Arhitektūras sabiedrotais nakts stundās

Foto: Arhitektūras sabiedrotais nakts stundās; autors: Arhitektūras sabiedrotais nakts stundās

Tieksme salīdzināt nereti izraisa nepatikšanas, bet nevar arī noliegt, ka tikai vērtējot sevi noteiktā kontekstā, var izdarīt reālai situācijai atbilstošus secinājumus.

Ja Rīgas pilsētas tēlu diennakts tumšajā laikā mēģinām salīdzināt ar naksnīgo viduslaiku Hanzas pilsētu, tā neapšaubāmi būtu saucama par izgaismotu.

Ja savukārt par atskaites punktu izvēlamies citas laikmetīgās pasaules metropoles, Rīgu tomēr gribētos redzēt vairāk izgaismotu.

Fakts, kas ir ne visai iepriecinošs iedzīvotājiem un viesiem, toties pozitīvs moments ar vides un fasāžu izgaismošanas specifisko jomu saistītiem profesionāļiem – pilsēta aug un attīstās arī izgaismošanas ziņā, tāpēc šīs jomas speciālisti varēs parādīt savu sniegumu.

Par jēdzienu pilsētas izgaismošana var runāt tad, kad ir radīta vīzija pilsētas tēlam nakts stundās. Šeit daudz kas ir atkarīgs no ienākošajām investīcijām valstī. Mēs nevaram prasīt pilsētas administrācijai, lai Rīga būtu izgaismota, neredzot finansiālo nodrošinājumu un tā sadalījumu.

Par nopietnas attieksmes iemiesojumu dzīvē var runāt, ja naktī aplūkojam objektus ar valstisku nozīmi – Nacionālo Operu, Saeimas ēku, Rīgas Domi, ēkas Rātslaukumā, u.c., vai arī dodamies garām bankām vai lielu kompāniju centrālajiem birojiem Rīgas centrā – šo ēku arhitektūra, piedaloties gaismēnu spēlēm, turpina dzīvot arī naktī. Lai arī Rīgas fasāžu un vides izgaismošanas process notiek lēni, tomēr attīstības līknei piemīt augšupejoša tendence. Ja nemaz tik senā pagātnē tikai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā attapās, ka diennaktī ir laiks, kad ar dabisko apgaismojumu nepietiek, tad pēdējos gados, plānojot jaunbūvi, paralēli arhitektūras un tehniskajam projektam saskaņošanai paredzēts iesniegt arī apgaismojuma projektu.

Ko nozīmē apgaismota fasāde?
Birokrātiska atbilde uz šo jautājumu varētu skanēt tā – ja ēku apgaismo vismaz viens gaismas ķermenis, tad fasādi jau var uzskatīt par apgaismotu. Lai detalizētāk aplūkotu jautājumu, jāķeras pie literāriem epitetiem – labi, vāji, spoži, pareizi, nekorekti vai mākslinieciski izgaismota fasāde.

Atbildes gan vairumā gadījumu varētu balstīties personīgajās emocijās un pat būt ļoti atšķirīgas cilvēkiem ar dažādiem temperamentiem un gaumēm. Pats populārākais novērtējums svārstās amplitūdā – patīk vai nepatīk, jo vairumam trūkst zināšanu pamatotai argumentācijai.

Aleksandrs Ščedrovs, apgaismojuma speciālists ar akadēmisko izglītību, uzsver, ka katras fasādes izgaismošanas projektēšanas sākuma etapā rūpīgi jāpēta pilsētvides konteksts – gan esošais, gan potenciāli iespējamais:

Pareizi izgaismota fasāde nozīmē korekti izvēlētu gaismas plūsmas stiprumu, kas saskaņā ar 1995.gada SNiP ierakstītajām normām, nosaka 3,5,8 cd/m². Saprotamāk izsakoties tas nozīmē, ka uz fasādes virsmas ir 50-100 lx spoža gaisma. Patreiz pilsēta ir diezgan vāji naktī izgaismota un, ja uz tādām tumšām ielām kā Brīvības vai Valdemāra tiks spoži izdalīta kāda no ēkām, tā varētu radīt psiholoģisku diskomfortu pilsētas iedzīvotājiem vai viesiem.

Taču, apzināti samazinot gaismas spožumu ar motīvu fasādi harmoniski pieskaņot esošajai situācijai, kas valda galvaspilsētā, ir iespējams kļūdīties citā virzienā – tikko būs daudzmaz pieņemamā līmenī izgaismota lielākā daļa no pilsētas, šī konkrētā fasāde vizuāli izskatīsies kā vāji apgaismota, naktīs daudz zaudējot no savas mākslinieciskās vērtības. Tāpēc, protams, sen būtu laiks pieņemt lēmumu par Latvijas galvaspilsētas izgaismošanu vienotā ritmā. Plānotā pilsētas apgaismošanas projekta koncepcijā fasāžu izgaismojuma spožums būtu jārēķina atkarībā no ielas nozīmīguma – A, B, C kategorijas, maģistrālas nozīmes vai vietējas nozīmes iela. Noteikumi paredz arī, ka gaismas plūsma tiek virzīta uz augšu, ņemot vērē faktoru, ka nedrīkst apžilbināt ne gājējus, ne autobraucējus un to minimālajam izvietošanas augstumam virs zemes līmeņa jāsasniedz vismaz 2,5 m. Uz augšu vērstajiem gaismas ķermeņiem ir tendence pārklāties ar putekļu kārtu, kas ar laiku mazina gaismas spožumu. No tā izvairīties nevar. Tāpēc tas vienkārši jāiekļauj aprēķinos un plānotais gaismas spožums jārēķina ar rezervi.
Stingras kanonu sistēmas kā un kas tieši jāizgaismo nepastāv. Katra prožektora izvēli nosaka vesela industrija – perfekti nostrādāta mākslinieciskā koncepcija, kura balstās pieredzē, fizikas, optikas un psiholoģijas zināšanās, jo gaismas krāsa diezgan spēcīgi iedarbojas uz cilvēka psihi – nomierinoši vai izsaucot agresiju.


Agrita Lūse,
www.building.lv