building.lv skaitļos

Lietotāji online45
Aktīvie uzņēmumi129
Nozares raksti32348
Arhitektu iebildes topošajai būvniecības likuma versijai : building.lv - par būvniecību Latvijā

Arhitektu iebildes topošajai būvniecības likuma versijai

Arhitektu iebildes topošajai būvniecības likuma versijai

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) nosūtījusi Ekonomikas ministrijai ierosinājumus topošajai Būvniecības likumprojekta versijai uz 9 lapām. Saskaņā ar profesionālu arhitektu viedokli, publiskotajā likumprojekta versijā trūkst ilgtermiņa skatījuma uz būvniecības procesu un tas nav izstrādāts saskaņā ar Latvijas Arhitektūras politikas pamatnostādnēm 2009.-1015.gadam.

autors: Arhitektu iebildes topošajai būvniecības likuma versijai
Foto: Arhitektu iebildes topošajai būvniecības likuma versijai; autors: Arhitektu iebildes topošajai būvniecības likuma versijai
Latvijas Arhitektu savienība (LAS) nosūtījusi Ekonomikas ministrijai ierosinājumus topošajai Būvniecības likumprojekta versijai uz 9 lapām. Saskaņā ar profesionālu arhitektu viedokli, publiskotajā likumprojekta versijā trūkst ilgtermiņa skatījuma uz būvniecības procesu un tas nav izstrādāts saskaņā ar Latvijas Arhitektūras politikas pamatnostādnēm 2009.-1015.gadam.


Publiskotā Būvniecības likuma versija neņem vērā Eiropas Arhitektu padomes Deklarāciju par arhitektūru un ilgtspēju, kas pieņemta Eiropas Arhitektu padomes Ģenerālajā asamblejā galīgā redakcijā Turīnā. Arhiteki uzskata, ka likums būtu jāizstrādā saistīti ar citiem pašreiz pārstrādes procesā esošiem būvniecības un plānošanas likumdošanas aktiem, ierosinot Ekonomikas ministrijai turpināt darbu pie likuma pilnveidošanas, veidojot darbu grupu no visām būvniecībā iesaistītajām pusēm. LAS nosūtītos ieroisinājumus Ekonomikas ministrijai arhitektu vārdā parakstījuši LAS Padomes priekšsēdētājs A.Kronbergs un LAS Likumdošanas komisijas būvniecības likuma darba grupas vadītājs A.Cinis.

LAS ierosinājumi topošā Būvniecības likuma izmaiņām:

Latvijas Arhitektu savienība (turpmāk LAS) uzskata, ka nav pieļaujams atkāpties no arhitektu un inženieru sertificēšanas institūta. Argumentus šādai nostādnei LAS ir formulējusi atsevišķā Ekonomikas ministrijai adresētā vēstulē. Tādēļ likumprojekta 1.pantā ietverto "arhitekta" definīciju LAS ierosina sekojošā redakcijā:

Arhitekts – fiziska persona, kas ir profesionāli sagatavota pastāvīgam darbam arhitektūrā un pēc sertifikāta saņemšanas, patstāvīgi darbojoties arhitekta praksē veido kvalitatīvu, ilgtspējīgu, sociāli taisnīgu un kultūras un vides kontekstu respektējošu vidi un būves sabiedrības interesēs.
Atsaucoties uz likumprojekta 20.panta 2.daļas tekstu ierosinām definēt terminu "autoruzraugs" un "autoruzraudzība" sekojošā redakcijā:
Autoruzraugs – fiziska vai juridiska persona, kura veikusi būvprojekta izstrādi vai tās pilnvarots pārstāvis – attiecīgi sertificēts speciālists (speciālistu grupa), kura pārstāv projektētāju būvdarbu veikšanas laikā.
Autoruzraudzība – būvprojekta nepieciešamās detalizācijas vai izmaiņu izstrādes stadija un būves atbilstības izstrādātajai dokumentācijai kontroles process būvdarbu veikšanas laikā projektētāja atbildības nodrošināšanas ietvaros.
Atsaucoties uz likumprojekta 26. panta 1. daļu un 46. panta 1. daļu ierosinām definīciju terminam "būvdarbu veikšanas atļauja":
Būvdarbu veikšanas atļauja – pašvaldības noteiktā kārtībā izsniegts dokuments, kas atļauj uzsākt būvdarbus saskaņā ar izstrādāto būvprojektu.
Atsaucoties uz likumprojekta 28. panta 2.daļu ierosinām formulējumu terminam "būves konservācija":
Būves konservācija – nepieciešamo pasākumu kopums būves konstrukciju nostiprināšanai un aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību, būves konstrukciju nonākšanai cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī, kā arī uzbūvēto inženiertīklu atslēgšana uz būvdarbu pārtraukšanas laiku.
Līdzīgi terminam "arhitekts" LAS iesaka redakciju arī "būvinženiera" definīcijai:
Būvinženieris – fiziska persona, kas ir profesionāli sagatavota ar būvju projektēšanu un īstenošanu saistītā inženierzinātņu nozarē un pēc būvprakses sertifikāta saņemšanas patstāvīgi darbojoties būvpraksē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām  ir atbildīga par attiecīgā inženierzinātņu nozarē projektējamām un īstenojamām būvēm.
Iesakām arī citas likumprojekta 1.pantā iekļauto terminu definīcijas:
Būvdarbi – process, kura rezultātā rodas arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs veidojums no būvmateriāliem un būvizstrādājumiem.
Iesakām likumprojektā ieviest skaidru nodalījumu personām, kas veic būvdarbus saviem spēkiem, to definējot ar terminu "būvētājs":
Būvētājs – fiziska persona, kas veic privātmājas būvdarbus bez būvnieka palīdzības.
Saistībā ar likumprojekta 25.panta 3.daļas tekstu un terminā "būvniecības dalībnieki" ietverto terminu "būvnieks" nepieciešams to definēt:
Būvnieks – fiziska vai juridiska persona, kur reģistrēta Būvkomersantu reģistrā būvdarbu veikšanai.
Uzskatām par nepieciešamu iekļaut terminu "būvprojekta autors" un "būvprojekts":
Būvprojekta autors – būvprojekta vadītājs un būvprojekta daļas/daļu vadītājs un izstrādātājs, kas, pamatojoties uz pasūtītāja, akceptētu metu izstrādā būvprojektu.
Būvprojekts – būvniecības procesā izstrādāts mets, skiču projekts, tehniskais projekts, detaļu zīmējumi, izpildprojekts apjomā kādu to nosaka VBN.
Saistībā ar likumprojekta 20.panta 2.daļas tekstu jādefinē termins "būvuzraugs":
Būvuzraugs – fiziska vai juridiska persona, kura pasūtītāja uzdevumā veic regulāru uzraudzību būvdarbu atbilstībai akceptētajam būvprojektam un būvnormatīvu prasībām.
Saistībā ar būvniecības procesa regulējumu uzskatām par nepieciešamu 1.pantā iekļaut šādu terminu un tā definīciju:
Izpildprojekts – būvprojekta stadija, kas fiksē uzbūvēto būvi, atspoguļojot skiču vai tehniskajā projektā būvdarbu laikā veiktās izmaiņas.
Ierosinām korekcijas sekojošās atsevišķu terminu definīcijās:
Inženiertehniskā tīkla pievads – pievads, kas nodrošina būves pieslēgumu inženiertīklam.
Turpmāk, analizējot būvniecības procesu, uzskatām par nepieciešamu 1.pantā iekļaut šādu terminu un tā definīciju:
Mets - būvniecības ieceres arhitektonisko ideju ilustrējoši teritorijas, plāna un apjoma skiču, arī arhitektūras un pilsētbūvniecības konkursa, materiāli.
Patvaļīgi veikti būvdarbi – būvdarbi, kuri veikti pārkāpjot šajā likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos noteikto būvniecības kārtību, bez būvdarbu veikšanas atļaujas vai neatbilstoši būvprojektam par kuru atbilstošu lēmumu ir pieņēmusi būvvalde.
Šī termina korekciju ierosinām, lai izvairītos no plaši definētā termina "būvniecība" nepiemērotas interpretācijas. Terminā norādītais neattiecas uz projektēšanu.
Lai precizētu būvniecības dalībnieku tiesības un pienākumus, LAS uzskata par būtisku formulēt terminu "projekta autors":
Projekta autors – fiziska vai juridiska persona, kas, atbilstoši konkursa nolikumam vai projektēšanas uzdevumam, ir izstrādājis būves metu.
Nepieciešams formulēt terminu "remonts", kas apzīmētu vienkāršāko būvdarbu veidu:
Remonts – būvdarbi, kas neskar ēkas nesošās konstrukcijas un neizmaina tās apjomu.
Rūpnieciski ražota ēka – ēka, kuras elementi izgatavoti rūpnieciski un ir uzstādāmi saskaņā ar ražotāja norādījumiem ar vai bez elementu montāžas, bet neveicot būvdarbus.
Saistībā ar terminā "būvniecības dalībnieki" ietverto terminu ierosinām likumprojekta 1.pantu papildināt ar terminu "projektētājs":
Būvprojektētājs - fiziska vai juridiska persona, kura reģistrēta Būvkomersantu reģistrā un kura būvniecības ieceres ierosinātāja uzdevumā izstrādā būvniecības normatīvajos aktos noteiktā apjomā būvprojektu.
LAS uzskata, ka likumprojekta 4.panta redakcijā iekļautais būvju sadalījums riska grupās pagaidām ir neskaidrs, tam nepieciešams regulējums. LAS ierosina pārdomāt šādu kategoriju ieviešanu un atgriezties pie jēdziena "sabiedriski nozīmīgas būves".
Sabiedriski nozīmīgas būve – ēka vai būve, kurai ir vairāk kā 5 virszemes stāvi, publiska ēka, kurā paredzēts vienlaicīgi uzturēties vairāk nekā simts cilvēkiem, ražošanas ēka ar kopējo platību lielāku par 1000 m2, tornis, kā arī tilts, ceļa pārvads, tunelis, ja tie ir garāki par simts metriem, autoceļš, ja tas ir garāks par desmit kilometriem, vai vairāk nekā viena stāva apakšzemes būve. Pašvaldība vietējos apbūves noteikumos papildus var noteikt sabiedriski nozīmīgas būves attiecīgajā teritorijā.
LAS cieši iestājas par sertifikācijas institūta saglabāšanu atbilstoši Likumam par sertificētajām profesijām un uzskata, ka sertifikāts ir apliecinājums speciālista spējai patstāvīgi darboties būvniecības nozarē, tādēļ ierosinām šādus terminu definējumus:
Sertifikācija –Valsts standarta noteiktā kārtībā izveidotas, akreditētas institūcijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veicama procedūra, ar kuru apliecina un uzrauga fizisko personu profesionālo kvalifikāciju vienā vai vairākās būvniecības jomās.
Saistībā ar būvniecības procesa regulējumu uzskatām par nepieciešamu 1.pantā iekļaut šādu terminu un tā definīciju:
Skiču projekts – būvprojekta stadija būvdarbu veikšanas atļaujas saņemšanai ar VBN noteiktas sarežģītības pakāpes būvniecības ieceres īstenošanai.
Tehniskais projekts – būvprojekta stadija būvdarbu veikšanas atļaujas saņemšanai ar VBN noteiktas sarežģītības pakāpes būvniecības ieceres īstenošanai.
Ierosinām precizēt likuma mērķi formulējot likumprojekta 2. pantu sekojoši:
2.pants. Likuma mērķi ir:
1) veicināt ilgtspējīgu un harmonisku arhitektoniskās vides attīstību;
2) nodrošināt līdzsvarotas sabiedrības un indivīda intereses būvniecības procesā;
3) nodrošināt drošu un kvalitatīvu būvju būvniecību;
4) veicināt būvniecības nozares attīstību, vairojot pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību;
5) veicināt racionālu vides un dabas resursu izmantošanu.
LAS, iepazinusies ar likumprojektā ietverto būvniecības procesa regulējumu, izsaka sekojošus principiālus priekšlikumus:
1. Pilsētas dizaina objektus, mazēkas, īslaicīgas lietošanas būves un ēkas atjaunošanu (agrāk - renovāciju) var veikt, iesniedzot būvvaldē metu un saņemot būvdarbu veikšanas atļauju.
2. Savrupmāju un ēku līdz 3 stāviem būvniecībai būvvaldē var iesniegt metu vai jau sagatavotu skiču projektu un saņemt būvdarbu veikšanas atļauju. Šo objektu būvniecības laikā jānodrošina autoruzraudzība, jāsagatavo izpildprojekts, ja veiktas izmaiņas būvprojektā, uz kura pamata izsniegta būvdarbu veikšanas atļauja.
3. Ēkām virs 3 stāviem būvvaldē jāiesniedz mets un būvvalde var lemt, vai būvdarbu veikšanas atļaujas saņemšanai izstrādājams skiču vai tehniskais projekts.
4. Publiski nozīmīgu būvju un unikālu objektu būvniecībai būvvaldē jāiesniedz mets, un būvvalde var lemt vai būvdarbu veikšanas atļaujas saņemšanai izstrādājams skiču un/vai tehniskais projekts, uz kura pamata tiek izsniegta būvdarbu veikšanas atļauja.
5. Objektu, kuru attīstībai nepieciešams ietekmes uz vidu novērtējums vai jāprecizē teritorijas plānojums izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu, pēc meta izskatīšanas būvvaldē tiek pieņemts attiecīgs lēmums par nepieciešamo procedūru veikšanu, bet pēc to pabeigšanas tiek izstrādāts tehniskais projekts, uz kura pamata pēc ekspertīzes pozitīva atzinuma saņemama būvdarbu veikšanas atļauja.
Visu minēto kategoriju būvniecībai, izņemot mazēkas, īslaicīgas lietošanas būves un vienkāršoto atjaunošanu, remontu, būvdarbu veikšanas laikā jānodrošina autoruzraudzība, bet pirms būves nodošanas ekspluatācijā jāuzrāda izpildprojekts, ja būvdarbu laikā veiktas izmaiņas būvprojektā, uz kura pamata izsniegta būvdarbu veikšanas atļauja.
Šajā kontekstā jau iepriekš ierosinājām definēt terminus "būves mets", "skiču projekts", "tehniskais projekts" un "izpildprojekts", kā arī norādām, ka uzskatām par lietderīgu atteikties no objektu iedalījuma pēc riska grupām un atteikties no 4. panta 3.daļā ieviestās normas par būvju iedalījumu atbilstoši to riska pakāpei un aizvietot to, izsakot 3. daļu un tās apakšpunktus sekojoši:
(3) Ņemot vērā būvju sarežģītības pakāpi un iespējamo ietekmi uz vidi, tās iedala sekojoši:
1) pilsētas dizaina objekti;
2) mazēkas, īslaicīgas lietošanas būves un ēkas atjaunošana;
3) savrupmājas un ēkas līdz 3 stāviem;
4) publiski nozīmīgas būves un unikāli objekti;
5) objekti, kuru attīstībai nepieciešams ietekmes uz vidu novērtējums vai to attīstībai jāprecizē teritorijas plānojums izstrādājot lokālo plānojumu vai detālplānojumu.
Ierosinām papildināt 5. panta 1. daļu sasaistot tekstu ar paredzamajām izmaiņām Plānošanas likumā:
(1) Būvniecības ieceri var īstenot tikai saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto vai detālplānojumā precizēto teritorijas atļauto izmantošanu un saskaņā ar Vispārīgajiem apbūves noteikumiem.
Norādām uz loģisku pretrunu 5. panta 2. daļā, kurā prasīts sākotnējo izvērtējumu, ietekmes uz vidi novērtējumu vai detālplānojumu izstrādāt pirms būves meta. Minēto darbību veikšana pirms būves meta nav iespējama, jo bez būves meta nav iespējams spriest par iecerētā objekta ietekmi uz vidi, kā arī uzsākt detālplānojuma izstrādi neredzot pat objekta plānoto izvietojumu. Ierosinām 5.panta otro daļu formulēt sekojoši:
(2) Ja nepieciešams sākotnējais izvērtējums, ietekmes uz vidi novērtējums vai detālplānojums, kas tiek veikts pamatojoties uz izstrādāto metu, tā izstrādi var veikt pirms būves meta iesniegšanas būvvaldē.
Ņemot vērā, ka termins "būvniecība" šajā likumprojekta tekstā aptver procesu sākot ar projektēšanu un būvdarbu veikšanu, būtu lietderīgi sašaurināt 6.pantā noteikto normu tikai uz būvdarbu veikšanu. Visai bieži projektējot ielas vai ceļus, kas paredzēti pilsētas teritorijas plānojumā, nav saņemams skarto zemes gabalu īpašnieku saskaņojums projektam, jo jāveic zemes atsavināšana likumā noteiktajā kārtībā, tādēļ ierosinām izteikt 6.pantu sekojošā redakcijā:
6.pants. Būvdarbus var veikt tikai pēc to saskaņošanas ar zemesgabala un būves, ja būvniecību veic esošā būvē, īpašnieku vai — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — pēc zemesgabala īpašnieka informēšanas.
LAS izsaka šaubas vai 8. pantā ieviestā norma saņemt Ekonomikas ministrijas saskaņojumu atkāpēm no būvnormatīvos noteiktajām tehniskajām prasībām ir mērķtiecīga. Pirmkārt, Ekonomikas ministrija pati normatīvus neizstrādā, to veic attiecīgi speciālisti, tātad viedokli ministrija izteiks tikai formāli. Otrkārt, lēmumu par konkrētās atkāpes pieļaujamību var pieņemt tikai izvērtējot vairākiem speciālistiem, domu apmaiņas ceļā, turklāt procesam jābūt caurspīdīgam un atklātam. Par šo normu jāmeklē precīzāka izpratne. Šo lomu, iespējams, varētu pildīt Būvniecības padome.
LAS izsaka šaubas vai ir mērķtiecīgi ieviest normu 9. panta 1. daļā, kura paredz noteikt ar Ministru kabineta noteikumiem īpašu būvniecības procesa norises kārtību un par būvniecības procesa nodrošināšanu atbildīgo institūciju inženiertīkliem. Līdz šim to izbūve noritēja Vispārīgo būvnoteikumu noteiktajā kārtībā, kas apmierināja gan pašvaldības, gan valsts iestādes, gan privātā sektora attīstītājus. Iesākot citu kārtību paredzam, ka radīsies bezgalīgi strīdi, kas būs vērsti tikai uz resorisko interešu apmierināšanu, bet neveicinās būvniecības procesa vienkāršošanu un saīsināšanu.

Ierosinām mainīt 11. panta 3.apakšpunkta redakciju, paredzot, ka Ekonomikas ministrija arī būvniecību reglamentējošos aktus izstrādā sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām:
3) sadarbībā ar būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām un ieinteresētajām institūcijām izstrādā būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu un būvnormatīvu projektus;
Iesakām papildināt 12. panta 1., 2. un 3. apakšpunkta tekstu šādā redakcijā:
1) nodrošina teritorijas plānojuma un, ja nepieciešams, lokālo plānojumu un detālplānojumu esamību un publisku pieejamību;
2) izveido būvvaldes, kas pārrauga būvniecības procesa tiesiskumu;
3) būvvaldes sastāvā iekļauj vismaz vienu arhitektu arhitektūras kvalitātes nodrošināšanai un vismaz vienu būvinspektoru būvdarbu norises kontrolei.

LAS atkārtoti norāda uz attieksmi, kas izriet no termina "arhitekts" un "būvinženieris" definīcijas un uzskata, ka patstāvīgai praksei arhitektam un būvinženierim nepieciešams atbilstošs sertifikāts. Šādā kontekstā ierosinām šādu 16.panta redakciju:
16.pants. (1) Arhitekti un būvinženieri var patstāvīgi praktizēt būvniecības jomās, kurās tie ir ieguvuši atbilstošu izglītību un pieredzi, ko apstiprina attiecīgs sertifikāts.
(2) Būvniecības jomas un tām atbilstošās izglītības prasības, kā arī sertifikāta saņemšanai nepieciešamās prasības pieredzei inženierizpētē, projektēšanā, būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā nosaka Ministru kabinets.
LAS nepiekrīt 17.pantā izteiktajai nostādnei, ka ekspertīzi būvprojektēšanā un būvniecībā varētu veikt tikai pēc būveksperta sertifikāta saņemšanas, un neizprot, kādēļ likumprojekta autori piekrīt sertificēšanai ekspertīzes jomā, bet nevēlas saglabāt likumā par reglamentētajām profesijām noteikto kvalifikācijas apliecinājumu.
Kā alternatīvu piedāvājam 18.panta redakciju, kas paredzētu normu, kas atbilst spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam.
18.pants. Būvekspertīzi saskaņā ar šī likuma 27.pantu var veikt sertificēts arhitekts, ja tā patstāvīgās prakses ilgums nav mazāks par pieciem gadiem, vai būvinženieris, kas saņēmis būvprakses sertifikātu būvekspertīzes jomā.
Ņemot vērā turpmāk izteiktos ierosinājumus būvobjektu iedalījumam, LAS ierosina šādu 19.panta 1. daļas redakciju:
19.pants. (1) Būvkomersantus, kuri pretendē piedalīties publiskajā iepirkumā būvniecībā, reģistrē būvkomersantu reģistrā, norādot ziņas par komersantu, sertificētiem arhitektiem, būvinženierim, pārkāpumiem būvniecībā, kā arī citus būvkomersantu raksturojošus datus.
Ierosinām koriģēt 21. panta 1. daļas tekstu, neparedzot iespējamību pieslēgties inženiertīkliem, padarīt atkarīgu no esošo tīklu īpašnieku finansiālajām iespējām, bet paredzēt, ka visus izdevumus saistībā ar šo procesu jāsedz potenciālajam patērētājam. Turklāt ir mērķtiecīgi norādīt uz pieslēgšanos pie maģistrālajiem inženiertīkliem vai koplietošanas komunikācijām.
21.pants. (1) Inženiertīklu īpašniekiem ir pienākums atļaut pieslēgties maģistrālajam inženiertīklam vai koplietošanas komunikācijai, ja objektu vai infrastruktūras tehniskās iespējas to pieļauj un pieslēgšanās notiek atbilstoši inženiertīklu ekspluatācijas un pieslēgšanās noteikumiem.
(2) Izdevumu apmērs, ko inženiertīklu īpašnieks pieprasa par pieslēgšanos maģistrālajam inženiertīklam, koplietošanas komunikācijai vai par inženiertīklu pilnveidošanu nedrīkst pārsniegt minēto darbību izpildei nepieciešamās ekonomiski pamatotās izmaksas, kuras tieši saistītas ar paredzēto būvi.
(3) Zemes īpašniekiem, kuru zemesgabalus šķērso maģistrālais inženiertīkls, koplietošanas komunikācija vai inženiertīkla pievads, ir tiesības saņemt normatīvajiem aktiem atbilstošu atlīdzību par visiem zaudējumiem, kas tiem radušies sakarā ar inženiertīklu vai inženiertīklu pievadu būvniecību.
Ņemot vērā ierosinātos terminu skaidrojumus, ierosinām koriģēt 24. panta formulējumu:
24.pants. (1) Lai uzsāktu būvniecību, pasūtītājs iesniedz būvvaldē būves metu un būvniecības pieteikumu-uzskaites karti;
(2) Savrupmāju būvniecību var uzsākt būvvaldē, iesniedzot izstrādātu metu vai skiču projektu un būvniecības pieteikumu-uzskaites karti;
(3) Būvvalde izskata metu un pieņem lēmumu par būvniecības ieceres tālāku virzību, ja nepieciešams norādot uz ietekmes uz vidi procedūras vai detālplānojuma izstrādāšanas nepieciešamību;
(4) Pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto darbību izpildes būvniecības ieceres ierosinātājam un būvvaldei ir pienākums veikt sabiedrības informēšanas pasākumus par būvniecības ieceri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.
Ievērojot LAS viedokli par būvniecības dalībnieku sertificēšanu, ierosinām koriģētu 25.panta redakciju:
25.pants. (1) Būvdarbu veikšanai nepieciešamo dokumentāciju – būves metu un būvprojektu – izstrādā sertificēts būvprojektētājs.
(2) Būvdarbus veic būvnieks.
(3) Savrupmāju, mazēku, īslaicīgas lietošanas būvju būvniecību un to atjaunošanu, kā arī remontus var veikt būvētājs.
Ievērojot iepriekš izteikto viedokli par būvniecības procesu, ierosinām koriģētu 26.panta redakciju:
26.pants. (1) Būvdarbus atbilstoši būvprojektam veic pēc būvdarbu veikšanas atļaujas saņemšanas.
(2) Pilsētas dizaina objektus, mazēkas, īslaicīgas lietošanas būves un būvju atjaunošanu var veikt uz skiču projekta pamata, pievienojot inženiertīklu pieslēguma līgumus un saņemot būvdarbu veikšanas atļauju.
(3) Būvprojekts un būvdarbu veikšanas atļauja nav nepieciešama veicot būvniecību vienkāršotā kārtībā vai remontu.
(4) Būvju nojaukšanu veic atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem.

Ņemot vērā LAS ierosinājumus būvju iedalījumam, ierosinām koriģēt 27.panta redakciju:
27.pants (1) Būvprojekta un/vai būves ekspertīzi veic, lai noskaidrotu to atbilstību šā likuma 4.panta pirmajā daļā un būvnormatīvos noteiktajām prasībām.
(2) Būvprojekta ekspertīzi veic publiski nozīmīgām būvēm un unikāliem objektiem un objektiem, kuru attīstībai veikts ietekmes uz vidi novērtējums.
(3) Būvprojekta un būves ekspertīzi var veikt arī lai risinātu strīdus starp būvniecības dalībniekiem, kā arī būvniecības dalībniekiem un valsts un pašvaldību institūcijām.
(4) Būvprojekta un būves ekspertīzes apjomu un veikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

LAS nepiekrīt 29. panta 1.daļas formulējumam un ierosina savu redakciju, kā arī ierosina papildināt šo pantu ar 3.daļu:
(1) Pēc būvdarbu pabeigšanas būvi pieņem ekspluatācijā atbilstoši Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;
(3) Pirms nodošanas ekspluatācijā būvniecības ieceres ierosinātājs jānodrošina būvprojektētāja sagatavotu būves izpildprojektu, ja būvdarbu veikšanas laikā ir izdarītas izmaiņas būvprojektā.

Ievērojot termina "būvniecība" nozīmi šajā likumprojektā, ierosinām citu formulējumu 34. panta 2.daļas 1.apakšpunktam:
1) būvniecības dalībnieku darbību būvdarbu veikšanas procesā atbilstību normatīvajiem aktiem.
Ierosinām koriģēt 35. panta 1.apakšpunkta formulējumu, ievērojot agrāk ierosināto terminu skaidrojumu:
1) apturēt būvdarbus, ja konstatēti patvaļīgi veikti būvdarbi, kā arī ja netiek ievērotas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasības.
LAS iesaka šādu redakciju likumprojekta 39.panta 1. daļas 4., 5. un 8. apakšpunktam, kā arī papildināt 1.daļu ar jaunu 9., 10., 11. un 12. apakšpunktu un 2.daļu ar jaunu 4. un 5. apakšpunktu:
4) nodrošināt, ka būvniecība ir civiltiesiski apdrošināta un to veic būvpraksei un arhitekta praksei sertificēti speciālisti;
5) neveikt izmaiņas būves metā vai būvprojektā bez saskaņošanas ar autoru un, Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, ar būvvaldi;
8) nodrošināt būvniecības veikšanai un kontrolei nepieciešamās dokumentācijas esamību objektā;
9) nodrošināt nozīmēto būvuzraugu un autoruzraugu, kā arī būvdarbus kontrolējošo pašvaldības amatpersonu brīvu piekļuvi būvobjektā savu amata pienākumu veikšanai;
10) atbildēt par visu būvniecības gaitā nepieciešamo dokumentu un atļauju saņemšanu, kā arī paziņojumu un iesniegumu iesniegšanu, projektēšanas un būvdarbu veikšanas laikā radītajām sekām un nodarījumiem trešajām personām, ja vien šī atbildība ar rakstiskiem līgumiem nav nodota kādai citai fiziskai vai juridiskai personai;
11) nodrošināt, ka būve tiek izmantota atbilstoši tās paredzētajam mērķim;
12) nodrošināt, ka būvprojekts un izpildprojekts vai izpildshēmas tiek saglabātas līdz būve tiek nojaukta vai šī dokumentācija tiek nodota arhīvā.
(2) daļas 4) veikt būvprojekta ekspertīzi;
5) veikt būvdarbu apjomu un kvalitātes novērtējumu.
Ierosinām koriģēt 40. panta 3.daļas 2. apakšpunkta formulējumu, ievērojot priekšlikumus būvniecības procesam un pievienot jaunu 3.apakšpunktu:
2) līdz būvdarbu pabeigšanai izstrādāt būves izpildprojektu, ja būvdarbu laikā veiktas izmaiņas būvprojektā un nodot to pasūtītājam;
3) ierosināt būvvaldei apturēt būvniecību, ja būvniecībā tiek veiktas atkāpes no akceptētā būvprojekta bez būves autoru piekrišanas.
Ierosinām papildināt 43. panta 2.daļas 2. apakšpunkta formulējumu:
(2) Arhitektiem un būvinženieriem, papildus šā panta pirmajā daļā minētajam, var liegt tiesības sniegt pakalpojumus būvniecībā, anulējot būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā, bet būvkomersantus var izslēgt no Būvkomersantu reģistra.



autors: Arhitektu iebildes topošajai būvniecības likuma versijai
Foto: Arhitektu iebildes topošajai būvniecības likuma versijai; autors: Arhitektu iebildes topošajai būvniecības likuma versijai

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.