Ārlietu ministrija nosūta Baltkrievijai notu, lūdzot papildus informāciju par ieceri būvēt HES kaskādi uz Daugavas
Latvija aizvadītajā nedēļā ir nosūtījusi Baltkrievijai notu, kurā lūdz papildu informāciju par ieceri būvēs vairāku hidroelektrostaciju kaskādi uz Daugavas Baltkrievijā, aģentūrai LETA pastāstīja ārlietu ministra preses sekretāre Dagnija Stuķēna.
Latvija aizvadītajā nedēļā ir nosūtījusi Baltkrievijai notu, kurā lūdz papildu informāciju par ieceri būvēs vairāku hidroelektrostaciju kaskādi uz Daugavas Baltkrievijā, aģentūrai LETA pastāstīja ārlietu ministra preses sekretāre Dagnija Stuķēna.
Ministru prezidents Indulis Emsis (ZZS) jau agrāk aģentūrai LETA izteicās, ka, pirms lemt par turpmāko rīcību šajā jautājumā, Latvija no Baltkrievijas nolēmusi gaidīt papildu informāciju. Jautājumu koordinē Ārlietu un Vides ministrija, kā arī ārkārtas situācijas vērtējošās institūcijas -, jo HES būvniecība uz Daugavas var ietekmēt plūdu draudu iespējamību.
Emsis uzskata, ka vides jomā Baltkrievijas plānotās HES uz Daugavas situāciju pasliktinās. Šādus secinājumus premjers varot izdarīt, jo savulaik ir piedalījies Daugavpils HES ietekmes izvērtēšanā. Tomēr valdības vadītājs uzskata, ka Latvijai vides jautājumus sarunās ar Baltkrieviju nebūs viegli aizstāvēt, jo arī mūsu valstī uz Daugavas ir izbūvētas vairākas HES, no kurām nevienā neesot ierīkots zivju ceļš.
Kā ziņots, četru HES kaskādes celtniecību paredzēts īstenot līdz 2016.gadam. Pirmo no četrām spēkstacijām Polockas HES paredzēts pabeigt jau 2008.gadā. Vēl pēc gada plānots pabeigt Bešenkovičkas HES, 2013.gadā - Vitebskas HES, bet 2016.gadā - Verhņedvinskas HES.
Vides ministrija jau lūgusi Ekonomikas ministriju un VAS "Latvenergo" izvērtēt Baltkrievijas plānus. Baltkrievija gan apgalvojusi, ka paredzētā HES būvniecība neietekmēs Daugavas ūdens līmeni un nekaitēs videi, taču parasti šādos gadījumos izpēte pierāda pretējo, norāda Vides ministrija.
HES ir paaugstinātas bīstamības būve, tādēļ pirms projekta realizācijas veicama ekoloģiskā ekspertīze. Latvijai šajā procesā būtu jāpiedalās, uzskata Vides ministrija. Baltkrievijai ir pieprasīta papildu informācija, lūdzot sniegt priekšlikumus, kā varētu organizēt sadarbību ar Latviju HES ietekmes uz vidi izvērtēšanā.
Latvijas un Baltkrievijas sadarbību vides aizsardzības jautājumos paredz vairāki starpvaldību nolīgumi un abu valstu pievienošanās starptautiskajai konvencijai par pārrobežas ūdensteču aizsardzību.
Baltkrievijai ir pieprasīta papildu informācija, lai varētu arī precīzāk izvērtēt Daugavas-Dņepras kanāla veidošanas projekta ekonomiskos, finansiālos un ekoloģiskos aspektus.
Kā aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā, nepieciešama papildu informācija, kas balstītos uz konkrētiem aprēķiniem un pētnieciskiem datiem par šāda kanāla izveidošanas lietderību.
Ņemot vērā to, ka informācijas trūkuma dēļ nav iespējams izvērtēt šo projektu, EM, Satiksmes ministrija un Vides ministrija nolēma neiekļaut šī jautājuma izskatīšanu ANO Iekšzemes ūdens transporta darba grupas 48.sesijā, informē EM.
Kā ziņots, Daugavas-Dņepras savienošanas projekts paredz izvedot kuģu ceļu no Melnās jūras līdz Baltijas jūrai. Iepriekš tika prognozēts, ka ieceres projektēšanas darbi varētu tikt uzsākti šogad.
Ministru prezidents Indulis Emsis (ZZS) jau agrāk aģentūrai LETA izteicās, ka, pirms lemt par turpmāko rīcību šajā jautājumā, Latvija no Baltkrievijas nolēmusi gaidīt papildu informāciju. Jautājumu koordinē Ārlietu un Vides ministrija, kā arī ārkārtas situācijas vērtējošās institūcijas -, jo HES būvniecība uz Daugavas var ietekmēt plūdu draudu iespējamību.
Emsis uzskata, ka vides jomā Baltkrievijas plānotās HES uz Daugavas situāciju pasliktinās. Šādus secinājumus premjers varot izdarīt, jo savulaik ir piedalījies Daugavpils HES ietekmes izvērtēšanā. Tomēr valdības vadītājs uzskata, ka Latvijai vides jautājumus sarunās ar Baltkrieviju nebūs viegli aizstāvēt, jo arī mūsu valstī uz Daugavas ir izbūvētas vairākas HES, no kurām nevienā neesot ierīkots zivju ceļš.
Kā ziņots, četru HES kaskādes celtniecību paredzēts īstenot līdz 2016.gadam. Pirmo no četrām spēkstacijām Polockas HES paredzēts pabeigt jau 2008.gadā. Vēl pēc gada plānots pabeigt Bešenkovičkas HES, 2013.gadā - Vitebskas HES, bet 2016.gadā - Verhņedvinskas HES.
Vides ministrija jau lūgusi Ekonomikas ministriju un VAS "Latvenergo" izvērtēt Baltkrievijas plānus. Baltkrievija gan apgalvojusi, ka paredzētā HES būvniecība neietekmēs Daugavas ūdens līmeni un nekaitēs videi, taču parasti šādos gadījumos izpēte pierāda pretējo, norāda Vides ministrija.
HES ir paaugstinātas bīstamības būve, tādēļ pirms projekta realizācijas veicama ekoloģiskā ekspertīze. Latvijai šajā procesā būtu jāpiedalās, uzskata Vides ministrija. Baltkrievijai ir pieprasīta papildu informācija, lūdzot sniegt priekšlikumus, kā varētu organizēt sadarbību ar Latviju HES ietekmes uz vidi izvērtēšanā.
Latvijas un Baltkrievijas sadarbību vides aizsardzības jautājumos paredz vairāki starpvaldību nolīgumi un abu valstu pievienošanās starptautiskajai konvencijai par pārrobežas ūdensteču aizsardzību.
Baltkrievijai ir pieprasīta papildu informācija, lai varētu arī precīzāk izvērtēt Daugavas-Dņepras kanāla veidošanas projekta ekonomiskos, finansiālos un ekoloģiskos aspektus.
Kā aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā, nepieciešama papildu informācija, kas balstītos uz konkrētiem aprēķiniem un pētnieciskiem datiem par šāda kanāla izveidošanas lietderību.
Ņemot vērā to, ka informācijas trūkuma dēļ nav iespējams izvērtēt šo projektu, EM, Satiksmes ministrija un Vides ministrija nolēma neiekļaut šī jautājuma izskatīšanu ANO Iekšzemes ūdens transporta darba grupas 48.sesijā, informē EM.
Kā ziņots, Daugavas-Dņepras savienošanas projekts paredz izvedot kuģu ceļu no Melnās jūras līdz Baltijas jūrai. Iepriekš tika prognozēts, ka ieceres projektēšanas darbi varētu tikt uzsākti šogad.
