"Aripaev": Igaunijas uzņēmēji aktīvi izmanto celtniecības bumu Latvijā
Latvijas celtniecības tirgus straujā attīstība ir piesaistījusi daudzu Igaunijas uzņēmēju interesi - viņi cer gūt panākumus Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, vakar raksta Igaunijas laikraksts "Aripaev".
Latvijas celtniecības tirgus straujā attīstība ir piesaistījusi daudzu Igaunijas uzņēmēju interesi - viņi cer gūt panākumus Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, pirmdien raksta Igaunijas laikraksts "Aripaev".
Ierodoties Rīgā no Tallinas, pirmais redzamais igauņu projekts ir "Arco Vara" objekts mežā pirms Rīgas, bet pēc tam jau ir redzams arī "YIT Ehitus" ceļamkrāns, kas vēsta par jaunas augstceltnes būvi, raksta "Aripaev".
Konkurenti atzīst, ka līdz šim veiksmīgākā Igaunijas celtniecības un nekustamā īpašuma kompānija Latvijā ir bijusi "Merko Ehitus", kurai pieder SIA "Merks". Pēc vairāku gadu darba Latvijas tirgū un līdzdalības lielu objektu būvniecībā - arī multihalles un "Hansabankas" biroja ēkas būvniecībā - šī kompānija ir izvirzījusies starp septiņām vadošajām Latvijas celtniecības kompānijām.
Pati "Merko" savā gada pārskatā norāda, ka pagājušajā gadā ir par zemu novērtējusi Latvijas mājokļu tirgus attīstības tempus, un sola šogad tam pievērst pastiprinātu uzmanību.
Pēc "Arco Vara" Latvijas meitas uzņēmuma nekustamā īpašuma menedžera Viktora Savina vārdiem, Rīgā gadā ir pieprasījums pēc 8000 jauniem dzīvokļiem, kamēr pagājušajā gadā tika uzbūvēti 2500, bet šogad celtniecības apjomam vajadzētu vismaz dubultoties.
"Latvijā modernu dzīvokļu ēku būve sākās vēlāk nekā Igaunijā, kur bums bija pirms diviem gadiem," atzīmē "Koger & Partners" pārstāvis Prīts Tiru.
"Pieprasījums ir tik liels, ka viss, ko jūs uzbūvējat, tiek pārdots," saka "Koger & Partners" pārstāvis, kura firma Rīgā būvē savu pirmo dzīvojamo ēku.
Dzīvokļu cenas Latvijā ir augstākas nekā Igaunijā un arī palielinās straujāk. Pagājušajā gadā dzīvokļu cenas Latvijā pieauga par 30%. Dzīvokļi, kas Igaunijā maksā 1000 eiro (703 latus) par kvadrātmetru, Latvijā tiek pārdoti par 1200-1300 eiro (843-914 latiem) par kvadrātmetru, stāsta Zviedrijas celtniecības koncerna NCC Latvijas biroja vadītājs Prīts Tomingass.
"Ar pārdošanu problēmu šeit nebūs vismaz piecus gadus," uzskata Tomingass.
Uzņēmējs, "Hansapank" dibinātājs Andress Sāme, kurš Rīgā īsteno biroju un dzīvojamās ēkas būvi, atzīst, ka Latvijas celtniecības sektorā darbojas diezgan daudz igauņu, tomēr liela daļa no viņiem strādā Zviedrijas vai Somijas kompānijām.
Somijas kompānija YIT, kas Latvijā ienāca no Igaunijas, sākumā par jauniem dzīvokļiem netālu no jaunās "Hansabankas" ēkas prasīja šokējošu cenu - 1100 eiro par kvadrātmetru, taču, neskatoties uz to, visi dzīvokļi ir pārdoti, raksta "Aripaev".
Igaunijas celtniecības un nekustamā īpašuma kompānijas atzīst, ka galvenais šķērslis straujākai viņu biznesa attīstībai ir ātri pieaugušās zemes cenas Rīgā.
Straujā celtniecības attīstība Latvijā ir palielinājusi arī pieprasījumu pēc būvmateriāliem. 10.jūnijā Igaunijas celtniecības materiālu ražotājs "Tartu Maja" gatavojas atvērt savu betona rūpnīcu netālu no Rīgas.
Ierodoties Rīgā no Tallinas, pirmais redzamais igauņu projekts ir "Arco Vara" objekts mežā pirms Rīgas, bet pēc tam jau ir redzams arī "YIT Ehitus" ceļamkrāns, kas vēsta par jaunas augstceltnes būvi, raksta "Aripaev".
Konkurenti atzīst, ka līdz šim veiksmīgākā Igaunijas celtniecības un nekustamā īpašuma kompānija Latvijā ir bijusi "Merko Ehitus", kurai pieder SIA "Merks". Pēc vairāku gadu darba Latvijas tirgū un līdzdalības lielu objektu būvniecībā - arī multihalles un "Hansabankas" biroja ēkas būvniecībā - šī kompānija ir izvirzījusies starp septiņām vadošajām Latvijas celtniecības kompānijām.
Pati "Merko" savā gada pārskatā norāda, ka pagājušajā gadā ir par zemu novērtējusi Latvijas mājokļu tirgus attīstības tempus, un sola šogad tam pievērst pastiprinātu uzmanību.
Pēc "Arco Vara" Latvijas meitas uzņēmuma nekustamā īpašuma menedžera Viktora Savina vārdiem, Rīgā gadā ir pieprasījums pēc 8000 jauniem dzīvokļiem, kamēr pagājušajā gadā tika uzbūvēti 2500, bet šogad celtniecības apjomam vajadzētu vismaz dubultoties.
"Latvijā modernu dzīvokļu ēku būve sākās vēlāk nekā Igaunijā, kur bums bija pirms diviem gadiem," atzīmē "Koger & Partners" pārstāvis Prīts Tiru.
"Pieprasījums ir tik liels, ka viss, ko jūs uzbūvējat, tiek pārdots," saka "Koger & Partners" pārstāvis, kura firma Rīgā būvē savu pirmo dzīvojamo ēku.
Dzīvokļu cenas Latvijā ir augstākas nekā Igaunijā un arī palielinās straujāk. Pagājušajā gadā dzīvokļu cenas Latvijā pieauga par 30%. Dzīvokļi, kas Igaunijā maksā 1000 eiro (703 latus) par kvadrātmetru, Latvijā tiek pārdoti par 1200-1300 eiro (843-914 latiem) par kvadrātmetru, stāsta Zviedrijas celtniecības koncerna NCC Latvijas biroja vadītājs Prīts Tomingass.
"Ar pārdošanu problēmu šeit nebūs vismaz piecus gadus," uzskata Tomingass.
Uzņēmējs, "Hansapank" dibinātājs Andress Sāme, kurš Rīgā īsteno biroju un dzīvojamās ēkas būvi, atzīst, ka Latvijas celtniecības sektorā darbojas diezgan daudz igauņu, tomēr liela daļa no viņiem strādā Zviedrijas vai Somijas kompānijām.
Somijas kompānija YIT, kas Latvijā ienāca no Igaunijas, sākumā par jauniem dzīvokļiem netālu no jaunās "Hansabankas" ēkas prasīja šokējošu cenu - 1100 eiro par kvadrātmetru, taču, neskatoties uz to, visi dzīvokļi ir pārdoti, raksta "Aripaev".
Igaunijas celtniecības un nekustamā īpašuma kompānijas atzīst, ka galvenais šķērslis straujākai viņu biznesa attīstībai ir ātri pieaugušās zemes cenas Rīgā.
Straujā celtniecības attīstība Latvijā ir palielinājusi arī pieprasījumu pēc būvmateriāliem. 10.jūnijā Igaunijas celtniecības materiālu ražotājs "Tartu Maja" gatavojas atvērt savu betona rūpnīcu netālu no Rīgas.
