Arī Rīgas motormuzeja ēka ir kritiskā stāvoklī
Bēdīgā stāvoklī ir ne tikai Valsts mākslas muzeja, bet arī Rīgas motormuzeja ēka, caur kuras jumtu lietus laikā telpās līst ūdens, aģentūru LETA informēja Rīgas motormuzeja direktors Andrejs Beļinskis.
Bēdīgā stāvoklī ir ne tikai Valsts mākslas muzeja, bet arī Rīgas motormuzeja ēka, caur kuras jumtu lietus laikā telpās līst ūdens, aģentūru LETA informēja Rīgas motormuzeja direktors Andrejs Beļinskis.
Beļinskis minēja, ka šādos apstākļos muzeja ekspozīciju nācies pārvietot uz citām muzeja ēkas daļām, lai glābtu to no mitruma ietekmes.
"Nesen grāmatvedībā reģistrēts pirkums - 25 spainīši lietus ūdens savākšanai, par ko klātienē pārliecinājās arī Satiksmes ministrijas pārstāvis," uzsvēra Beļisnkis.
Kā atzina muzeja direktors, Rīgas motormuzejs, kas atrodas Satiksmes ministrijas pārvaldījumā, ir smagā finansiālā stāvoklī, tādēļ pats nevar atvēlēt līdzekļus ēkas jumta remontam.
"Finansiālā stāvokļa stabilizēšanai pagājušajā gadā bijām spiesti ievērojami samazināt štata vietas un izīrēt telpas ofisiem un citiem komerciāliem uzņēmumiem," piebilda Beļinskis. Valsts pagaidām Rīgas motormuzejam piešķir tikai 4% no kopējā nepieciešamā finansējuma - zemes nodokļa nomaksai, bet, neraugoties uz motormuzeja vairākkārtējiem lūgumiem palielināt valsts dotācijas, muzejs nav saņēmis nevienu konkrētu atbildi, kādu iemeslu dēļ līdzekļi netiek piešķirti.
Motormuzeja jumta remontam, pēc Beļinska teiktā, nepieciešami 30 000 latu, bet ikgadējam finansējumam veiksmīgai muzeja attīstībai būtu jāatvēl 20 000 līdz 25 000 latu gadā.
"Ja saņemsim valsts finansējumu kaut vai daļēji no lūgtā, apmēram piecu līdz septiņu gadu laikā varētu normalizēt muzeja stāvokli un atjaunot starptautiskos kontaktus, kā arī turpināt antīko automobiļu atjaunošanas darbus," apgalvoja Beļinskis.
Kā liecina motormuzeja grāmatvedības atskaites, muzejam nav parādu. Muzeja direktors skaidroja, ka līdzekļus muzejs iegūst no uzņēmējsabiedrībām, kas īrē muzeja telpas.
"Pagājušajā gadā mūsu telpas pārtrauca īrēt lielākais īrnieks "Auto Rīga", jo viņi uzbūvēja savu ēku," norādīja Beļinskis, atzīstot, ka situācija nav normāla, ja muzejs ir atkarīgs no uzņēmumiem, kuri īrē biroju telpas.
Kā norādīja Beļinskis, galvenā problēma ir ēkas tehniskais stāvoklis, bet svarīgi ir arī tas, ka zeme, uz kuras ēka atrodas, ir privāta. Lielo izdevumu dēļ šo zemi nepieciešams atpirkt, uzsvēra muzeja vadītājs.
"Rīgas motormuzejs nevar attīstīties, ja funkcionē šādā stāvoklī - zem sava finansējuma," sašutumu pauda Beļinskis.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, viņš Ministru kabinetā jau iesniedzis pieprasījumu piešķirt līdzekļus muzeja jumta remontēšanai no līdzekļiem, kas paredzēti neplānotiem gadījumiem.
Gorbunovs gan atzina, ka par līdzekļiem tālākai muzeja darbības nodrošināšanai būs jālemj jau nākamajai valdībai.
Rīgas motormuzejs ir dibināts 1989.gadā pēc Latvijas Antīko automobiļu kluba iniciatīvas. Motormuzejs ir lielākais seno spēkratu muzejs Baltijā un Austrumeiropā. Tas ir Starptautiskās transporta un komunikāciju muzeju asociācijas un Latvijas Muzeju asociācijas dalībnieks.
Muzejā apskatāmi vairāk nekā 80 automobiļi un ap 100 motociklu un velosipēdu. Pašreizējā ekspozīcija veltīta spēkratu vēsturiskajai attīstībai. Muzejā apskatāmi gan "Rolls - Royce", gan "Mercedes", gan "BMW", gan arī padomju autobūves produkcija.
Rīgas motormuzeja galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību un zinātniskajā darbā Zaiga Bogdanova aģentūrai LETA atzina, ka savdabīga ir Kremļa auto kolekcija un Otrā pasaules kara tehnika.
"Muzejā ir atspoguļota autorūpniecības vēsture Latvijā jau no 19.gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Īpašs eksponāts ir 1912.gadā Rīgā būvētais ugunsdzēsēju auto "Russo - Balt"," uzsvēra Bogdanova.
Rīgas motormuzejā ir atrodama informācija par Latvijas izcilajiem auto - moto braucējiem, sākot jau no 1903.gada pirmajām sacensībām motosportā.
Muzejs ir iekārtots arhitekta Valguma speciāli muzejam projektētā ēkā. Kopš 1992.gada tas ir valsts muzejs un darbojas Satiksmes ministrijas pārziņā.
"Starptautisku atzinību guvusi Rīgas motormuzeja restaurācijas darbnīca, kurā atjaunota daļa muzejā apskatāmo spēkratu," norādīja Bogdanova.
Kā aģentūra LETA jau ziņoja, jūlija beigās sāka brukt Valsts mākslas muzeja jumta karnīzes, bīstami apdraudot muzeja apmeklētājus, tāpēc virs muzeja ieejas vēl aizvien drošības apsvērumu dēļ ir nostiepts siets.
Mārcis Krastiņš LETA Mārtiņš Hartmanis LETA
Copyright © LETA
Beļinskis minēja, ka šādos apstākļos muzeja ekspozīciju nācies pārvietot uz citām muzeja ēkas daļām, lai glābtu to no mitruma ietekmes.
"Nesen grāmatvedībā reģistrēts pirkums - 25 spainīši lietus ūdens savākšanai, par ko klātienē pārliecinājās arī Satiksmes ministrijas pārstāvis," uzsvēra Beļisnkis.
Kā atzina muzeja direktors, Rīgas motormuzejs, kas atrodas Satiksmes ministrijas pārvaldījumā, ir smagā finansiālā stāvoklī, tādēļ pats nevar atvēlēt līdzekļus ēkas jumta remontam.
"Finansiālā stāvokļa stabilizēšanai pagājušajā gadā bijām spiesti ievērojami samazināt štata vietas un izīrēt telpas ofisiem un citiem komerciāliem uzņēmumiem," piebilda Beļinskis. Valsts pagaidām Rīgas motormuzejam piešķir tikai 4% no kopējā nepieciešamā finansējuma - zemes nodokļa nomaksai, bet, neraugoties uz motormuzeja vairākkārtējiem lūgumiem palielināt valsts dotācijas, muzejs nav saņēmis nevienu konkrētu atbildi, kādu iemeslu dēļ līdzekļi netiek piešķirti.
Motormuzeja jumta remontam, pēc Beļinska teiktā, nepieciešami 30 000 latu, bet ikgadējam finansējumam veiksmīgai muzeja attīstībai būtu jāatvēl 20 000 līdz 25 000 latu gadā.
"Ja saņemsim valsts finansējumu kaut vai daļēji no lūgtā, apmēram piecu līdz septiņu gadu laikā varētu normalizēt muzeja stāvokli un atjaunot starptautiskos kontaktus, kā arī turpināt antīko automobiļu atjaunošanas darbus," apgalvoja Beļinskis.
Kā liecina motormuzeja grāmatvedības atskaites, muzejam nav parādu. Muzeja direktors skaidroja, ka līdzekļus muzejs iegūst no uzņēmējsabiedrībām, kas īrē muzeja telpas.
"Pagājušajā gadā mūsu telpas pārtrauca īrēt lielākais īrnieks "Auto Rīga", jo viņi uzbūvēja savu ēku," norādīja Beļinskis, atzīstot, ka situācija nav normāla, ja muzejs ir atkarīgs no uzņēmumiem, kuri īrē biroju telpas.
Kā norādīja Beļinskis, galvenā problēma ir ēkas tehniskais stāvoklis, bet svarīgi ir arī tas, ka zeme, uz kuras ēka atrodas, ir privāta. Lielo izdevumu dēļ šo zemi nepieciešams atpirkt, uzsvēra muzeja vadītājs.
"Rīgas motormuzejs nevar attīstīties, ja funkcionē šādā stāvoklī - zem sava finansējuma," sašutumu pauda Beļinskis.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, viņš Ministru kabinetā jau iesniedzis pieprasījumu piešķirt līdzekļus muzeja jumta remontēšanai no līdzekļiem, kas paredzēti neplānotiem gadījumiem.
Gorbunovs gan atzina, ka par līdzekļiem tālākai muzeja darbības nodrošināšanai būs jālemj jau nākamajai valdībai.
Rīgas motormuzejs ir dibināts 1989.gadā pēc Latvijas Antīko automobiļu kluba iniciatīvas. Motormuzejs ir lielākais seno spēkratu muzejs Baltijā un Austrumeiropā. Tas ir Starptautiskās transporta un komunikāciju muzeju asociācijas un Latvijas Muzeju asociācijas dalībnieks.
Muzejā apskatāmi vairāk nekā 80 automobiļi un ap 100 motociklu un velosipēdu. Pašreizējā ekspozīcija veltīta spēkratu vēsturiskajai attīstībai. Muzejā apskatāmi gan "Rolls - Royce", gan "Mercedes", gan "BMW", gan arī padomju autobūves produkcija.
Rīgas motormuzeja galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību un zinātniskajā darbā Zaiga Bogdanova aģentūrai LETA atzina, ka savdabīga ir Kremļa auto kolekcija un Otrā pasaules kara tehnika.
"Muzejā ir atspoguļota autorūpniecības vēsture Latvijā jau no 19.gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Īpašs eksponāts ir 1912.gadā Rīgā būvētais ugunsdzēsēju auto "Russo - Balt"," uzsvēra Bogdanova.
Rīgas motormuzejā ir atrodama informācija par Latvijas izcilajiem auto - moto braucējiem, sākot jau no 1903.gada pirmajām sacensībām motosportā.
Muzejs ir iekārtots arhitekta Valguma speciāli muzejam projektētā ēkā. Kopš 1992.gada tas ir valsts muzejs un darbojas Satiksmes ministrijas pārziņā.
"Starptautisku atzinību guvusi Rīgas motormuzeja restaurācijas darbnīca, kurā atjaunota daļa muzejā apskatāmo spēkratu," norādīja Bogdanova.
Kā aģentūra LETA jau ziņoja, jūlija beigās sāka brukt Valsts mākslas muzeja jumta karnīzes, bīstami apdraudot muzeja apmeklētājus, tāpēc virs muzeja ieejas vēl aizvien drošības apsvērumu dēļ ir nostiepts siets.
Mārcis Krastiņš LETA Mārtiņš Hartmanis LETA
Copyright © LETA
