Ārvalstu eksperti prezentē savu vērtējumu Rīgas attīstības plānojumiem
Ārvalstu pilsētas plānošanas un ar to saistīto nozaru eksperti kopumā atzinīgi vērtē Rīgas domes sagatavotos un sabiedrības vērtējuma nodotos Rīgas attīstības plānojumus, uzsverot, ka galvenais plānojumu mērķis, kas jāsasniedz ir veidot Rīgu par konkurētspējīgu Eiropas pilsētu
Ārvalstu pilsētas plānošanas un ar to saistīto nozaru eksperti kopumā atzinīgi vērtē Rīgas domes sagatavotos un sabiedrības vērtējuma nodotos Rīgas attīstības plānojumus, uzsverot, ka galvenais plānojumu mērķis, kas jāsasniedz ir veidot Rīgu par konkurētspējīgu Eiropas pilsētu.
Šodien Rātsnamā noslēdzās divu dienu ārvalstu ekspertu seminārs, kurā speciālisti no dažādām pasaules valstīm sniedza savu vērtējumu Rīgas attīstības plāniem. Seminārā piedalījās arhitekts, pilsētplānotājs Andris Roze (Kanāda), arhitekts, pilsētplānotājs Čārlzs Hjūdžs (Charles Hughes) no Lielbritānijas, pilsētplānotājs Kails Aleksanders (Kyle Alexander) no Īrijas, arhitekts Džeimss Hils (James Hill) no ASV, reģionālais plānotājs Dirks Lauers (Dirk Lauwers) no Beļģijas, arhitekte, pilsētplānotāja Dalija Bardauskiene (Dalia Bardauskiene) no Lietuvas un praktizējošs arhitekts Krištofs Navrateks (Krzysztof Nawratek) no Polijas.
Andris Roze, kurš ir viens no galvenajiem autoriem Rīgas attīstības plānam 1995. – 2005.gadam, kopumā atzinīgi vērtēja plānus, it īpaši plānoto transporta struktūru pilsētā, tomēr atzina, ka gaidāms smags darbs, šos plānus ieviešot dzīvē. A.Roze uzskata, ka ieviešanā nepieciešams liels Rīgas domes vadības un atbildīgo institūciju atbalsts un sadarbība. Runājot par Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānu, A.Roze izteica bažas, ka plāns, iespējams, ir pārāk detalizēts, tādēļ rūpīgi jāseko līdzi plāna ieviešanai dzīvē. Viņš arī izteica viedokli, ka, veidojot pilsētā atsevišķus jaunus pilsētas administratīvos centrus, tiem jāizstrādā detalizēts plānojums. Savukārt, komentējot Rīgas ostas darbības attīstību Kundziņsalā, A.Roze pauda savu viedokli, ka, viņaprāt, tas ir pareizs risinājums.
Viļņas domes priekšsēdētāja padomniece pilsētas plānošanas jautājumos Dalija Bardauskiene, runājot par Rīgas attīstības plāniem, salīdzināja Latvijas un Lietuvas galvaspilsētas, atzīstot, ka reģiona centra loma Rīgai ir ļoti ambicioza, taču īstenojama loma, tādēļ abām valstīm un galvaspilsētām ir daudz jāsadarbojas, lai spētu konkurēt reģionālā un arī starptautiskā līmenī, kādam arī būtu jābūt stratēģiskā plāna galvenajam uzdevumam. Viņa norādīja, ka viens no priekšnoteikumiem, lai spētu konkurēt, ir labi ceļi, tādēļ jāsadarbojas Via Baltica un Rail Baltica projektu realizācijā.
Stāstot par Viļņas pieredzi līdzīgu plānu izstrādē un ieviešanā, D.Bardauskiene atklāja, ka Viļņas plāns bijis pārāk detalizēts, jo pilsēta gribēja visu kontrolēt, tomēr pašlaik plāns tiek pārstrādāts, lai kļūtu elastīgāks, ko viņa rekomendēja arī Rīgas pilsētplānotājiem. Šo jautājumu jārisina visiem kopīgi – gan ekspertiem, gan politiķiem, gan sabiedrībai, viņa pauda.
D.Bardauskiene atzina, ka Rīgas attīstības plānā ir uzlabota transporta sistēma. Viņa uzskata, ka dabas aizsardzības un kultūras jautājumiem, tostarp kultūras pieminekļu aizsardzībai ir ļoti liela nozīme, tomēr jaunu objektu celtniecība ir pieļaujama un to atzīst visā pasaulē, ja vien ir laba kvalitāte un tam piemērota vieta.
Viņa izteica apbrīnu, ka Rīgas speciālistiem pirmajiem Eiropā izdevies radīt tik integrētu plānu. "Ja jūs spēsiet sabalansēt budžetu un ja būs spēcīga komanda, tad jums izdosies šo plānu īstenot dzīvē," sacīja D.Bardauskiene.
Polijā un Latvijā praktizējošais arhitekts Krištofs Navrateks norādīja, ka plāna īstenošanā liela uzmanība jāpievērš komunikācijai starp dažādām grupām un Rīgas ekonomiku, viņaprāt, vajadzētu balstīt uz diskusiju, ideju apmaiņu starp dažādiem sabiedrības slāņiem. Viņš uzskata, ka plānā jābūt arī telpiskās plānošanas aspektam. Tāpat K.Navrateks norādīja, ka jāizvairās no pretrunas starp tādu sabiedrību, kas cenšas kaut ko saglabāt, un radošo sabiedrību, kas rada ko jaunu - viņaprāt, Rīgas saglabāšanas stratēģija ir ļoti konservatīva. Pozitīvs moments esot izglītības nozīme, kas uzsvērta Rīgas attīstības stratēģijā, jo Rīga ir pilsēta ar augstu izglītoto cilvēku īpatsvaru. Tomēr, pēc viņa domām, Rīgai vairāk jāatbalsta sociālā integrācija, jo dzīves līmeņi ir diezgan atšķirīgi.
Salīdzinot ar iepriekšējo plāna redakciju, K.Navrateks atzinīgi vērtēja izstrādāto transporta shēmu. Šajā plānā veidoti daudz spēcīgāki apakšcentri. Pozitīvi eksperts vērtēja arī rūpniecisko zonu izveidi, savukārt mājokļu jautājumā, viņaprāt, svarīgs aspekts ir postpadomju dzīvojamo namu atjaunošana. Viņš arī uzskata, ka ir jāveido vitāls un augstas kvalitātes pilsētas centrs, savukārt detalizētai telpiskajai plānošanai – dažādās pilsētas teritorijās –, pēc viņa domām, būtu lietderīgi radīt jaunu struktūru departamentā.
Dirks Lauers savā prezentācijā uzsvēra, ka Rīgas attīstības plāns ir ļoti ambiciozs, balstīts uz plašu, visaptverošu skatījumu un atbilst visiem Eiropas Savienības standartiem. Viņš uzskata, ka viena no spēcīgākajām koncepcijām plānā ir transporta risinājumi, kas atspoguļo ļoti labu pieeju šai problēmai. Eksperts plaši runāja par jautājumiem, kam jāpievērš uzmanība – ielu tīklam, gājēju pārejām, autostāvvietām, sabiedriskajam transportam, kā arī dzelzceļam un savienojumiem ar citiem transporta veidiem.
D.Lauers uzskata, ka pilsētas ielu tīkls jāskata kontekstā ar globālo tīklu, pievēršot uzmanību, kā jaunizveidotās struktūras iekļausies Via Baltica sistēmā un visā kopējā transporta struktūrā.
Inženieris un arhitekts Džeimss Hils, kuram ir plaša pieredze dažādos plašos plānošanas projektos, atzina, ka ir patīkami pārsteigts par Rīgas kolēģu paveikto, norādot, ka pilsētas attīstības plānojumi ir visaptveroši, ambiciozi, pilsētas ekonomika tiek virzīta uz augstu pievienoto vērtību. Uzmanība pievērsta arī dabas vērtībām. Tomēr, pēc eksperta domām, zaļo teritoriju saglabāšanai vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, jo pilsētai ir jābūt pārliecinātai, ka zaļajās zonās nenotiks nekāda būvniecība. Tāpat, viņaprāt, spēcīgāk vajadzētu nostiprināt pilsētas centru, attīstot arī apakšcentrus. Uzmanība jāvelta savienojumu izveidošanai starp dažādiem transporta veidiem, kā arō ostas un lidostas attīstībai. Dž.Hils uzskata, ka pilsētas izplešanās ir jākavē, kā arī jāseko līdzi, lai pilsēta nepārvēršas tikai par tranzīta punktu, savukārt apkaimēs būtu jāveido komerciālie centri. Eksperts iepazīstināja pilsētplānotājus arī ar savu redzējumu, kā postpadomju dzīvojamos rajonus, piemēram, Imantu, pārveidot funkcionālāku un mūsdienīgāku.
Pilsētplānotājs Čārlzs Hjūdžs, kurš strādājis pie dažādu pilsētu atjaunošanas projektos, vispirms pauda pārsteigumu, ka Rīgā attīstības plānu izstrādē sabiedrības iesaistīšana notiek tik lielā mērā – dažādas diskusijas, konsultācijas, interneta mājas lapas, utt. Viņš atzinīgi vērtēja arī stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi Rīgas attīstības plānu izstrādes gaitā un pilsētas centra plānoto attīstību, kā arī pilsētas kā vārtu uz citiem tirgiem pozicionēšanu. Viņaprāt, nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš telpiskās plānošanas stratēģijas ieviešanai.
Ekspertu nepatīkami pārsteidza tas, ka nav nekādas sadarbības starp pilsētu un ostu, lai gan tas pilsētas telpiskajai attīstībai ir ļoti svarīgi, turklāt vairāk jāveicina arī sadarbība starp pilsētu, dažādām organizācijām un privātpersonām, lai piesaistītu iespējami vairāk investīciju. Viņš norādīja, ka kaut kāda rīcība ir jāparedz iedzīvotāju skaita samazināšanas novēršanai, kas rodas demogrāfiskās situācijas dēļ, kā arī tāpēc, ka iedzīvotāji pārceļas dzīvot uz citām pašvaldībām. Viņš uzskata, ka nevajadzētu pieļaut, lai pilsētas centrs kļūst tikai par tūristu un naktsklubu vietu. Jāveicina arī pilsētas un ostas sadarbību, attīstot Daugavmalu, jāizmanto lidostas potenciāls. Viņaprāt, nedrīkstētu pārāk daudz zemes atdot privātīpašniekiem, bet vairāk jāsadarbojas privātajam un valsts, pašvaldības sektoram, savukārt pilsētai jāuzņemas šo projektu pārraudzība.
Eksperts uzskata, ka attīstības plāns ir lielisks un politiķiem ir ne tikai jāatbild par šo plānu ieviešanu dzīvē, bet arī jābūt gataviem sadarboties horizontālā līmenī – jābūt drosmīgiem to īstenot, un jāparedz tam arī līdzekļi. "Rīga ir ļoti labā pozīcijā, jums ir potenciāls maksimizēt savu konkurētspēju," viņš sacīja, norādot, ka labāk ir koncentrēties uz 2 – 3 projektiem, lai arī galvenais plāns parāda visas vadlīnijas. Viens no galvenajiem projektiem varētu būs jaunie šķērsojumi, kas paaugstina pilsētas vitalitāti un konkurētspēju, sacīja Č.Hjūdžs.
Pilsētplānotājs Kails Aleksanders, kuram ir liela pieredze pilsētas atjaunošanas plānu īstenošanā, pozitīvi vērtēja pilsētplānotāju darbu, uzsverot, ka šajās dienās ir redzējis šo cilvēku lielo dedzību plānu ieviest arī dzīvē. Eksperts aicināja pilsētas plānotājus attīstīt Daugavmalu, iepazīstinot ar savu pieredzi līdzīgu projektu īstenošanā citās lielpilsētās. Arī K.Aleksanders aicināja izvēlēties prioritāros projektus, kurus īstenot, nosakot komandu, kam to uzticēt. Skaidri ir jānosaka atbildības jomas, un patlaban ar attīstības plāniem Rīgas speciālisti ir jau uz pareizā ceļa, atzina K. Aleksanders. Eksperts norādīja, ka jāparedz nopietni ieguldījumi infrastruktūrā, jāveido sabiedriskas nozīmes ēkas, jāparedz tirgus iespējas, ko plānotāji bieži vien nedarot, kā arī jābūt proaktīviem, inovatīviem, ambicioziem, bet arī praktiskiem.
Šodien Rātsnamā noslēdzās divu dienu ārvalstu ekspertu seminārs, kurā speciālisti no dažādām pasaules valstīm sniedza savu vērtējumu Rīgas attīstības plāniem. Seminārā piedalījās arhitekts, pilsētplānotājs Andris Roze (Kanāda), arhitekts, pilsētplānotājs Čārlzs Hjūdžs (Charles Hughes) no Lielbritānijas, pilsētplānotājs Kails Aleksanders (Kyle Alexander) no Īrijas, arhitekts Džeimss Hils (James Hill) no ASV, reģionālais plānotājs Dirks Lauers (Dirk Lauwers) no Beļģijas, arhitekte, pilsētplānotāja Dalija Bardauskiene (Dalia Bardauskiene) no Lietuvas un praktizējošs arhitekts Krištofs Navrateks (Krzysztof Nawratek) no Polijas.
Andris Roze, kurš ir viens no galvenajiem autoriem Rīgas attīstības plānam 1995. – 2005.gadam, kopumā atzinīgi vērtēja plānus, it īpaši plānoto transporta struktūru pilsētā, tomēr atzina, ka gaidāms smags darbs, šos plānus ieviešot dzīvē. A.Roze uzskata, ka ieviešanā nepieciešams liels Rīgas domes vadības un atbildīgo institūciju atbalsts un sadarbība. Runājot par Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānu, A.Roze izteica bažas, ka plāns, iespējams, ir pārāk detalizēts, tādēļ rūpīgi jāseko līdzi plāna ieviešanai dzīvē. Viņš arī izteica viedokli, ka, veidojot pilsētā atsevišķus jaunus pilsētas administratīvos centrus, tiem jāizstrādā detalizēts plānojums. Savukārt, komentējot Rīgas ostas darbības attīstību Kundziņsalā, A.Roze pauda savu viedokli, ka, viņaprāt, tas ir pareizs risinājums.
Viļņas domes priekšsēdētāja padomniece pilsētas plānošanas jautājumos Dalija Bardauskiene, runājot par Rīgas attīstības plāniem, salīdzināja Latvijas un Lietuvas galvaspilsētas, atzīstot, ka reģiona centra loma Rīgai ir ļoti ambicioza, taču īstenojama loma, tādēļ abām valstīm un galvaspilsētām ir daudz jāsadarbojas, lai spētu konkurēt reģionālā un arī starptautiskā līmenī, kādam arī būtu jābūt stratēģiskā plāna galvenajam uzdevumam. Viņa norādīja, ka viens no priekšnoteikumiem, lai spētu konkurēt, ir labi ceļi, tādēļ jāsadarbojas Via Baltica un Rail Baltica projektu realizācijā.
Stāstot par Viļņas pieredzi līdzīgu plānu izstrādē un ieviešanā, D.Bardauskiene atklāja, ka Viļņas plāns bijis pārāk detalizēts, jo pilsēta gribēja visu kontrolēt, tomēr pašlaik plāns tiek pārstrādāts, lai kļūtu elastīgāks, ko viņa rekomendēja arī Rīgas pilsētplānotājiem. Šo jautājumu jārisina visiem kopīgi – gan ekspertiem, gan politiķiem, gan sabiedrībai, viņa pauda.
D.Bardauskiene atzina, ka Rīgas attīstības plānā ir uzlabota transporta sistēma. Viņa uzskata, ka dabas aizsardzības un kultūras jautājumiem, tostarp kultūras pieminekļu aizsardzībai ir ļoti liela nozīme, tomēr jaunu objektu celtniecība ir pieļaujama un to atzīst visā pasaulē, ja vien ir laba kvalitāte un tam piemērota vieta.
Viņa izteica apbrīnu, ka Rīgas speciālistiem pirmajiem Eiropā izdevies radīt tik integrētu plānu. "Ja jūs spēsiet sabalansēt budžetu un ja būs spēcīga komanda, tad jums izdosies šo plānu īstenot dzīvē," sacīja D.Bardauskiene.
Polijā un Latvijā praktizējošais arhitekts Krištofs Navrateks norādīja, ka plāna īstenošanā liela uzmanība jāpievērš komunikācijai starp dažādām grupām un Rīgas ekonomiku, viņaprāt, vajadzētu balstīt uz diskusiju, ideju apmaiņu starp dažādiem sabiedrības slāņiem. Viņš uzskata, ka plānā jābūt arī telpiskās plānošanas aspektam. Tāpat K.Navrateks norādīja, ka jāizvairās no pretrunas starp tādu sabiedrību, kas cenšas kaut ko saglabāt, un radošo sabiedrību, kas rada ko jaunu - viņaprāt, Rīgas saglabāšanas stratēģija ir ļoti konservatīva. Pozitīvs moments esot izglītības nozīme, kas uzsvērta Rīgas attīstības stratēģijā, jo Rīga ir pilsēta ar augstu izglītoto cilvēku īpatsvaru. Tomēr, pēc viņa domām, Rīgai vairāk jāatbalsta sociālā integrācija, jo dzīves līmeņi ir diezgan atšķirīgi.
Salīdzinot ar iepriekšējo plāna redakciju, K.Navrateks atzinīgi vērtēja izstrādāto transporta shēmu. Šajā plānā veidoti daudz spēcīgāki apakšcentri. Pozitīvi eksperts vērtēja arī rūpniecisko zonu izveidi, savukārt mājokļu jautājumā, viņaprāt, svarīgs aspekts ir postpadomju dzīvojamo namu atjaunošana. Viņš arī uzskata, ka ir jāveido vitāls un augstas kvalitātes pilsētas centrs, savukārt detalizētai telpiskajai plānošanai – dažādās pilsētas teritorijās –, pēc viņa domām, būtu lietderīgi radīt jaunu struktūru departamentā.
Dirks Lauers savā prezentācijā uzsvēra, ka Rīgas attīstības plāns ir ļoti ambiciozs, balstīts uz plašu, visaptverošu skatījumu un atbilst visiem Eiropas Savienības standartiem. Viņš uzskata, ka viena no spēcīgākajām koncepcijām plānā ir transporta risinājumi, kas atspoguļo ļoti labu pieeju šai problēmai. Eksperts plaši runāja par jautājumiem, kam jāpievērš uzmanība – ielu tīklam, gājēju pārejām, autostāvvietām, sabiedriskajam transportam, kā arī dzelzceļam un savienojumiem ar citiem transporta veidiem.
D.Lauers uzskata, ka pilsētas ielu tīkls jāskata kontekstā ar globālo tīklu, pievēršot uzmanību, kā jaunizveidotās struktūras iekļausies Via Baltica sistēmā un visā kopējā transporta struktūrā.
Inženieris un arhitekts Džeimss Hils, kuram ir plaša pieredze dažādos plašos plānošanas projektos, atzina, ka ir patīkami pārsteigts par Rīgas kolēģu paveikto, norādot, ka pilsētas attīstības plānojumi ir visaptveroši, ambiciozi, pilsētas ekonomika tiek virzīta uz augstu pievienoto vērtību. Uzmanība pievērsta arī dabas vērtībām. Tomēr, pēc eksperta domām, zaļo teritoriju saglabāšanai vajadzētu pievērst lielāku uzmanību, jo pilsētai ir jābūt pārliecinātai, ka zaļajās zonās nenotiks nekāda būvniecība. Tāpat, viņaprāt, spēcīgāk vajadzētu nostiprināt pilsētas centru, attīstot arī apakšcentrus. Uzmanība jāvelta savienojumu izveidošanai starp dažādiem transporta veidiem, kā arō ostas un lidostas attīstībai. Dž.Hils uzskata, ka pilsētas izplešanās ir jākavē, kā arī jāseko līdzi, lai pilsēta nepārvēršas tikai par tranzīta punktu, savukārt apkaimēs būtu jāveido komerciālie centri. Eksperts iepazīstināja pilsētplānotājus arī ar savu redzējumu, kā postpadomju dzīvojamos rajonus, piemēram, Imantu, pārveidot funkcionālāku un mūsdienīgāku.
Pilsētplānotājs Čārlzs Hjūdžs, kurš strādājis pie dažādu pilsētu atjaunošanas projektos, vispirms pauda pārsteigumu, ka Rīgā attīstības plānu izstrādē sabiedrības iesaistīšana notiek tik lielā mērā – dažādas diskusijas, konsultācijas, interneta mājas lapas, utt. Viņš atzinīgi vērtēja arī stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi Rīgas attīstības plānu izstrādes gaitā un pilsētas centra plānoto attīstību, kā arī pilsētas kā vārtu uz citiem tirgiem pozicionēšanu. Viņaprāt, nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš telpiskās plānošanas stratēģijas ieviešanai.
Ekspertu nepatīkami pārsteidza tas, ka nav nekādas sadarbības starp pilsētu un ostu, lai gan tas pilsētas telpiskajai attīstībai ir ļoti svarīgi, turklāt vairāk jāveicina arī sadarbība starp pilsētu, dažādām organizācijām un privātpersonām, lai piesaistītu iespējami vairāk investīciju. Viņš norādīja, ka kaut kāda rīcība ir jāparedz iedzīvotāju skaita samazināšanas novēršanai, kas rodas demogrāfiskās situācijas dēļ, kā arī tāpēc, ka iedzīvotāji pārceļas dzīvot uz citām pašvaldībām. Viņš uzskata, ka nevajadzētu pieļaut, lai pilsētas centrs kļūst tikai par tūristu un naktsklubu vietu. Jāveicina arī pilsētas un ostas sadarbību, attīstot Daugavmalu, jāizmanto lidostas potenciāls. Viņaprāt, nedrīkstētu pārāk daudz zemes atdot privātīpašniekiem, bet vairāk jāsadarbojas privātajam un valsts, pašvaldības sektoram, savukārt pilsētai jāuzņemas šo projektu pārraudzība.
Eksperts uzskata, ka attīstības plāns ir lielisks un politiķiem ir ne tikai jāatbild par šo plānu ieviešanu dzīvē, bet arī jābūt gataviem sadarboties horizontālā līmenī – jābūt drosmīgiem to īstenot, un jāparedz tam arī līdzekļi. "Rīga ir ļoti labā pozīcijā, jums ir potenciāls maksimizēt savu konkurētspēju," viņš sacīja, norādot, ka labāk ir koncentrēties uz 2 – 3 projektiem, lai arī galvenais plāns parāda visas vadlīnijas. Viens no galvenajiem projektiem varētu būs jaunie šķērsojumi, kas paaugstina pilsētas vitalitāti un konkurētspēju, sacīja Č.Hjūdžs.
Pilsētplānotājs Kails Aleksanders, kuram ir liela pieredze pilsētas atjaunošanas plānu īstenošanā, pozitīvi vērtēja pilsētplānotāju darbu, uzsverot, ka šajās dienās ir redzējis šo cilvēku lielo dedzību plānu ieviest arī dzīvē. Eksperts aicināja pilsētas plānotājus attīstīt Daugavmalu, iepazīstinot ar savu pieredzi līdzīgu projektu īstenošanā citās lielpilsētās. Arī K.Aleksanders aicināja izvēlēties prioritāros projektus, kurus īstenot, nosakot komandu, kam to uzticēt. Skaidri ir jānosaka atbildības jomas, un patlaban ar attīstības plāniem Rīgas speciālisti ir jau uz pareizā ceļa, atzina K. Aleksanders. Eksperts norādīja, ka jāparedz nopietni ieguldījumi infrastruktūrā, jāveido sabiedriskas nozīmes ēkas, jāparedz tirgus iespējas, ko plānotāji bieži vien nedarot, kā arī jābūt proaktīviem, inovatīviem, ambicioziem, bet arī praktiskiem.
