Arhitekti iepazīsies ar akustiskās koncertzāles būvniecības vietu
No šodienas līdz 13.janvārim Rīgā viesosies arhitekti, kuri piedalās akustiskās koncertzāles skiču projektu konkursā.
No šodienas līdz 13.janvārim Rīgā viesosies arhitekti, kuri piedalās akustiskās koncertzāles skiču projektu konkursā.
Valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" preses sekretārs Rolands Puhovs aģentūru LETA informēja, ka seminārs tiek rīkots, lai izjustu Rīgas pilsētvidi un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī izzinātu pilsētplānošanas principus, Daugavas kreisā krasta attīstības vīziju un AB dambja konstrukciju.
Seminārā būs pārstāvji no arhitektu birojiem, kuri kvalificējušies konkursa otrajai kārtai un iesniegs jaunās koncertzāles skices - "CoopHimmelb(l)au" (Austrija), "Kada Wittfeld Architektur" (Vācija), "Behnisch, Behnisch & Partner Architekten" (Vācija), AS "Henning Larsens Tegnestue" (Dānija), "SZK - Sīlis, Zābers, Kļava" (Latvija), "Z4/ "Standardsituation"/"B+G Ingenieure" (Latvija), Venta Didrihsona arhitektūras studija (Latvija), projektēšanas grupa "Arhitektonika" (Latvija), projektēšanas birojs "Arhis" (Latvija) un arhitektu birojs "Sarma & Norde" (Latvija). Seminārā nebūs pārstāvēta "Snøhetta" (Norvēģija), kuras arhitekti atteikušies braukt uz Rīgu laika trūkuma dēļ.
Pirmajā semināra dienā Jāņa Lejnieka vadībā arhitekti iepazīsies ar Rīgas kultūras mantojumu, AB dambi un Daugavas kreisa krasta teritoriju. Otrajā dienā arhitekti piedalīsies apspriedē par pilsētas attīstības plānu, Daugavas kreisā krasta attīstības vīziju, transporta infrastruktūru un tiksies ar kultūras ministri Helēnu Demakovu (TP), Rīgas domes priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku (JL) un Kultūras ministrijas valsts sekretāru Danielu Pavļutu. Arhitekti apmeklēs arī Latvijas Nacionālo operu un Lielo ģildi.
Konkursa otrajai kārtai kvalificējušies arhitektu biroji iesniegs akustiskās koncertzāles skiču projektus, kurus vērtēs pēc arhitektūras kvalitātes, koncertzāles teritorijas attīstības redzējuma, pēc atbilstības konkursa prasībām un projekta budžetam. Konkursa dalībnieki tiks aicināti izstrādāt ne tikai koncertzāles skici, bet arī koncertzāles apkārtnes attīstības vīziju, kas radītu pievilcīgu un dzīvības pilnu atmosfēru koncertzālei piesaistītajā teritorijā.
Atbilstoši konkursa nolikumam pretendentiem otrajā kārtā jāiesniedz paskaidrojuma raksts, kurā jābūt informācijai par koncertzāles apbūves parametriem, pilsētbūvnieciskajam un arhitektūras pamatojumam, informācijai par izmantojamajiem materiāliem un konstrukcijām, kā arī cita būtiska informācija.
Pretendentiem jāiesniedz arī makets mērogā 1:500, AB dambja un apkārtnes attīstības redzējums, ģenerālais plāns ar teritorijas iekārtošanas un apzaļumošanas koncepciju mērogā 1:500, plāni mērogā 1:200 ar telpu nosaukumiem un to platībām, fasāžu zīmējumi mērogā 1:200, lietoto apdares materiālu un detaļu specifikācija ar piemēriem no pasaules prakses, raksturīgie ēkas griezumi mērogā 1:200, sienu, pārsegumu un jumta konstrukciju atšifrējumi, divas interjera perspektīvas, eksterjera perspektīvas no raksturīgajiem skatu punktiem un būvdarbu izmaksu pārskats pa būves kārtām, ko iespējams noteikt skiču projekta stadijā.
Otrajā kārtā pretendentu iesniegtos piedāvājumus vērtēs žūrijas komisija, kuras priekšsēdētāja ir kultūras ministre Helēna Demakova (TP), viņas vietnieks ir Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL), komisijas locekļi ir austriešu arhitekts un Insbrukas universitātes profesors Folkers Ginke, Venēcijas biennāles 9.starptautiskās arhitektūras izstādes kurators un mākslas zinātnieks Kurts Forsters, Kolumbijas universitātes profesors pilsētplānotājs un transporta plānošanas speciālists Sigurds Grava, Igaunijas Mākslas akadēmijas profesors arhitekts Leonhards Lapins, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP), Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs, Saeimas deputāts un komponists Raimonds Pauls (TP), Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Viesturs Briedis un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams.
Paredzams, ka žūrijas komisija lēmuma pieņems līdz 2006.gada maija otrajai nedēļai.
Katram dalībniekam par dalību konkursā tiks samaksāti 20 000 eiro (14 056 lati), bet balvu fonds būs 90 000 eiro (63 252 lati).
Jaunajā akustiskajā koncertzālē, kuru iecerēts būvēt uz AB dambja, paredzēts izmitināt Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO), Valsts akadēmisko kori un kamerorķestri. Plānots, ka koncertzāli veidos viena liela un viena mazāka zāle, publiskā zona, kā arī telpas mūziķu ikdienas darbam - mēģinājumu telpas, garderobes, administratīvās telpas, tehniskās telpas, bibliotēka, arhīvu telpas, noliktavu telpas un citas.
Lielā zāle paredzēta 2835 kvadrātmetru platībā ar 1500 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu atrasties 120 mūziķi. Paredzēts, ka tajā atradīsies arī ērģeles. Mazā zāle iecerēta 1205 kvadrātmetru platībā ar 400 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu atrasties 40-50 mūziķi.
Koncertzāle būs paredzēta galvenokārt akadēmiskās mūzikas atskaņošanai. Lielo zāli arhitektiem uzdots veidot piemērotu romantiskas simfoniskās mūzikas un vokālās mūzikas atskaņošanai, bet mazo zāli - kamermūzikas atskaņošanai, bet ar nosacījumu, ka tajā būtu iespējams atskaņot arī elektronisko mūziku un rīkot dažādus pasākumus.
Koncertzāle būtu ikdienā sabiedrībai atvērta - cilvēku plūsmu ārpus koncertu laika nodrošinātu ierakstu veikali, kafejnīcas un restorāni.
Tiek lēsts, ka akustiskā koncertzāle uz AB dambja izmaksās 30 miljonus latu.
Valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" preses sekretārs Rolands Puhovs aģentūru LETA informēja, ka seminārs tiek rīkots, lai izjustu Rīgas pilsētvidi un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī izzinātu pilsētplānošanas principus, Daugavas kreisā krasta attīstības vīziju un AB dambja konstrukciju.
Seminārā būs pārstāvji no arhitektu birojiem, kuri kvalificējušies konkursa otrajai kārtai un iesniegs jaunās koncertzāles skices - "CoopHimmelb(l)au" (Austrija), "Kada Wittfeld Architektur" (Vācija), "Behnisch, Behnisch & Partner Architekten" (Vācija), AS "Henning Larsens Tegnestue" (Dānija), "SZK - Sīlis, Zābers, Kļava" (Latvija), "Z4/ "Standardsituation"/"B+G Ingenieure" (Latvija), Venta Didrihsona arhitektūras studija (Latvija), projektēšanas grupa "Arhitektonika" (Latvija), projektēšanas birojs "Arhis" (Latvija) un arhitektu birojs "Sarma & Norde" (Latvija). Seminārā nebūs pārstāvēta "Snøhetta" (Norvēģija), kuras arhitekti atteikušies braukt uz Rīgu laika trūkuma dēļ.
Pirmajā semināra dienā Jāņa Lejnieka vadībā arhitekti iepazīsies ar Rīgas kultūras mantojumu, AB dambi un Daugavas kreisa krasta teritoriju. Otrajā dienā arhitekti piedalīsies apspriedē par pilsētas attīstības plānu, Daugavas kreisā krasta attīstības vīziju, transporta infrastruktūru un tiksies ar kultūras ministri Helēnu Demakovu (TP), Rīgas domes priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku (JL) un Kultūras ministrijas valsts sekretāru Danielu Pavļutu. Arhitekti apmeklēs arī Latvijas Nacionālo operu un Lielo ģildi.
Konkursa otrajai kārtai kvalificējušies arhitektu biroji iesniegs akustiskās koncertzāles skiču projektus, kurus vērtēs pēc arhitektūras kvalitātes, koncertzāles teritorijas attīstības redzējuma, pēc atbilstības konkursa prasībām un projekta budžetam. Konkursa dalībnieki tiks aicināti izstrādāt ne tikai koncertzāles skici, bet arī koncertzāles apkārtnes attīstības vīziju, kas radītu pievilcīgu un dzīvības pilnu atmosfēru koncertzālei piesaistītajā teritorijā.
Atbilstoši konkursa nolikumam pretendentiem otrajā kārtā jāiesniedz paskaidrojuma raksts, kurā jābūt informācijai par koncertzāles apbūves parametriem, pilsētbūvnieciskajam un arhitektūras pamatojumam, informācijai par izmantojamajiem materiāliem un konstrukcijām, kā arī cita būtiska informācija.
Pretendentiem jāiesniedz arī makets mērogā 1:500, AB dambja un apkārtnes attīstības redzējums, ģenerālais plāns ar teritorijas iekārtošanas un apzaļumošanas koncepciju mērogā 1:500, plāni mērogā 1:200 ar telpu nosaukumiem un to platībām, fasāžu zīmējumi mērogā 1:200, lietoto apdares materiālu un detaļu specifikācija ar piemēriem no pasaules prakses, raksturīgie ēkas griezumi mērogā 1:200, sienu, pārsegumu un jumta konstrukciju atšifrējumi, divas interjera perspektīvas, eksterjera perspektīvas no raksturīgajiem skatu punktiem un būvdarbu izmaksu pārskats pa būves kārtām, ko iespējams noteikt skiču projekta stadijā.
Otrajā kārtā pretendentu iesniegtos piedāvājumus vērtēs žūrijas komisija, kuras priekšsēdētāja ir kultūras ministre Helēna Demakova (TP), viņas vietnieks ir Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL), komisijas locekļi ir austriešu arhitekts un Insbrukas universitātes profesors Folkers Ginke, Venēcijas biennāles 9.starptautiskās arhitektūras izstādes kurators un mākslas zinātnieks Kurts Forsters, Kolumbijas universitātes profesors pilsētplānotājs un transporta plānošanas speciālists Sigurds Grava, Igaunijas Mākslas akadēmijas profesors arhitekts Leonhards Lapins, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP), Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs, Saeimas deputāts un komponists Raimonds Pauls (TP), Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Viesturs Briedis un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams.
Paredzams, ka žūrijas komisija lēmuma pieņems līdz 2006.gada maija otrajai nedēļai.
Katram dalībniekam par dalību konkursā tiks samaksāti 20 000 eiro (14 056 lati), bet balvu fonds būs 90 000 eiro (63 252 lati).
Jaunajā akustiskajā koncertzālē, kuru iecerēts būvēt uz AB dambja, paredzēts izmitināt Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO), Valsts akadēmisko kori un kamerorķestri. Plānots, ka koncertzāli veidos viena liela un viena mazāka zāle, publiskā zona, kā arī telpas mūziķu ikdienas darbam - mēģinājumu telpas, garderobes, administratīvās telpas, tehniskās telpas, bibliotēka, arhīvu telpas, noliktavu telpas un citas.
Lielā zāle paredzēta 2835 kvadrātmetru platībā ar 1500 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu atrasties 120 mūziķi. Paredzēts, ka tajā atradīsies arī ērģeles. Mazā zāle iecerēta 1205 kvadrātmetru platībā ar 400 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu atrasties 40-50 mūziķi.
Koncertzāle būs paredzēta galvenokārt akadēmiskās mūzikas atskaņošanai. Lielo zāli arhitektiem uzdots veidot piemērotu romantiskas simfoniskās mūzikas un vokālās mūzikas atskaņošanai, bet mazo zāli - kamermūzikas atskaņošanai, bet ar nosacījumu, ka tajā būtu iespējams atskaņot arī elektronisko mūziku un rīkot dažādus pasākumus.
Koncertzāle būtu ikdienā sabiedrībai atvērta - cilvēku plūsmu ārpus koncertu laika nodrošinātu ierakstu veikali, kafejnīcas un restorāni.
Tiek lēsts, ka akustiskā koncertzāle uz AB dambja izmaksās 30 miljonus latu.
