Arī Saeimas deputāti lūgs Ģenerālprokuratūru vērtēt austrumu robežas izbūvi
Šodien Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti, iepazīstoties ar Valsts kontroles (VK) revīzijas atzinumu par austrumu robežas būvi, nolēma lūgt Ģenerālprokuratūru novērtēt šo atzinumu.
Šodien Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti, iepazīstoties ar Valsts kontroles (VK) revīzijas atzinumu par austrumu robežas būvi, nolēma lūgt Ģenerālprokuratūru novērtēt šo atzinumu.
Jau ziņots, ka arī Iekšlietu ministrija (IeM) pēc VK revīzijas atzinuma par austrumu robežas būvi lemj par šo materiālu nosūtīšanu izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrai.
VK revīzijā par robežas būvi un IeM veikto šī procesa kontroli konstatējusi vairākus būtiskus pārkāpumus, kas galvenokārt saistīti ar projektu nesamērīgu sadārdzināšanu un to gaitas kontroles trūkumu no ministrijas vadības puses.
Kā teikts VK atzinumā, IeM apstiprinātā kārtība par valsts pasūtījumu ministrijas sistēmā nenodrošina valsts iepirkuma procedūru un valsts iepirkumu paredzēto līdzekļu izlietojuma kontroli, kā arī nebija noteiktas atbildīgās amatpersonas par vairāku miljonu vērtu projektu gaitu.
Kā deputātiem teica IeM valsts sekretārs Juris Rekšņa, iepriekšējās projektu vadības bijušas projektēšanas un būvniecības norise vienlaikus, kā arī finanšu, pasūtījumu un būvniecības kontroles un izpildes koncentrēšana "vienās rokās".
VK atzinusi, ka iepirkuma komisija, pieņemot lēmumus par Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes rekonstrukcijas un Robežsardzes koledžas būves darbu izpildes uzvarētājiem, nav ievērojusi likumu par valsts un pašvaldību līdzekļu un naudas izšķērdēšanas novēršanu, jo konkursā uzvarējušā piedāvājuma cenas pārsniedz tehniskajā projektā noteiktās izmaksas.
Kā atklājusi VK, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes rekonstrukcijas darbu izmaksas pārsniegtas par 876 245 latiem jeb 36,4%, savukārt Rēzeknes Robežsargu koledžas celtniecībā tās ir palielinājušās par 1 764 405 latiem jeb 36,2%.
Konstatēts, ka ministrija nav apstiprinājusi prioritāros objektus un novirzījusi līdzekļus objektu būvei, kuri nav saistīti tieši ar austrumu robežas infrastruktūras veidošanu.
VK Revīzijas komisija konstatējusi, ka noslēgti 14 līgumi ar uzņēmējsabiedrībām par ceļu būvi ar nepamatoti augstām cenām bez ekonomiski pamatotiem aprēķiniem, bez apstiprinātas projektēšanas uzdevuma un būvprojekta. Noslēgtajos līgumos ceļu kopējās izmaksas sadārdzinātas ar vidējām ceļu būvniecības izmaksām par 2 889 309 latiem. Kā komisijas sēdē informēja Rekšņa, sakarā ar nesakārtotiem īpašuma jautājumiem pašlaik ministrija ceļu būvi atlikusi un nav iekļāvusi prioritātēs.
VK norādījusi, ka ministrija noteiktajā kārtībā Valsts kasē nav reģistrējusi četrus līgumus par kopējo summu Ls 13 520 344, savukārt pārējie 17 līgumi reģistrēti ar dažādiem pārkāpumiem.
IeM austrumu robežas atjaunošanas vadības komisija 2002.gadā nav pieņēmusi lēmumu, kas būtu vērsts uz valsts investīcijām paredzēto līdzekļu ekonomisku izlietojumu, un bez ekonomiska pamatojuma, nesaskaņojot ar Ekonomikas ministriju, pārdalījusi līdzekļus starp Valsts robežsardzes objektiem.
Kopumā VK secinājumos pēc revīzijas norādījusi 10 dažādus pārkāpumu punktus, kurus līdz 17.aprīlim IeM var pārsūdzēt.
Jau ziņots, ka IeM pēc saņemtā VK atzinuma vērtēs vairāku amatpersonu darbību vai bezdarbību, pieņemot svarīgus lēmumus austrumu robežas būves gaitā.
Bijušais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš komisijas locekļiem pauda, ka pēc izglītības esot jurists un neesot bijis kompetents būvniecības jautājumos, tādēļ neesot iedziļinājies būvniecības izmaksās, bet gan uzticējies ekspertiem, piemēram, bijušajam IeM valsts sekretāra vietniekam Viktoram Elksnim.
Segliņš piedāvāja par konstatētajiem pārkāpumiem viedokli prasīt reālajiem izpildītājiem - likvidētās Austrumu robežas atjaunošanas nodaļas bijušajiem vadītājiem un Elksnim, kas par visiem finansējuma izlietošanas un būvniecības kontroles jautājumiem esot atbildējuši.
Komisijas loceklis Dainis Turlais deputātiem ierosināja sākto procesu, kurā vērtē ministriju iepirkumus, turpināt arī Finanšu ministrijā un Aizsardzības ministrijā, kur, pēc deputāta domām, pārkāpumi dažādu objektu rekonstrukcijā un būvniecībā varētu būt vēl lielāki.
Edmunds Ozolnieks LETA
Copyright © LETA
Jau ziņots, ka arī Iekšlietu ministrija (IeM) pēc VK revīzijas atzinuma par austrumu robežas būvi lemj par šo materiālu nosūtīšanu izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrai.
VK revīzijā par robežas būvi un IeM veikto šī procesa kontroli konstatējusi vairākus būtiskus pārkāpumus, kas galvenokārt saistīti ar projektu nesamērīgu sadārdzināšanu un to gaitas kontroles trūkumu no ministrijas vadības puses.
Kā teikts VK atzinumā, IeM apstiprinātā kārtība par valsts pasūtījumu ministrijas sistēmā nenodrošina valsts iepirkuma procedūru un valsts iepirkumu paredzēto līdzekļu izlietojuma kontroli, kā arī nebija noteiktas atbildīgās amatpersonas par vairāku miljonu vērtu projektu gaitu.
Kā deputātiem teica IeM valsts sekretārs Juris Rekšņa, iepriekšējās projektu vadības bijušas projektēšanas un būvniecības norise vienlaikus, kā arī finanšu, pasūtījumu un būvniecības kontroles un izpildes koncentrēšana "vienās rokās".
VK atzinusi, ka iepirkuma komisija, pieņemot lēmumus par Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes rekonstrukcijas un Robežsardzes koledžas būves darbu izpildes uzvarētājiem, nav ievērojusi likumu par valsts un pašvaldību līdzekļu un naudas izšķērdēšanas novēršanu, jo konkursā uzvarējušā piedāvājuma cenas pārsniedz tehniskajā projektā noteiktās izmaksas.
Kā atklājusi VK, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes rekonstrukcijas darbu izmaksas pārsniegtas par 876 245 latiem jeb 36,4%, savukārt Rēzeknes Robežsargu koledžas celtniecībā tās ir palielinājušās par 1 764 405 latiem jeb 36,2%.
Konstatēts, ka ministrija nav apstiprinājusi prioritāros objektus un novirzījusi līdzekļus objektu būvei, kuri nav saistīti tieši ar austrumu robežas infrastruktūras veidošanu.
VK Revīzijas komisija konstatējusi, ka noslēgti 14 līgumi ar uzņēmējsabiedrībām par ceļu būvi ar nepamatoti augstām cenām bez ekonomiski pamatotiem aprēķiniem, bez apstiprinātas projektēšanas uzdevuma un būvprojekta. Noslēgtajos līgumos ceļu kopējās izmaksas sadārdzinātas ar vidējām ceļu būvniecības izmaksām par 2 889 309 latiem. Kā komisijas sēdē informēja Rekšņa, sakarā ar nesakārtotiem īpašuma jautājumiem pašlaik ministrija ceļu būvi atlikusi un nav iekļāvusi prioritātēs.
VK norādījusi, ka ministrija noteiktajā kārtībā Valsts kasē nav reģistrējusi četrus līgumus par kopējo summu Ls 13 520 344, savukārt pārējie 17 līgumi reģistrēti ar dažādiem pārkāpumiem.
IeM austrumu robežas atjaunošanas vadības komisija 2002.gadā nav pieņēmusi lēmumu, kas būtu vērsts uz valsts investīcijām paredzēto līdzekļu ekonomisku izlietojumu, un bez ekonomiska pamatojuma, nesaskaņojot ar Ekonomikas ministriju, pārdalījusi līdzekļus starp Valsts robežsardzes objektiem.
Kopumā VK secinājumos pēc revīzijas norādījusi 10 dažādus pārkāpumu punktus, kurus līdz 17.aprīlim IeM var pārsūdzēt.
Jau ziņots, ka IeM pēc saņemtā VK atzinuma vērtēs vairāku amatpersonu darbību vai bezdarbību, pieņemot svarīgus lēmumus austrumu robežas būves gaitā.
Bijušais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš komisijas locekļiem pauda, ka pēc izglītības esot jurists un neesot bijis kompetents būvniecības jautājumos, tādēļ neesot iedziļinājies būvniecības izmaksās, bet gan uzticējies ekspertiem, piemēram, bijušajam IeM valsts sekretāra vietniekam Viktoram Elksnim.
Segliņš piedāvāja par konstatētajiem pārkāpumiem viedokli prasīt reālajiem izpildītājiem - likvidētās Austrumu robežas atjaunošanas nodaļas bijušajiem vadītājiem un Elksnim, kas par visiem finansējuma izlietošanas un būvniecības kontroles jautājumiem esot atbildējuši.
Komisijas loceklis Dainis Turlais deputātiem ierosināja sākto procesu, kurā vērtē ministriju iepirkumus, turpināt arī Finanšu ministrijā un Aizsardzības ministrijā, kur, pēc deputāta domām, pārkāpumi dažādu objektu rekonstrukcijā un būvniecībā varētu būt vēl lielāki.
Edmunds Ozolnieks LETA
Copyright © LETA
