Arhitekts Andris Kronbergs nominēts Prickera arhitektūras balvai
Latviešu arhitekts Andris Kronbergs - starptautiskās lidostas "Rīga" un Latvijas Bankas jaunās ēkas autors - nominēts 2003.gada Prickera arhitektūras balvai (The Pritzker Architecture Prize), šodien vēsta laikraksts "Diena".
Latviešu arhitekts Andris Kronbergs - starptautiskās lidostas "Rīga" un Latvijas Bankas jaunās ēkas autors - nominēts 2003.gada Prickera arhitektūras balvai (The Pritzker Architecture Prize), šodien vēsta laikraksts "Diena".
Tā ir ievērojamākā arhitektūras balva pasaulē, kuras nozīmi nereti salīdzina ar Nobela prēmiju. Čikāgā dzīvojošas ģimenes ar senām mecenātisma tradīcijām vārdā nosauktā Prickera balva pirmo reizi tika pasniegta 1979.gadā.
Pasniedzot balvu, tiek atzīmēts jebkur pasaulē praktizējoša arhitekta veikums, ņemot vērā viņa talantu un ieguldījumu cilvēces un būvniecības attīstībā, kas sasniegts ar arhitektūras mākslas palīdzību. Balvas ieguvējs saņem 100 000 dolāru lielu stipendiju, diplomu un bronzas medaļu.
Atlasi veic starptautiska žūrija, kurā ir prestižu mākslas galeriju vadītāji, vadošo pasaules arhitektūras skolu mācībspēki, arhitektūras un dizaina žurnālu redaktori, kritiķi, kultūras mantojuma speciālisti un arhitekti. Šogad žūrijai pievienojies arī 1989.gada balvas ieguvējs arhitekts Frenks Gērijs.
Nominēt arhitektus balvai var valstu amatpersonas, arhitektūras kritiķi, profesionālās organizācijas. Pārsteidzoši, ka kopš neatkarības atgūšanas neviens, arī Latvijas Arhitektu savienība, nav izmantojis iespēju šādā veidā popularizēt Latvijas arhitektu veikumu pasaulē, raksta laikraksts.
Andri Kronbergu 2003.gada balvai ir izvirzījis ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons, un tas bijis iespējams, pateicoties viņa ilggadējai interesei par arhitektūru.
"Kad ierados Latvijā, viena no lietām, ko tūdaļ pamanīju, bija Kronberga arhitektūra, īpaši Latvijas Bankas ēka. Tas sakrita ar laiku, kad tika paziņots pagājušā gada balvas ieguvējs no Austrālijas, un es iedomājos, kāpēc gan nenominēt balvai kādu no Latvijas, īpaši arhitektu ar tik ievērojamām ēkām," savu izvēli laikrakstam pamato vēstnieks.
Karlsons uzskata, ka Kronbergs ir spēcīgs sacensības dalībnieks, jo viņa darbs atbilstot balvas augstajiem standartiem. "Vienīgais, ar ko Kronberga kungs atšķiras no iepriekšējo gadu balvas ieguvējiem, ir tas, ka būves pēc viņu projektiem ir uzceltas dažādās pasaules valstīs, kamēr Kronberga darbi ir realizēti tikai Latvijā," pauda vēstnieks.
Vēstnieks ir optimists un uzskata: ja Kronbergu neievēros šogad, viņu būs iespējams nominēt atkal.
"Jebkurā gadījumā mēs varam panākt, ka Latvijas arhitektūra tiek ievērota," uzsver Karlsons. Līdz šim prestižo Prickera balvu, ko katru gadu pasniedz pavasara otrajā pusē, ieguvuši arhitekti, kuru vārdi pasaulē ir plaši pazīstami.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA
Tā ir ievērojamākā arhitektūras balva pasaulē, kuras nozīmi nereti salīdzina ar Nobela prēmiju. Čikāgā dzīvojošas ģimenes ar senām mecenātisma tradīcijām vārdā nosauktā Prickera balva pirmo reizi tika pasniegta 1979.gadā.
Pasniedzot balvu, tiek atzīmēts jebkur pasaulē praktizējoša arhitekta veikums, ņemot vērā viņa talantu un ieguldījumu cilvēces un būvniecības attīstībā, kas sasniegts ar arhitektūras mākslas palīdzību. Balvas ieguvējs saņem 100 000 dolāru lielu stipendiju, diplomu un bronzas medaļu.
Atlasi veic starptautiska žūrija, kurā ir prestižu mākslas galeriju vadītāji, vadošo pasaules arhitektūras skolu mācībspēki, arhitektūras un dizaina žurnālu redaktori, kritiķi, kultūras mantojuma speciālisti un arhitekti. Šogad žūrijai pievienojies arī 1989.gada balvas ieguvējs arhitekts Frenks Gērijs.
Nominēt arhitektus balvai var valstu amatpersonas, arhitektūras kritiķi, profesionālās organizācijas. Pārsteidzoši, ka kopš neatkarības atgūšanas neviens, arī Latvijas Arhitektu savienība, nav izmantojis iespēju šādā veidā popularizēt Latvijas arhitektu veikumu pasaulē, raksta laikraksts.
Andri Kronbergu 2003.gada balvai ir izvirzījis ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons, un tas bijis iespējams, pateicoties viņa ilggadējai interesei par arhitektūru.
"Kad ierados Latvijā, viena no lietām, ko tūdaļ pamanīju, bija Kronberga arhitektūra, īpaši Latvijas Bankas ēka. Tas sakrita ar laiku, kad tika paziņots pagājušā gada balvas ieguvējs no Austrālijas, un es iedomājos, kāpēc gan nenominēt balvai kādu no Latvijas, īpaši arhitektu ar tik ievērojamām ēkām," savu izvēli laikrakstam pamato vēstnieks.
Karlsons uzskata, ka Kronbergs ir spēcīgs sacensības dalībnieks, jo viņa darbs atbilstot balvas augstajiem standartiem. "Vienīgais, ar ko Kronberga kungs atšķiras no iepriekšējo gadu balvas ieguvējiem, ir tas, ka būves pēc viņu projektiem ir uzceltas dažādās pasaules valstīs, kamēr Kronberga darbi ir realizēti tikai Latvijā," pauda vēstnieks.
Vēstnieks ir optimists un uzskata: ja Kronbergu neievēros šogad, viņu būs iespējams nominēt atkal.
"Jebkurā gadījumā mēs varam panākt, ka Latvijas arhitektūra tiek ievērota," uzsver Karlsons. Līdz šim prestižo Prickera balvu, ko katru gadu pasniedz pavasara otrajā pusē, ieguvuši arhitekti, kuru vārdi pasaulē ir plaši pazīstami.
Kaspars Martinsons LETA
Copyright © LETA