Arhitekti iesaka pārdomāt K.Čakstes pieminekļa projektā plānoto koku izciršanu
Arhitekti, kuri šodien pulcējās Latvijas Arhitektu savienības rīkotā diskusijā par Konstantīna Čakstes pieminekļa projektu, ieteica tā autoriem pārdomāt ieplānoto sešu koku izciršanu Brīvības bulvāra liepu alejā un nepieciešamību izveidot pulcēšanās laukumu pieminekļa priekšā.
Arhitekti, kuri šodien pulcējās Latvijas Arhitektu savienības rīkotā diskusijā par Konstantīna Čakstes pieminekļa projektu, ieteica tā autoriem pārdomāt ieplānoto sešu koku izciršanu Brīvības bulvāra liepu alejā un nepieciešamību izveidot pulcēšanās laukumu pieminekļa priekšā.
Arhitekti norādīja, ka piemineklis ar masīvo pamatni varētu būt skatāmāks, raugoties no garāmbraucēju un garāmgājēju skatu punkta, tādēļ laukums tā priekšā nav nepieciešams un līdz ar to nebūtu nepieciešams izcirst arī liepas, kuras ir pilsētas "zaļās arhitektūras" sastāvdaļa.
Turklāt, kā norādīja vairāki diskusijas dalībnieki, raugoties no sadzīviskā viedokļa, patlaban cilvēkiem nav nepieciešamības pēc jaunām mītiņu rīkošanas un pulcēšanās vietām. Tāpat ziedu nolikšanai gan simboliskā, gan citādā ziņā ļoti parocīgs ir netālu esošais laukums pie Brīvības pieminekļa, un vēl vienu vietu Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā veidot nebūtu nepieciešams.
Kopumā arhitekti atzina, ka "ir skaidrs, ka piemineklis šajā vietā tiks uzstādīts", kaut arī tas nav guvis vienprātīgu atbalstu.
Par Konstantīna Čakstes pieminekļa projektu viskritiskāk izteicās arhitekts Jānis Krastiņš, kas pret to iebilda arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sēdē, kurā pieminekļa iecere tika noraidīta.
Krastiņš pauda viedokli, ka "šāda tipa veidojums konkrētajā vietā ir neiederīgs" un tā nesimetriskais risinājums ir pretrunā ar apkārtējās ainavas simetriskumu. Turklāt tas aizēnošot otrā alejas galā esošo Brīvības pieminekli, raugoties no Brīvības ielas puses.
"Tad, kad šajā vietā atradās Ļeņina piemineklis, nodoms bija skaidrs - mazināt Brīvības pieminekļa nozīmību. Kāda vajadzība tagad aizēnot Brīvības pieminekli?" retoriski vaicāja Krastiņš. Pēc viņa domām, piemineklis, visticamāk, radīs negatīvas asociācijas sabiedrībā, ņemot vērā to, ka šajā vietā agrāk atradās Ļeņina piemineklis.
Diskusiju Latvijas Arhitektu savienība šodien rīkoja, lai noskaidrotu savu biedru viedokli par pretrunīgi vērtēto K.Čakstes pieminekļa projektu. Oficiālu viedokli LAS gatavojas apstiprināt tuvākajā valdes sēdē.
Kā ziņots, Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) ir atcēlusi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes 11.augusta lēmumu neatbalstīt Konstantīna Čakstes pieminekļa uzstādīšanu Rīgā, Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā, un uzdevusi padomei jautājumu izskatīt atkārtoti. Savukārt Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, vērojot Rīgā noritošās diskusijas par pieminekļa vietas izvēli, aicinājis Konstantīna Čakstes pieminekļa veidošanas iniciatorus pieminekli novietot Ventspilī.
K.Čakste un viņa domubiedri vācu okupācijas apstākļos izveidoja pretošanās organizāciju, Latvijas Centrālo padomi (LCP), un 1943.gadā vērsās pie Rietumu nāciju vadītājiem ar aicinājumu atbalstīt demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanu. Memorandu, kuru bija parakstījuši 190 ievērojami Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki, ar laivu Gotlandē nogādāja Leonīds Siliņš, tālāk tas tika nodots Latvijas vēstniekiem Stokholmā, Londonā un Vašingtonā.
K.Čaksti gestapo arestēja, un viņš nomira pārsūtījumā no Štuthofas koncentrācijas nometnes uz Lauenburgas nometni 1945.gadā 29.aprīlī. Padomju okupētajā Latvijā palikušos LCP dalībniekus arestēja, deportēja un fiziski iznīcināja PSRS represīvās iestādes.
Pieminekļa celtniecības iniciatori uzskata, ka K.Čakstes un viņa biedru varoņdarbs ir mūžīgas piemiņas cienīgs, jo tas apliecina latviešu tautas uzticību savas valsts neatkarībai un Rietumeiropas demokrātijai.
Pieminekli K.Čakstem un Latviešu nacionālajai pretestības kustībai pasūtījusi īpaši šim nolūkam izveidota līgumsabiedrība. Tajā apvienojušies 26 uzņēmēji un sabiedrībā pazīstami darbinieki. Pieminekļa iniciatoru vidū ir uzņēmēji Guntis Indriksons, Viesturs Koziols, Gunārs Ķirsons, Andrejs Ēķis, Adrians Dāvis, Valdis Lokenbahs, Ēriks Masteiko, Jānis Naglis, Atis Sausnītis, Juris Savickis, Igors Skoks, Ivars Strautiņš, Andris Šķēle, Ainārs Šlesers, Mamerts Vaivads, advokāts Grūtups, komponists Raimonds Pauls, dzejnieks Peters, kuri apņēmušies katrs iemaksāt pieminekļa fondā 10 000 latu vai sniegt savu intelektuālo ieguldījumu.
Projekta kopējās izmaksas kopā ar apkārtnes labiekārtošanu tiek lēstas 252 440 latu apmērā, tai skaitā tēlniecības darbu izmaksas - 122 640 latu apmērā.
2002.gada 17.decembrī Rīgas dome ir piekritusi K.Čakstes pieminekļa celtniecībai. Deputāti atbalstīja pieminekļa celtniecību Brīvības bulvārī, posmā no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai, tas ir, Brīvības bulvāra alejā.
Arī Rīgas domes Pieminekļu padome 2002.gada 14.novembrī konceptuāli atbalstīja iniciatīvas grupas ideju celt pieminekli K.Čakstem. Padome iepazinās arī ar šā pieminekļa konkursa noteikumu projektu, kas paredzēja, ka piemineklis veidojams bronzas skulptūras formā uz granīta postamenta.
Atbalstu pieminekļa celšanai ir paudusi arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru kabinets un Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP).
Arhitekti norādīja, ka piemineklis ar masīvo pamatni varētu būt skatāmāks, raugoties no garāmbraucēju un garāmgājēju skatu punkta, tādēļ laukums tā priekšā nav nepieciešams un līdz ar to nebūtu nepieciešams izcirst arī liepas, kuras ir pilsētas "zaļās arhitektūras" sastāvdaļa.
Turklāt, kā norādīja vairāki diskusijas dalībnieki, raugoties no sadzīviskā viedokļa, patlaban cilvēkiem nav nepieciešamības pēc jaunām mītiņu rīkošanas un pulcēšanās vietām. Tāpat ziedu nolikšanai gan simboliskā, gan citādā ziņā ļoti parocīgs ir netālu esošais laukums pie Brīvības pieminekļa, un vēl vienu vietu Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā veidot nebūtu nepieciešams.
Kopumā arhitekti atzina, ka "ir skaidrs, ka piemineklis šajā vietā tiks uzstādīts", kaut arī tas nav guvis vienprātīgu atbalstu.
Par Konstantīna Čakstes pieminekļa projektu viskritiskāk izteicās arhitekts Jānis Krastiņš, kas pret to iebilda arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sēdē, kurā pieminekļa iecere tika noraidīta.
Krastiņš pauda viedokli, ka "šāda tipa veidojums konkrētajā vietā ir neiederīgs" un tā nesimetriskais risinājums ir pretrunā ar apkārtējās ainavas simetriskumu. Turklāt tas aizēnošot otrā alejas galā esošo Brīvības pieminekli, raugoties no Brīvības ielas puses.
"Tad, kad šajā vietā atradās Ļeņina piemineklis, nodoms bija skaidrs - mazināt Brīvības pieminekļa nozīmību. Kāda vajadzība tagad aizēnot Brīvības pieminekli?" retoriski vaicāja Krastiņš. Pēc viņa domām, piemineklis, visticamāk, radīs negatīvas asociācijas sabiedrībā, ņemot vērā to, ka šajā vietā agrāk atradās Ļeņina piemineklis.
Diskusiju Latvijas Arhitektu savienība šodien rīkoja, lai noskaidrotu savu biedru viedokli par pretrunīgi vērtēto K.Čakstes pieminekļa projektu. Oficiālu viedokli LAS gatavojas apstiprināt tuvākajā valdes sēdē.
Kā ziņots, Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) ir atcēlusi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes 11.augusta lēmumu neatbalstīt Konstantīna Čakstes pieminekļa uzstādīšanu Rīgā, Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā, un uzdevusi padomei jautājumu izskatīt atkārtoti. Savukārt Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, vērojot Rīgā noritošās diskusijas par pieminekļa vietas izvēli, aicinājis Konstantīna Čakstes pieminekļa veidošanas iniciatorus pieminekli novietot Ventspilī.
K.Čakste un viņa domubiedri vācu okupācijas apstākļos izveidoja pretošanās organizāciju, Latvijas Centrālo padomi (LCP), un 1943.gadā vērsās pie Rietumu nāciju vadītājiem ar aicinājumu atbalstīt demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanu. Memorandu, kuru bija parakstījuši 190 ievērojami Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki, ar laivu Gotlandē nogādāja Leonīds Siliņš, tālāk tas tika nodots Latvijas vēstniekiem Stokholmā, Londonā un Vašingtonā.
K.Čaksti gestapo arestēja, un viņš nomira pārsūtījumā no Štuthofas koncentrācijas nometnes uz Lauenburgas nometni 1945.gadā 29.aprīlī. Padomju okupētajā Latvijā palikušos LCP dalībniekus arestēja, deportēja un fiziski iznīcināja PSRS represīvās iestādes.
Pieminekļa celtniecības iniciatori uzskata, ka K.Čakstes un viņa biedru varoņdarbs ir mūžīgas piemiņas cienīgs, jo tas apliecina latviešu tautas uzticību savas valsts neatkarībai un Rietumeiropas demokrātijai.
Pieminekli K.Čakstem un Latviešu nacionālajai pretestības kustībai pasūtījusi īpaši šim nolūkam izveidota līgumsabiedrība. Tajā apvienojušies 26 uzņēmēji un sabiedrībā pazīstami darbinieki. Pieminekļa iniciatoru vidū ir uzņēmēji Guntis Indriksons, Viesturs Koziols, Gunārs Ķirsons, Andrejs Ēķis, Adrians Dāvis, Valdis Lokenbahs, Ēriks Masteiko, Jānis Naglis, Atis Sausnītis, Juris Savickis, Igors Skoks, Ivars Strautiņš, Andris Šķēle, Ainārs Šlesers, Mamerts Vaivads, advokāts Grūtups, komponists Raimonds Pauls, dzejnieks Peters, kuri apņēmušies katrs iemaksāt pieminekļa fondā 10 000 latu vai sniegt savu intelektuālo ieguldījumu.
Projekta kopējās izmaksas kopā ar apkārtnes labiekārtošanu tiek lēstas 252 440 latu apmērā, tai skaitā tēlniecības darbu izmaksas - 122 640 latu apmērā.
2002.gada 17.decembrī Rīgas dome ir piekritusi K.Čakstes pieminekļa celtniecībai. Deputāti atbalstīja pieminekļa celtniecību Brīvības bulvārī, posmā no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai, tas ir, Brīvības bulvāra alejā.
Arī Rīgas domes Pieminekļu padome 2002.gada 14.novembrī konceptuāli atbalstīja iniciatīvas grupas ideju celt pieminekli K.Čakstem. Padome iepazinās arī ar šā pieminekļa konkursa noteikumu projektu, kas paredzēja, ka piemineklis veidojams bronzas skulptūras formā uz granīta postamenta.
Atbalstu pieminekļa celšanai ir paudusi arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru kabinets un Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP).
