
Diskusijas laikā tika saņemti vairāki konstruktīvi priekšlikumi plānojumu uzlabošanai, kas attiecās uz plānojuma struktūras elementu sasaisti ar teritorijas izmantošanas jautājumiem centru apbūves teritorijās. Tika atzīmēta nepieciešamība precīzāk definēt teritorijas, kur atradīsies lielās stāvvietas iebraucot pilsētā, izskanēja vēlējumi no arhitektu puses redzēt mīkstinājumus attiecībā uz apbūves noteikumiem, veidojot ēku fasādes un jumtu segumus Rīgas vēsturiskajā centrā u.c. priekšlikumi.
Atzinīgi tika novērtētas Rīgas attīstības plānu izstrādes gaitā veiktā izpētes un Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas vadlīnijas.
Izskanēja arī viedokļi, kas ir pretrunā ar vispārīgiem principiem, pieņemtiem attiecībā uz koka ēku saglabāšanu Rīgas vēsturiskā centra teritorija – tika piedāvāts aizstāt koka apbūvi ar akmens ēkām, neskatoties uz to kultūrvēsturisko vērtību.
Kopumā klātesošos arhitektus un būvniecības jomas speciālistus interesēja ļoti plašs jautājumu loks – pilsētas aerācija un zaļie koridori, teritoriālās pārmaiņas no ostas puses līdz Vanšu tiltam, zaļo zonu tālākā attīstība, ilgtspējīgas attīstības problemātika, detālplānojumu izstrādes specifika, apbedīšanas problēmas teritoriālie risinājuma varianti.
Pēc sabiedriskās apspriešanas beigām iesniegtie priekšlikumi tiks izvērtēti un nodoti Rīgas domes deputātiem izskatīšanai un lēmumam pieņemšanai par to iekļaušanu Rīgas attīstības plānā vai arī noraidīšanu.
Salīdzinot ar iepriekšējo redakcijām Rīgas attīstības plāna tika veikta virkne uzlabojumu, kas attiecās gan uz Rīgas vēsturiskā centra teritoriju, kur tika ņemti vērā VKPAI izvirzītie nosacījumi, kā arī attiecībā uz pārējo Rīgas teritoriju, kur tika meklēts kompromiss starp iedzīvotāju vēlmēm un pilsētas attīstības vajadzībām, piemērām, tādos jautājumos, kā Piejūras dabas parks, Uzvaras parks, konkrētie transporta risinājumi u.c.
30.septembrī plkst. 16:00 paredzēta tikšanās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Ārvalstu investoru padomes pārstāvjiem Rātsnama 508. telpā.
Sabiedriskās apspriešanas laikā ikviens ir aicināts apmeklēt Rātsnamu un iepazīties ar izstādes materiāliem, izsakot savu viedokli speciāli sagatavotās anketās. Interesentiem ir iespējams arī trīs dienas nedēļā – pirmdienās no 14:00 – 19:00, bet trešdienās, ceturtdienās no 14:00 – 17:00 izstādē uzdot savus jautājumus Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem. Pilsētas attīstības plānojumu jaunās redakcijas ir pieejamas arī internetā www.riga.lv/rap. Sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 18.oktobrim.