Arhitekts: Vidzemes koncertzāles žalūzijas būs ilgtspējīgas un praktiskas
Foto: Arhitekts: Vidzemes koncertzāles žalūzijas būs ilgtspējīgas un praktiskas
Jaunuzceltās Vidzemes koncertzāles piebūves fasādes žalūzijas nav tikai utilitāra lieta, tās veido kompleksa atpazīstamību, un turklāt būs ilgtspējīgas, kalpos kā efektīvi noēnotāji, neapgrūtinot ēkas ekspluatāciju, norāda projekta arhitekts Juris Poga.
Viņš akcentē, ka sākotnējais žalūziju materiāls bija paredzēts koks, tomēr būvnieku priekšlikums bijis izmantot metālu, kas ir noturīgāks par koku un ilgtermiņā neradītu problēmas ekspluatācijā. Turklāt metāla konstrukcija ir vieglāk ievietojama eņģēs, kas savukārt ir praktiski fasādes logu mazgāšanai, sevišķi ņemot vērā ēkas augstumu - seši stāvi.
Patlaban uz fasādes jau ir izvietotas visas plānotās žalūzijas, kas, kā piebilst arhitekts, ir kompleksa paspilgtinoši akcenti, kuri pat fragmentāri kļūs atpazīstami, kalpojot kā daļa no tās vizuālās identitātes.
Komentējot žalūziju novietojumu un krāsu, Juris Poga skaidro, ka tie atbilst sākotnējam konceptam, piešķirt kultūras centra jaunbūves daļai koka simbolu, jo tā ir pavērsta pret skvēru Raunas un Izstādes ielas stūrī - brūnais ķieģelis pirmajā stāvā ir "stumbrs", bet augšējos stāvu stikla apjoms ar žalūzijām – "lapotne".
"Projekta mērķis bija radīt sistēmu pēc iespējas vieglākās un telpiski brīvākās formās. Žalūziju izklājums veidots līdzīgi kā kokam ar biezāku vai retāku vainagu, lai radītu lapotnes telpiskumu un dziļumu," stāsta J. Poga.
Dzeltenīgi oranžā krāsa atbilst sākotnējai koka krāsas iecerei, tomēr, kā uzsver arhitekts, krāsa līdzīgi kā viss dabā mainās dažādos apgaismojumos (no rīta vai vakarā, saulainā vai apmākušā dienā) - no zaļganas līdz pat sarkanīgai.
Taču vienlaikus viņš izceļ žalūziju ilgtspējīgumu un lietderīgumu, "citādi, kāda jēga būvēt - vienkārši dekorējums būtu bezjēdzīgs," piebilst arhitekts.
Sauli aizsedzošās žalūzijās izmantoti trīs dažādas intensitātes perforācijas aizpildījumi, sasaucoties ar koka lapotnes ideju. Tas esot būtiski, ka žalūzijas kā ēkas noēnotāji atrodas tieši ārpusē, jo iespīdot saulei iekštelpās izvietotie ēnošanas elementi sakarstu un papildus uzsildītu telpas kā radiatori.
Izmantotais materiāls ir jauns, to būvniecībā kā funkcionālās arhitektūras elementu plaši sāka izmantot tikai šī gadsimta pirmās dekādes beigās. Tas ir laiks, kad tapa Vidzemes mūzikas un kultūras centra projekts. Šo materiālu jau plaši izmanto arhitekti ārzemes, vairāki objekti jau izpelnījušies atzinības. "Līdzīgu objektu, kāds ir Cēsīs, kur telpiskās žalūzijas veido lapotni, nekur neatrast," uzsver Juris Poga, "te ir runa par unikālu gadījumu."
Lai uzbūvētu Vidzemes mūzikas un kultūras centru, rekonstruējot ēku Raunas ielā 12, Cēsu novada pašvaldība īsteno projektu, saņemot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu no divām aktivitātēm – 3.4.3.1. "Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālo centru izveide" un 3.6.1.1. "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai.