Arhitekts Birkerts ierosina paplašināt Okupācijas muzeja ēku
Arhitekts Gunārs Birkerts ir izstrādājis projekta skici Okupācijas muzeja ēkas paplašināšanai, veidojot piebūvi Grēcinieku ielas pusē uz pašreizējā pagrabstāva pamatiem.
Arhitekts Gunārs Birkerts ir izstrādājis projekta skici Okupācijas muzeja ēkas paplašināšanai, veidojot piebūvi Grēcinieku ielas pusē uz pašreizējā pagrabstāva pamatiem.
Tādejādi muzejs iegūtu papildu telpas 500 kvadrātmetru platībā, bet tumšā un drūmā ēka - ar gaiša akmens plāksnēm apšūtu piebūvi, kura tiktu apgaismota caur stiklotu gala sienu.
Birkerta priekšlikumu slavēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, kurš uzsvēra, ka Okupācijas muzeja ēka ir "īsta arhitektūra, sava laika atspulgs", tāpēc ir noteikti jāsaglabā. Dambis teica, ka neredz ne juridisku, ne praktisku iespēju nojaukt Okupācijas muzeja ēku, kā to paredz Rīgas domes pieņemtais lēmums.
Pensionētais bijušais Rīgas galvenais pilsētbūvnieks Andris Roze uzbūra nākotnes vīziju - pēc Birkerta projekta pārbūvēto Okupācijas muzeja ēku tilts pāri Daugavai savieno ar viņa projektēto jauno Latvijas Nacionālo bibliotēku. Uz Pārdaugavu, "ārā no pilsētas centra mūriem", pēc Rozes domām, nākotnē būtu jāpārceļas arī Saeimai un Ministru kabinetam.
Savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Aivars Guntis Kreituss teica, ka atšķirībā no Okupācijas muzeja darbiniekiem, kas pārsvarā ir ārzemju latvieši, uz šo ēku "neraugās asarainām acīm". Muzeja ēkai ir caurs jumts, augsto gruntsūdeņu dēļ regulāri pārplūst pagrabs, telpas ir šauras, zemiem griestiem, bez ventilācijas. Ziemā muzeja telpas ir jāapsilda ar elektrību.
Kreituss atzina, ka "Rīgas dome nav nabaga" un ierosināja kapitālā remonta laikā, kas ēkai ir nepieciešams, pagriezt to, veidojot kā turpinājumu Melngalvju namam, tā būtiski paplašinot Rātslaukumu.
Birkerts atteicās komentēt šo priekšlikumu. Arhitekts pauda viedokli, ka Okupācijas muzeja ēkai jāpaliek savā vietā un ka laukums tā priekšā uz Daugavas pusi nav apbūvējams.
Birkerts dzīvo ASV un ir labi pazīstams kā Latvijā, tā visā pasaulē. Viņš ieguvis daudzus starptautiskus apbalvojumus. Viņa Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts vēl gaida savu piepildījumu. Birkerta interese par Okupācijas muzeju nav nejauša. Viņa projektu vidū ir trīs ievērojami muzeji ASV: Modernās mākslas muzejs Hjūstonā, Kempera modernās mākslas muzejs Kanzassitijā un Korningas stikla muzejs.
Emīlija Kozule LETA
Tādejādi muzejs iegūtu papildu telpas 500 kvadrātmetru platībā, bet tumšā un drūmā ēka - ar gaiša akmens plāksnēm apšūtu piebūvi, kura tiktu apgaismota caur stiklotu gala sienu.
Birkerta priekšlikumu slavēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, kurš uzsvēra, ka Okupācijas muzeja ēka ir "īsta arhitektūra, sava laika atspulgs", tāpēc ir noteikti jāsaglabā. Dambis teica, ka neredz ne juridisku, ne praktisku iespēju nojaukt Okupācijas muzeja ēku, kā to paredz Rīgas domes pieņemtais lēmums.
Pensionētais bijušais Rīgas galvenais pilsētbūvnieks Andris Roze uzbūra nākotnes vīziju - pēc Birkerta projekta pārbūvēto Okupācijas muzeja ēku tilts pāri Daugavai savieno ar viņa projektēto jauno Latvijas Nacionālo bibliotēku. Uz Pārdaugavu, "ārā no pilsētas centra mūriem", pēc Rozes domām, nākotnē būtu jāpārceļas arī Saeimai un Ministru kabinetam.
Savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Aivars Guntis Kreituss teica, ka atšķirībā no Okupācijas muzeja darbiniekiem, kas pārsvarā ir ārzemju latvieši, uz šo ēku "neraugās asarainām acīm". Muzeja ēkai ir caurs jumts, augsto gruntsūdeņu dēļ regulāri pārplūst pagrabs, telpas ir šauras, zemiem griestiem, bez ventilācijas. Ziemā muzeja telpas ir jāapsilda ar elektrību.
Kreituss atzina, ka "Rīgas dome nav nabaga" un ierosināja kapitālā remonta laikā, kas ēkai ir nepieciešams, pagriezt to, veidojot kā turpinājumu Melngalvju namam, tā būtiski paplašinot Rātslaukumu.
Birkerts atteicās komentēt šo priekšlikumu. Arhitekts pauda viedokli, ka Okupācijas muzeja ēkai jāpaliek savā vietā un ka laukums tā priekšā uz Daugavas pusi nav apbūvējams.
Birkerts dzīvo ASV un ir labi pazīstams kā Latvijā, tā visā pasaulē. Viņš ieguvis daudzus starptautiskus apbalvojumus. Viņa Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts vēl gaida savu piepildījumu. Birkerta interese par Okupācijas muzeju nav nejauša. Viņa projektu vidū ir trīs ievērojami muzeji ASV: Modernās mākslas muzejs Hjūstonā, Kempera modernās mākslas muzejs Kanzassitijā un Korningas stikla muzejs.
Emīlija Kozule LETA