Arkas – senās, tomēr tik modernās...
Arkas bija pazīstamas jau Senās Grieķijas laikā. Jau sen pierādīts, ka apaļas formas nes sevī dziļu enerģētisku būtību. Atcerēsimies pusapaļās velves dievnamos, klosteros un senās ēkās, noapaļotie griestu un sienu salaidumi, durvju un logu ailas arkas formā.
Foto: Arkas – senās, tomēr tik modernās...; autors: Arkas – senās, tomēr tik modernās...Arkas bija pazīstamas jau Senās Grieķijas laikā. Jau sen pierādīts, ka apaļas formas nes sevī dziļu enerģētisku būtību. Atcerēsimies pusapaļās velves dievnamos, klosteros un senās ēkās, noapaļotie griestu un sienu salaidumi, durvju un logu ailas arkas formā. Psihologi izpētījuši, ka plūstošas un maigas formas dziedinoši iedarbojas uz psihi. Arku pusapļi un ovāli izraisa dvēseles komforta, miera un mājīguma sajūtu. Noapaļotās formas ir ne vien acij tīkamas, tās arī labvēlīgi ietekmē ikvienas telpas enerģētiku.
Pirmkārt, ja virs cilvēka galvas nav lieku stūru, tiek pavājināti no zemes nākošie "enerģētiskie sabiezinājumi" . Otrkārt, zem kupolveida konstrukcijas fokusētā kosmiskā enerģija iedarbojas labdabīgi. Mūsdienās, smagu informācijas pārslodžu laikā, kuru dēļ rodas slimības un stress, nepieciešams atjaunot enerģētisko līdzsvaru. Pierādījies, ka pusapaļajās formās veidojas "mīksts", harmonizējošs starojums. Turklāt koks kā ekoloģiski tīrs produkts šo efektu pastiprina vairākkārtīgi. Kokam mājokļa noformēšanā vienmēr bijusi vadošā loma. Sāksim ar emocijām un izjūtām. Meža svaigais aromāts, dabas skaistuma elegance... Koka arkas ideāli harmonē ar jebkuru interjeru, uzsverot tā individualitāti. Arkas ir arhitektonisks risinājums telpas vizuālai sadalīšanai bez durvju ierīkošanas. Patlaban tās ieņem arvien lielāku vietu mājokļos, īpaši pārplānojot dzīvokļus. Visbiežāk arkas tiek veidotas priekšnamos, ja tas sastāv no vairākām telpām.
Arku velves dod iespēju izvairīties no standarta risinājumiem, kas tiek izmantoti tipveida celtniecībā. Pastāv vairāki arku veidi un to izveides metodes atkarībā no to funkcionālā pielietojuma un izmantotajiem materiāliem. Arku pārsedzes var būt no monolītbetona, ķieģeļiem, ģipša vai koka. Betona un ķieģeļu arkas tiek būvētas ārpus telpām, koka arkas ir drošas gan iekštelpās, gan ārpusē, bet ģipša vai kokšķiedru plākšņu – tikai iekštelpās.
Foto: Arkas – senās, tomēr tik modernās...; autors: Arkas – senās, tomēr tik modernās...Vecās mājās, kur durvju augstums konstruktīvi ierobežots 250 cm augstumā, arkas ailas izveidošanai nevajadzēs kalt sienu arkai. Namos ar durvju augstumu 205 – 210 cm būs nepieciešama durvju ailas paplašināšana augstumā. Pirms tam nāksies izjaukt durvju ailas augšējās pārsedzes. Darbs ir smags, turklāt nav iespējams gadījumos , kad arkas ailu gribētos izveidot nesošajā sienā.
Līdztekus kapitālajām ķieģeļu arkām var izmantot arī dēļu līmētās arkas – tās var būs smailloka vai apļveida. Tādu arku izveidei izmanto unificētos līmētos blokus, kuru starpmezgli tiek cieši sastiprināti. Zināmas četras dēļu arku konstrukcijas bez savilkumiem. Tas nozīmē, ka arku balstbīde tiek novirzīta uz balstiem un nav nepieciešama papildu arkas savilce. Papildu savilces nepieciešamas tur, kur nepieciešamas plata aila un attiecīgi paredzama liela slodze uz arkas nesošajām konstrukcijām. Visas šo arku komponentes iespējams iegādāties mazumtirdzniecībā gan gatavas, gan arī saliekamas. Savienojumu stiprinājumus vislabāk ar metāla uzlikām. Pēc tam šīs uzlikas noteikti jānosedz ar dekoratīvajiem paneļiem. Metāla uzlikas tiek savilktas ar skrūvēm.
Foto: Arkas – senās, tomēr tik modernās...; autors: Arkas – senās, tomēr tik modernās...Mūsdienu tehnoloģijas ļauj izveidot jebkuras formas un garuma koka līmētās konstrukcijas. Parasti tās sastāv no diviem vai vairākiem zāģmateriālu slāņiem, kas savā starpā salīmēti tā, lai visu slāņu šķiedras būtu absolūti vai tuvināti paralēli. Koka līmētās konstrukcijas izgatavošanai visbiežāk tiek izmantota priede vai egle. Arkas, kas izgatavotas no koka līmētās konstrukcijas elementiem, pēc savām fizikāli mehāniskajām un estētiskajām īpašībām neatpaliek, bet daudzējādā ziņā pat pārspēj no koka izgatavotus elementus.
Patlaban tirgū plaši tiek piedāvātas gatavas arku ailas, kas tiek piegādātas izjauktā veidā. Komplektā ir divi loki, četri statņi, loku un statņu paneļi, un dekoratīvie slēgumi. Dekoratīvie slēgumi ir divu veidu: šauri noapaļoti (parasti tos izvieto augšējā daļā) un plati (izvieto apakšējā daļā). To salikšanai nav nepieciešamas īpašas prasmes, tikai jāapgūst nelielas zināšanas par šādu izstrādājumu konstruēšanu.
Foto: Arkas – senās, tomēr tik modernās...; autors: Arkas – senās, tomēr tik modernās...Interjeru papildināt vai dažādot iespējams ar vairāku veidu arkām.
Masīvkoka arkas greznos durvju ailu, radīs telpā mājīgumu un omulību. Nereti telpas interjeram pietrūkst "rozīnītes", nepieciešama kāda svarīga detaļa, un tieši šo uzdevumu paveiks arka starp istabām. Šāda arka piešķir pabeigtību dzīvojamās telpas ailai. Arka starp telpām ir kā vienojošais posms starp durvju ailu un istabu. Arka dzīvoklī ir jebkura tipa koka mēbeļu dabiskas vizuālās vienības elements. Arka viesistabā radīs izsmalcinātības un dabiskas omulības sajūtu dzīvoklī. Koka arka durvju ailai piešķirs siltumu un greznuma akcentu.
Patlaban vispopulārākās ir klasiskās koka ailas. Elegantais klasiskais dizains piešķir cēlumu durvju ailai, kā arī rada loģiskas pabeigtības un maiguma iespaidu. Klasiskās arkas piemērotas jebkuram interjeram. Pateicoties savai taisnstūra formai, arkas tikai nenozīmīgi samazina durvju ailas izmērus, saglabājot plašuma un brīvības sajūtu, un tas ir īpaši aktuāli zemu un šauru durvju ailu gadījumā. Taisnstūra arkas ir vienkārša un droša, turklāt laika pārbaudīta konstrukcija. Elipses veida durvju arkām ir daudz harmoniskāka forma, un tās ideāli piemērojas jebkuras telpas dizainam. Trapecveida durvju arkai ir neparasta forma. Tā piemērota interjeros, kura izveidē izmantotas līdzīgas ģeometriskas formas. Nestandarta formas arkas būs labs dekoratīvs noformējums gadījumos, ja durvju ailai ir nepareiza forma, kas diemžēl bieži sastopama vecajos namos.
Ķieģeļu arkas
Mūrētās arkas visbiežāk tiek izmantota tā dēvētajās lokveida arku pārsedzēs. Arku pārsedzi mērķtiecīgi veidot, ja durvju aila ir platāka nekā 2 metri. Arka tiek mūrēta ar veidņiem. Veidņu pamatne sastāv no sietveidīga ribojuma, kas tiek izgriezts pēc arkas kontūras. Arkas precīzai uzvietošanai atzīmētajā vietā, kā arī lai atvieglotu tās noņemšanu pēc sastāva sacietēšanas, statņus uzstāda uz ķīļiem. Arkas mūrēšanā labāk izmantot lekālos ķieģeļus, kam viens gals šaurāks, otrs platāks. Tādējādi visas šuves būs vienādi biezas. No parastiem ķieģeļiem mūrētai arkai būs ķīļveida formas šuves. To biezums, tāpat kā ķīļveida pārsedzēs, nedrīkst pārsniegt 25 mm augšējā daļā un nedrīkst būs mazāks kā 5 mm apakšējā daļā. Arkas iekārto ar dažādiem nolieces rādiusiem un dažādu pacēluma augstumu.
Foto: Arkas – senās, tomēr tik modernās...; autors: Arkas – senās, tomēr tik modernās...Var izmantot arī dēļu līmētās arkas. Šādu arku izgatavošanai tiek izmantoti unificēti līmētie bloki, kuri tiek cieši sastiprināti starpmezglos. Zināmas četras dēļu arku konstrukcijas bez savilcēm. Tas nozīmē, ka arku balstbīde tiek novirzīta uz balstiem un nav nepieciešama papildu arkas savilce. Papildu savilces nepieciešamas tur, kur nepieciešamas plata aila un attiecīgi paredzama liela slodze uz arkas nesošajām konstrukcijām. Savienojumu stiprinājumus vislabāk ar metāla uzlikām, kas tiek savilktas ar skrūvēm.
Koka elementus var izgriezt pēc nepieciešamās kontūras no vesela koka gabala ar šablona palīdzību. Šķietami vienkāršajai metodei ir arī būtiski trūkumi. Kokam ir taisnas šķiedras, un locījuma vietās tas var šķelties šķiedras virzienā, un tas būtiski ietekmē izgatavotā elementa izturību. Otrās metodes pamatā ir koka elementu mīkstināšana vārot vai tvaicējot metāla formās.
Šauru koka strēmelīšu uzlīmēšana uz koka latiņas vietās, kas atbilst elementa izliektajai daļai, ir ļoti darbietilpīgs un ilgstošs process. Ar šādu daudzslāņainu aplīmēšanu un tālāku mehānisku apstrādi koka elementa iespējams piešķirt visdažādākās, pat komplicētas formas.
Arkas uzstādīšana starp istabām
Lai uzstādītu arku starp istabām, jāveic šādi darbi.
1 Izurbiet atveres sienā koka korķu ievietošanai izurbtajās vietās.
2 Iedzeniet koka korķus
3 Samontējiet arku, nostiprinot kapiteli ar līmi (PVA) pie velves un kolonnām.
4 Izvietojot arku saskaņā ar atzīmēm uz sienas, iedzeniet naglas ar slēptajām galviņām un iegremdējiet tās latā.
5 Aizšpaktelējiet naglas padziļinājumus, šuvju šķirbas un saredzamos defektus.
Izmantojiet koka špakteli. Pēc špakteles nožūšanas apstrādājiet to ar smilšpapīru.
Ailām ar apaļām kontūrām zināmi vairāki pamatveidi.
Klasika – visizplatītākais – arkas loka ir pareizs rādiuss
Moderns – arkas lokam ir pacēlums
Romantika – arkas lokam ir taisna centrālā daļa un noapaļoti stūri pareizā rādiusā
Elipses – arkas loks izveidots pareizas vai nepareizas elipses formā
Arku var izveidot vēdlodziņa veidā virs taisnstūra durvju vai loga ailas.
Stūru noapaļošana
Stūru noapaļošanai izmantojam kokšķiedru plāksni. Vispirms nomērām ailas sieniņas biezumu, nosakām noapaļojuma rādiusu, tad izgatavojam trīsstūri, kura viena mala ir ieliektas formas. Pēc tam atzīmējam četrus trīsstūrus pēc viena rasējuma vai šablona. Trīsstūrus izzāģējam no kokšķiedru plāksnes vai koka. Tad izzāģējam kronšteinu augšējos un apakšējos pamatus, materiāls – var būt arī kokšķiedru plāksne. Tajos izurbjam atveres stiprinājumiem pie gala un ailas stūra augšā. Gatavās detaļas sastiprina ar naglām vai skrūvēm. Gatavo krošteinu pielielam pie ailas stūra, lai atzīmētu atveru vietas dībeļiem (tapām). Ar urbi izurbjam atveres, kur iedzenam dībeļus vai koka korķīšus. Pēc tam ar skrūvēm ailas stūros piestiprinām kronšteinus. Nākamais solis – orgalīta joslas sagatavošana. To izzāģējam ailas sienas platumā, pieliekam pie kronšteina ieliektās puses un piesitam ar nagliņām. Joslas augšējo daļu var arī pielīmēt pie ailas augšējās daļas ar PVA līmi, bustilātu vai silikona hermētiķi. Orgalīta salaidumus ar ailas sienu un citas spraugas aizšpaktelē ar parasto celtniecības špakteli. Tādu pašu rezultātu var panākt ar mazākām pūlēm, ja kronšteinus izgatavo no putupolistirola (35. vai 25. markas).
