Atbalsta Rīgas apstādījumu un dabas teritoriju koncepciju
Rīgas domes Vides departamenta Apstādījumu pārvaldes speciālistu ieteica izstrādāt vispārējos apstādījumu saglabāšanas, uzturēšanas un apsaimniekošanas noteikumus apbūves teritorijām - dzīvojamām, publiskajām, centru un jauktas apbūves, ražošanas, rūpniecības un tehniskās apbūves teritorijām.
Rīgas domes Vides komiteja atbalstīja Rīgas pilsētas apstādījumu un citu dabas teritoriju attīstības koncepciju 2007.-2018.gadam.
Komiteja lūdza koncepcijas autorus iestrādāt Vides departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, Vides centra "Agenda 21" un pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" priekšlikumus koncepcijas projektā.
Tāpat Rīgas domes Vides departamenta Apstādījumu pārvaldes speciālistu ieteica izstrādāt vispārējos apstādījumu saglabāšanas, uzturēšanas un apsaimniekošanas noteikumus apbūves teritorijām - dzīvojamām, publiskajām, centru un jauktas apbūves, ražošanas, rūpniecības un tehniskās apbūves teritorijām. Šo priekšlikumu Apstādījumu pārvaldes speciālisti izvirzījuši kā prioritāru.
Kā otro prioritāti Vides komiteja atbalstīja vispārējo apstādījumu saglabāšanas, uzturēšanas un apsaimniekošanas noteikumu izstrādi lielceļu, maģistrāļu un ielu apstādījumiem. Savukārt kā trešo svarīgāko uzdevumu speciālisti uzskata katrai vēsturiskajai un no jauna projektētai kapsētai izstrādāt individuālus kapa vietu un apstādījumu ierīkošanas un apsaimniekošanas noteikumus, ietverot kultūrvēsturiskās kapsētu veidošanas tradīcijas.
Kā ceturto svarīgāko uzdevumu koncepcijas īstenošanā deputāti atbalstīja individuālu ģimenes dārziņu apbūves un apsaimniekošanas noteikumu izstrādi.
Komiteja arī atbalstīja pilsētas parku un skvēru, to nozīmes un apsaimniekošanas kategorijas noteikšanu, izstrādājot Rīgas apstādījumu attīstības, apsaimniekošanas un aizsardzības noteikumus. Paredzēts arī veikt grozījumus Rīgas attīstības plānā 2006.-2018.gadam, iekļaujot tajā kā apstādījumu un dabas teritorijas jaunus parkus un skvērus, pilsētas un rajona nozīmes mežaparkus.
Apstādījumu un dabas teritoriju koncepcijas mērķis ir izveidot publiski pieejamu apstādījumu un dabas teritoriju ilgtspējīgu telpisko struktūru pilsētā. Tā veidota pēc Tallinas, Berlīnes un Stokholmas apstādījumu un dabas teritoriju attīstības koncepciju paraugiem.
Koncepcijā izstrādāta vienota ar apstādījumiem saistīto elementu terminoloģija, ko paredzēts izmantot likumdošanā un normatīvajos aktos.
Speciālisti paredzējuši, ka būtu jāizstrādā arī pilsētu un pagastu apstādījumu attīstības, izbūves un aizsardzības likums, Ministru kabineta noteikumi saistībā ar zaudējumu par apstādījumiem nodarīto kaitējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību un Rīgas pašvaldības saistošie noteikumi par zaudējumu apstādījumiem nodarītā kaitējuma aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību.
Padomju laikā būvētajos mikrorajonos trūkst publisko apstādījumu, turklāt tajos nav arī vietas, kur izveidot skvēru vai parku. Tos varētu aizvietot, veidojot zaļo zonu vairākos daudzstāvu namu pagalmos, teikts koncepcijā.
Dokumenta pirmā redakcija paredz, ka Rīgas teritorijas plānojumā 2006. - 2018.gadam vai atsevišķos saistošajos noteikumos jānosaka pagalmi, kuros nav pieļaujama apbūve. Patlaban iekšpagalmu apbūvei Rīgā noteikts moratorijs, kas ir tikai pagaidu aizliegums.
Tāpat koncepcijas veidotāji paredzējuši teritorijas plānojumā vai atsevišķos noteikumos norādīt ielas, kurās būtu apstādījumi ielu sarkanajās līnijās un starp ielas sarkano līniju un būvlaidi.
Patlaban apbūves noteikumi Rīgā neparedz apstādījumu saglabāšanu un projektēšanu, tādēļ koncepcijā ierosināts precizēt šos noteikumus.
Drīzumā plānots izstrādāt Eiropas Savienības direktīvas, kas paredz ikvienam pilsētas iedzīvotājam nodrošināt nokļūšanu parkā vai skvērā 15 līdz 20 minūšu laikā, ejot kājām no dzīvesvietas. Tuvākajā nākotnē šī prasība būs obligāta arī Rīgā, tādēļ koncepcijas izstrādātāji plānojuši pilsētā veidot jaunus parkus.
Koncepcijas pirmā redakcija tāpat paredz pagalmu apbūves gadījumā nodrošināt jaunu publisku parku un skvēru izveidošanu apbūvējamo pagalmu tuvumā. Dokumentā iestrādāts arī priekšlikums noteikt "pikniku parkus", kuros varētu sēdēt zālienā.
Lai novērstu apstādījumu un dabas teritoriju aizņemto platību samazināšanos, speciālisti ieteikuši zemes kadastrālās vērtības un zemes nodokļa aprēķināšanā ņemt vērā brīvās teritorijas rādītāju, noteikt un iekasēt nodevu par apstādījumu un dabas teritoriju transformāciju apbūves teritorijā. Patlaban šāda nodeva tiek iekasēta tikai par koku nociršanu, nevis par zemes transformāciju.
Apstādījumu saglabāšanas koncepcijas projekts paredz, ka visas pašvaldības dabas un apstādījumu teritorijas nododamas Rīgas domes Vides departamenta valdījumā, izveidojot tajā Pilsētas apstādījumu ekspluatācijas, rekonstrukcijas un uzraudzības nodaļu, kurai būtu plānošanas un attīstības funkcija.
Apstādījumu attīstības plānošana būtu jākoordinē Pilsētas attīstības departamentam sadarbībā ar Vides departamentu, tostarp detālo plānojumu projektos.
Apstādījumu veiksmīgai pārvaldībai nepieciešams izveidot pilsētas galvenā dārznieka amatu, paredz koncepcijas projekts. Vides departamenta nākamā gada budžeta projektā jau ir iestrādāts atalgojums galvenajam dārzniekam, tādējādi ir paredzēts izveidot šo amatu.
Pašlaik Rīgā pastāv necaurskatāmība un neskaidra koku ciršanas atļauju izsniegšana, ko varētu novērst atļauju izsniegšanas komisijas sastāva pilnveidošana, obligāti iekļaujot tajā pilsētas galveno dārznieku, ainavu arhitektu, plānotāju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, paredz koncepcijas pirmā redakcija.
Koncepcijā rosināts izveidot koku ciršanas komisijas mājaslapu, kurā piecas dienas pirms tās sēdes tiktu minēti un parādīti koki, par kuriem tiks lemts komisijas sēdē. Piecu dienu laikā pēc sēdes mājaslapā būtu ievietojams komisijas lēmums. Koku ciršanas komisijas sēdēm jābūt atklātām, norāda "Agenda 21" speciālisti.
Objektu varēs pieņemt ekspluatācijā tikai pēc pilnīgas apstādījumu ierīkošanas, un Būvvalde piecus gadus kontrolēs to uzturēšanu atbilstoši projektam, paredz apstādījumu saglabāšanas koncepcija.
Koncepcija sagatavota saskaņā ar pilsētas attīstības plānu 2006.-2018.gadam. Tā būs spēkā līdz šī termiņa beigām.
Plānots, ka Rīgas dome lēmumu par koncepciju varētu pieņemt oktobrī.
Komiteja lūdza koncepcijas autorus iestrādāt Vides departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, Vides centra "Agenda 21" un pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" priekšlikumus koncepcijas projektā.
Tāpat Rīgas domes Vides departamenta Apstādījumu pārvaldes speciālistu ieteica izstrādāt vispārējos apstādījumu saglabāšanas, uzturēšanas un apsaimniekošanas noteikumus apbūves teritorijām - dzīvojamām, publiskajām, centru un jauktas apbūves, ražošanas, rūpniecības un tehniskās apbūves teritorijām. Šo priekšlikumu Apstādījumu pārvaldes speciālisti izvirzījuši kā prioritāru.
Kā otro prioritāti Vides komiteja atbalstīja vispārējo apstādījumu saglabāšanas, uzturēšanas un apsaimniekošanas noteikumu izstrādi lielceļu, maģistrāļu un ielu apstādījumiem. Savukārt kā trešo svarīgāko uzdevumu speciālisti uzskata katrai vēsturiskajai un no jauna projektētai kapsētai izstrādāt individuālus kapa vietu un apstādījumu ierīkošanas un apsaimniekošanas noteikumus, ietverot kultūrvēsturiskās kapsētu veidošanas tradīcijas.
Kā ceturto svarīgāko uzdevumu koncepcijas īstenošanā deputāti atbalstīja individuālu ģimenes dārziņu apbūves un apsaimniekošanas noteikumu izstrādi.
Komiteja arī atbalstīja pilsētas parku un skvēru, to nozīmes un apsaimniekošanas kategorijas noteikšanu, izstrādājot Rīgas apstādījumu attīstības, apsaimniekošanas un aizsardzības noteikumus. Paredzēts arī veikt grozījumus Rīgas attīstības plānā 2006.-2018.gadam, iekļaujot tajā kā apstādījumu un dabas teritorijas jaunus parkus un skvērus, pilsētas un rajona nozīmes mežaparkus.
Apstādījumu un dabas teritoriju koncepcijas mērķis ir izveidot publiski pieejamu apstādījumu un dabas teritoriju ilgtspējīgu telpisko struktūru pilsētā. Tā veidota pēc Tallinas, Berlīnes un Stokholmas apstādījumu un dabas teritoriju attīstības koncepciju paraugiem.
Koncepcijā izstrādāta vienota ar apstādījumiem saistīto elementu terminoloģija, ko paredzēts izmantot likumdošanā un normatīvajos aktos.
Speciālisti paredzējuši, ka būtu jāizstrādā arī pilsētu un pagastu apstādījumu attīstības, izbūves un aizsardzības likums, Ministru kabineta noteikumi saistībā ar zaudējumu par apstādījumiem nodarīto kaitējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību un Rīgas pašvaldības saistošie noteikumi par zaudējumu apstādījumiem nodarītā kaitējuma aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību.
Padomju laikā būvētajos mikrorajonos trūkst publisko apstādījumu, turklāt tajos nav arī vietas, kur izveidot skvēru vai parku. Tos varētu aizvietot, veidojot zaļo zonu vairākos daudzstāvu namu pagalmos, teikts koncepcijā.
Dokumenta pirmā redakcija paredz, ka Rīgas teritorijas plānojumā 2006. - 2018.gadam vai atsevišķos saistošajos noteikumos jānosaka pagalmi, kuros nav pieļaujama apbūve. Patlaban iekšpagalmu apbūvei Rīgā noteikts moratorijs, kas ir tikai pagaidu aizliegums.
Tāpat koncepcijas veidotāji paredzējuši teritorijas plānojumā vai atsevišķos noteikumos norādīt ielas, kurās būtu apstādījumi ielu sarkanajās līnijās un starp ielas sarkano līniju un būvlaidi.
Patlaban apbūves noteikumi Rīgā neparedz apstādījumu saglabāšanu un projektēšanu, tādēļ koncepcijā ierosināts precizēt šos noteikumus.
Drīzumā plānots izstrādāt Eiropas Savienības direktīvas, kas paredz ikvienam pilsētas iedzīvotājam nodrošināt nokļūšanu parkā vai skvērā 15 līdz 20 minūšu laikā, ejot kājām no dzīvesvietas. Tuvākajā nākotnē šī prasība būs obligāta arī Rīgā, tādēļ koncepcijas izstrādātāji plānojuši pilsētā veidot jaunus parkus.
Koncepcijas pirmā redakcija tāpat paredz pagalmu apbūves gadījumā nodrošināt jaunu publisku parku un skvēru izveidošanu apbūvējamo pagalmu tuvumā. Dokumentā iestrādāts arī priekšlikums noteikt "pikniku parkus", kuros varētu sēdēt zālienā.
Lai novērstu apstādījumu un dabas teritoriju aizņemto platību samazināšanos, speciālisti ieteikuši zemes kadastrālās vērtības un zemes nodokļa aprēķināšanā ņemt vērā brīvās teritorijas rādītāju, noteikt un iekasēt nodevu par apstādījumu un dabas teritoriju transformāciju apbūves teritorijā. Patlaban šāda nodeva tiek iekasēta tikai par koku nociršanu, nevis par zemes transformāciju.
Apstādījumu saglabāšanas koncepcijas projekts paredz, ka visas pašvaldības dabas un apstādījumu teritorijas nododamas Rīgas domes Vides departamenta valdījumā, izveidojot tajā Pilsētas apstādījumu ekspluatācijas, rekonstrukcijas un uzraudzības nodaļu, kurai būtu plānošanas un attīstības funkcija.
Apstādījumu attīstības plānošana būtu jākoordinē Pilsētas attīstības departamentam sadarbībā ar Vides departamentu, tostarp detālo plānojumu projektos.
Apstādījumu veiksmīgai pārvaldībai nepieciešams izveidot pilsētas galvenā dārznieka amatu, paredz koncepcijas projekts. Vides departamenta nākamā gada budžeta projektā jau ir iestrādāts atalgojums galvenajam dārzniekam, tādējādi ir paredzēts izveidot šo amatu.
Pašlaik Rīgā pastāv necaurskatāmība un neskaidra koku ciršanas atļauju izsniegšana, ko varētu novērst atļauju izsniegšanas komisijas sastāva pilnveidošana, obligāti iekļaujot tajā pilsētas galveno dārznieku, ainavu arhitektu, plānotāju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, paredz koncepcijas pirmā redakcija.
Koncepcijā rosināts izveidot koku ciršanas komisijas mājaslapu, kurā piecas dienas pirms tās sēdes tiktu minēti un parādīti koki, par kuriem tiks lemts komisijas sēdē. Piecu dienu laikā pēc sēdes mājaslapā būtu ievietojams komisijas lēmums. Koku ciršanas komisijas sēdēm jābūt atklātām, norāda "Agenda 21" speciālisti.
Objektu varēs pieņemt ekspluatācijā tikai pēc pilnīgas apstādījumu ierīkošanas, un Būvvalde piecus gadus kontrolēs to uzturēšanu atbilstoši projektam, paredz apstādījumu saglabāšanas koncepcija.
Koncepcija sagatavota saskaņā ar pilsētas attīstības plānu 2006.-2018.gadam. Tā būs spēkā līdz šī termiņa beigām.
Plānots, ka Rīgas dome lēmumu par koncepciju varētu pieņemt oktobrī.