Ārlietu ministrija uzskata par nepamatotu SIA "Arhitektonika" iesniegto prasību par Ls 47 434 zaudējumu piedziņu
Latvijas Ārlietu ministrija uzskata par nepamatotu SIA "Arhitektonika" iesniegto prasību Rīgas apgabaltiesā par zaudējumu piedziņu Ls 47 434 apmērā saistībā ar arhitekta autortiesību pārkāpumu, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Pēteris Vaivars.
. Latvijas Ārlietu ministrija uzskata par nepamatotu SIA "Arhitektonika" iesniegto prasību Rīgas apgabaltiesā par zaudējumu piedziņu Ls 47 434 apmērā saistībā ar arhitekta autortiesību pārkāpumu, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Pēteris Vaivars.
Ārlietu ministrija ir saņēmusi "Arhitektonikas" iesniegto prasību tiesā un jau ir sniegusi atbildi firmai, kurā pauž viedokli, ka prasība nav pamatota.
Vaivars informē, ka līgums ar "Arhitektoniku" ir lauzts šā gada februārī, un par izstrādāto Latvijas vēstniecības Kopenhāgenā jaunbūves pie vecās ēkas projektu "Arhitektonika" ir saņēmusi Ls 13 000.
Ārlietu ministrija atzīst, ka ir veiktas izmaiņas projektā. Izmaiņas ir veiktas tāpēc, ka tās bija nepieciešamas, sacīja Vaivars un piebilda, ka sākotnējā projektā nebija notekcaurules, kuras noteikti ir nepieciešamas, kā arī ir mainīts kāpņu uz bēniņiem dizains, jo sākotnējais projekts paredzējis, ka šīs trepes var izmantot cilvēki, kuru augums nav garāks par 1,6 metriem.
Vaivars arī atzīmēja, ka ēkā ir izbūvēts lifts invalīdiem, taču sākotnējais projekts paredzēja, ka, lai invalīds nokļūtu līdz liftam, viņam ir jāpārvar vairāki pakāpieni.
Vaivars skaidroja, ka uzbūvēto ēku ir novērtējusi Valsts būvinspekcija, kura ir atzinusi, ka ēka ir uzcelta kvalitatīvi un atbilstoši projektam, kā arī tā ir nodota ekspluatācijai.
Jau ziņots, ka SIA "Arhitektonika" iesniegusi prasību Rīgas apgabaltiesā pret Ārlietu ministriju par zaudējumu piedziņu Ls 47 434 apmērā saistībā ar arhitekta autortiesību pārkāpumu.
Kā aģentūru LETA informēja SIA "Arhitektonika" direktors, projekta galvenais arhitekts Ingurds Lazdiņš, prasībā norādīts, ka birojs izstrādājis Latvijas vēstniecības Kopenhāgenā jaunbūves pie vecās ēkas projektu, bet ministrija tajā veikusi būtiskas izmaiņas, kas nav saskaņotas ar arhitektu un rezultātā ievērojami izmainījušas arhitektonisko risinājumu.
Arhitekts sacīja, ka ir veiktas izmaiņas fasādes materiālu pielietojumā, jumta dzegā, mainīts logu dizains, kā arī izmainīts ēkas iekšienes arhitektoniskais risinājums. Savādāks nekā projektā ir centrālo kāpņu dizains, kā arī mainīts ārējo kāpņu un dažu iekštelpu risinājums. "Neapmierinoša ir vairāku būvdarbu veikšanas kvalitāte objektā," piebilda arhitekts.
Lazdiņš norādīja, - ja arhitekts izstrādā projektu, tad viņš uzņemas atbildību par ēkas ekspluatāciju, projekta pielietojumu un citām profesionālas dabas niansēm, atkārtoti norādot, ka izstrādātais projekts un tā arhitektoniskā koncepcija ir būtiski mainīti, par ko būtu bijusi panākama pušu savlaicīga un abpusēja vienošanās, taču tas nav ticis izdarīts.
Lazdiņš informēja, ka pārrunas veiktas 12 mēnešu garumā ar Latvijas Ārlietu ministriju sarakstes ceļā un ir piedāvāts tikties un šo jautājumu risināt klātienē. Ārlietu ministrija nav ievērojusi virkni līguma nosacījumu, kā arī nav atradusi iespēju 12 mēnešu laikā tikties un jautājumu risināt sarunu ceļā. Sava loma visā procesa norisē un projekta realizācijas organizēšanā bijusi arī VAS "Diplomātiskā servisa aģentūra" kā pasūtītāja pārstāvim.
Dace Ponomarova LETA
Ārlietu ministrija ir saņēmusi "Arhitektonikas" iesniegto prasību tiesā un jau ir sniegusi atbildi firmai, kurā pauž viedokli, ka prasība nav pamatota.
Vaivars informē, ka līgums ar "Arhitektoniku" ir lauzts šā gada februārī, un par izstrādāto Latvijas vēstniecības Kopenhāgenā jaunbūves pie vecās ēkas projektu "Arhitektonika" ir saņēmusi Ls 13 000.
Ārlietu ministrija atzīst, ka ir veiktas izmaiņas projektā. Izmaiņas ir veiktas tāpēc, ka tās bija nepieciešamas, sacīja Vaivars un piebilda, ka sākotnējā projektā nebija notekcaurules, kuras noteikti ir nepieciešamas, kā arī ir mainīts kāpņu uz bēniņiem dizains, jo sākotnējais projekts paredzējis, ka šīs trepes var izmantot cilvēki, kuru augums nav garāks par 1,6 metriem.
Vaivars arī atzīmēja, ka ēkā ir izbūvēts lifts invalīdiem, taču sākotnējais projekts paredzēja, ka, lai invalīds nokļūtu līdz liftam, viņam ir jāpārvar vairāki pakāpieni.
Vaivars skaidroja, ka uzbūvēto ēku ir novērtējusi Valsts būvinspekcija, kura ir atzinusi, ka ēka ir uzcelta kvalitatīvi un atbilstoši projektam, kā arī tā ir nodota ekspluatācijai.
Jau ziņots, ka SIA "Arhitektonika" iesniegusi prasību Rīgas apgabaltiesā pret Ārlietu ministriju par zaudējumu piedziņu Ls 47 434 apmērā saistībā ar arhitekta autortiesību pārkāpumu.
Kā aģentūru LETA informēja SIA "Arhitektonika" direktors, projekta galvenais arhitekts Ingurds Lazdiņš, prasībā norādīts, ka birojs izstrādājis Latvijas vēstniecības Kopenhāgenā jaunbūves pie vecās ēkas projektu, bet ministrija tajā veikusi būtiskas izmaiņas, kas nav saskaņotas ar arhitektu un rezultātā ievērojami izmainījušas arhitektonisko risinājumu.
Arhitekts sacīja, ka ir veiktas izmaiņas fasādes materiālu pielietojumā, jumta dzegā, mainīts logu dizains, kā arī izmainīts ēkas iekšienes arhitektoniskais risinājums. Savādāks nekā projektā ir centrālo kāpņu dizains, kā arī mainīts ārējo kāpņu un dažu iekštelpu risinājums. "Neapmierinoša ir vairāku būvdarbu veikšanas kvalitāte objektā," piebilda arhitekts.
Lazdiņš norādīja, - ja arhitekts izstrādā projektu, tad viņš uzņemas atbildību par ēkas ekspluatāciju, projekta pielietojumu un citām profesionālas dabas niansēm, atkārtoti norādot, ka izstrādātais projekts un tā arhitektoniskā koncepcija ir būtiski mainīti, par ko būtu bijusi panākama pušu savlaicīga un abpusēja vienošanās, taču tas nav ticis izdarīts.
Lazdiņš informēja, ka pārrunas veiktas 12 mēnešu garumā ar Latvijas Ārlietu ministriju sarakstes ceļā un ir piedāvāts tikties un šo jautājumu risināt klātienē. Ārlietu ministrija nav ievērojusi virkni līguma nosacījumu, kā arī nav atradusi iespēju 12 mēnešu laikā tikties un jautājumu risināt sarunu ceļā. Sava loma visā procesa norisē un projekta realizācijas organizēšanā bijusi arī VAS "Diplomātiskā servisa aģentūra" kā pasūtītāja pārstāvim.
Dace Ponomarova LETA