Arhitekts Fjodors Šehtels. Veltījums 150. dzimšanas dienai.

Foto: Arhitekts Fjodors Šehtels. Veltījums 150. dzimšanas dienai.; autors: Arhitekts Fjodors Šehtels. Veltījums 150. dzimšanas dienai.

Ievērojamā arhitekta Fjodora Šehteļa (1859-1926) daiļrade ir atzīta krievu jūgendstila arhitektūras virsotne. Viņš ir iegājis vēsturē kā izcilu un skaistu ēku – Jaroslavļas dzelzceļa stacijas, Maskavas Mākslas teātra, slaveno Z. Morozovas, S. Rjabušinska, P. Smirnova un citu savrupnamu autors. Kā īstens sava laika pārstāvis, F.O. Šehtels izcēlās ar pārsteidzoši plašu interešu un darbošanās loku: cara kronēšanas un pilsētas svētku noformēšana, darbs teātrī un žurnālos, pasniedzēja darbs un aktīva sabiedriskā darbība. Tomēr par viņa dzīves jēgu kļuva arhitektūra. Šehtels-arhitekts veidojās Maskavas arhitektūras vidē. Šodien Maskavas teritorijā atrodas 36 F.O. Šehteļa radīti arhitektūras pieminekļi, kuriem ir valsts nozīmes kultūras mantojuma objektu statuss, 44 – reģionālās nozīmes pieminekļi (6 tika iekļauti sarakstā 2009. gadā).
Fjodors (Francis) Osipovičs Šehtels ir dzimis Sanktpēterburgā inženiera-tehnologa O.O. Šehteļa ģimenē, kura senči pārcēlās no Bavārijas uz Krieviju 18. gadsimta beigās. Topošā arhitekta bērnība un jaunība pagāja Saratovā. Agri zaudējis tēvu, Fjodors Šehtels pārcēlās uz Maskavu pie mātes, kura tolaik strādāja par ekonomi slavenā tirgoņa un Tretjakova galerijas dibinātāja P.M. Tretjakova namā. Tur viņš iepazinās ar arhitektu A.S. Kaminsku, un šī tikšanās noteica F.O. Šehteļa turpmāko likteni. Darbs slavenā arhitekta darbnīcā un mācības Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skolā ļāva F.O. Šehtelim kontaktēt ar Maskavas inteliģences labākajiem pārstāvjiem. Starp viņiem bija N.P un A.P Čehovi, I.I. Levitāns, M.A. Vrubels. F.O. Šehteļa talantu novērtēja pazīstami Maskavas tirgoņi un rūpnieki.
Īpašu vietu Fjodora Šehteļa dzīvē un daiļradē ieņēma teātris - kaisle, kas iedegās jaunībā un nenodzisa visas dzīves garumā. Draudzīgas attiecības Fjodoru Šehteli saistīja ar slaveniem teātra pasaules pārstāvjiem K.S. Staņislavski un V.I. Ņemiroviču-Dančenko. F.O. Šehtels bija tas, kas izveidoja visā pasaulē pazīstamo "kaijas" tēlu – Maskavas Mākslas teātra emblēmu.
Fjodora Šehteļa uzceltās ēkas atrodas ne tikai Maskavā. Viņa veikums ir saglabājies Ņižņijnovgorodā, Saratovā, Taganrogā un citur. Arhitekts guva arī pasaules atzinību. Viņš piedalījās starptautiskos kongresos, tika ievēlēts par Britu Arhitektu biedrības, par Romas, Vīnes, Minhenes, Berlīnes un Parīzes arhitektūras biedrību goda biedru. 1901. gadā par Krievu nodaļas paviljona projektu Starptautiskajā izstādē Glāzgovā F.O. Šehtelim tika piešķirts Arhitektūras akadēmiķa grāds. Pēc 1917. gada arhitekta liktenis veidojās traģiski. Fjodors Šehtels joprojām daudz strādāja, taču viņa talants jaunajai varai nebija vajadzīgs. Viņam ne reizi vien piedāvāja emigrēt, taču viņš atteicās. Zaudējis savu māju, arhitekts pēc ilgstošas un smagas slimības mira Maskavā 67 gadu vecumā.
Izstādē apskatāmi arhīvu dokumenti, tajā skaitā F.O. Šehteļa radītās skices, zīmējumi, fasāžu projekti, kā arī fotogrāfijas, kuras dod retu iespēju iepazīties ar arhitekta daiļrades atsevišķiem posmiem..


Izstādi sagatavoja Maskavas galvenā arhīvu pārvalde

Piedaloties:
Maskavas zinātniski tehniskās dokumentācijas centrālajam arhīvam
Maskavas centrālajam vēsturiskajam arhīvam
Maskavas elektronisko un audiovizuālo dokumentu centrālajam arhīvam
Maskavas galvenā arhīva zinātniskās un bibliotēku informācijas centram
Maskavas Mākslas teātra muzejam
Valsts vēsturiskajai publiskajai bibliotēkai
Privātiem kolekcionāriem

Izstādē izmantotas Margaritas Fedinas fotogrāfijas

Autoru kolektīvs:
Agejeva J.V., Bulavkina T.M., Dejneka V.A., Hohlova A.S.

Latvijas Arhitektūras muzejs, Rīga
Ilze Martinsone, Ināra Appena

Izstādi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Latvijas Arhitektūras muzejs
Rīga, Mazā Pils iela 19, LV-1050
Tālr. 67220779
www.archmuseum.lv
Darba laiks: P. 9.00-18.00; O., T., C. 9.00.-17.00; Pt. 9.00-16.00; S., Sv. slēgts
Ieeja bez maksas.
Izstādes atklāšana 9. aprīlī plkst.15.00, izstāde apskatāma no 2010. gada 9. aprīļa līdz 12. maijam.
Papildus informācija:
Ināra Appena, 67220779, 26334077