Atbalsta būvniecības aizliegšanu iekškvartālos
Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja lēmumprojektu par būvniecības un rekonstrukcijas aizlieguma moratoriju dzīvojamo mikrorajonu pagalmu un publisko apstādījumu teritorijās.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja lēmumprojektu par būvniecības un rekonstrukcijas aizlieguma moratoriju dzīvojamo mikrorajonu pagalmu un publisko apstādījumu teritorijās.
Moratorijs paredz, ka dzīvojamo mikrorajonu pagalmu un publisko apstādījumu teritorijās rekonstrukciju un būvniecību varēs veikt tikai pēc detālplānojuma izstrādes un apstiprināšanas Rīgas domē.
Lēmumprojektā teikts, ka detālplānojuma izstrādi nodrošina un finansē būvniecības vai rekonstrukcijas ierosinātājs.
Būvniecības un rekonstrukcijas moratorijs neattiecas uz gadījumiem, kad skolām, bērnudārziem un izpilddirekcijām piekritīgajos zemesgabalos tiek veikta minēto objektu rekonstrukcija vai paplašināšana, nemainot pamatfunkciju, kā arī nepieciešama pilsētas infrastruktūras objektu izvietošana.
Moratorijs nebūs spēkā, ja dzīvojamās apbūves teritorijās tiek veikta savrupmāju un dvīņu māju būvniecība vai rekonstrukcija un pirms moratorija apstiprināšanas ir saņemts arhitektūras plānošanas uzdevums vai būvatļauja līdz šo dokumentu termiņa beigām.
Moratorijs arī neattieksies uz gadījumiem, kad zemesgabals iekļauts līdzvērtīgās zemes kompensācijas fondā un apmaiņas zemes fondā vai arī nodots ilgtermiņa nomā konkrētu objektu celtniecībai līdz zemes nomas līguma termiņa beigām.
Domes lēmumprojektā paredzēts, ka dzīvojamo mikrorajonu pagalmu un publisko apstādījumu teritorijās Rīgas pilsētai piederošie zemesgabali paturami pašvaldības īpašumā funkciju realizācijai.
Jau ziņots, ka sabiedriskajā apspriešanā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments saņēmis 380 iesniegumus, kuros izteiktas atsauksmes un priekšlikumi būvniecības un rekonstrukcijas moratorijam dzīvojamo mikrorajonu pagalmu un publisko pasākumu teritorijās.
Kā aģentūru LETA informēja departamentā, daļu iesniegumu parakstījušas vairākas personas. Kopumā sabiedriskajā apspriešanā savu viedokli izteikusi 1591 persona. Lielākais parakstu skaits vienā iesniegumā ir 370 paraksti.
Lielākajā daļā saņemto iesniegumu izteikts atbalsts būvniecības moratorijam dzīvojamo mikrorajonu pagalmu un publisko apstādījumu teritorijās.
Daļa iedzīvotāju protestē pret jau sākto vai iecerēto būvniecību māju pagalmos un norāda, ka, samazinot zaļo zonu, pasliktināsies vispārējās dzīves kvalitāte, tiks ierobežota saules gaismas piekļuve gan uzcelto, gan jauno māju dzīvokļiem, zudīs vizuāli estētiskais skats no dzīvokļa loga.
Moratorija iekšpagalmos un apstādījumu teritorijās pretinieki uzsver, ka moratorijs veicinās birokrātiju, kavēsies pilsētas attīstība un jaunu māju būvniecība.
Uzsvērts, ka moratorijs nepieciešams pilsētas centrā, nevis mikrorajonos. Vairākos iesniegumos minēts Mežciems, kura infrastruktūra novecojusi, tāpēc būvniecība būtu atļaujama.
Daļa iedzīvotāju uzskata - ja teritorijai noteikts moratorijs, pilsētai vajadzētu apkopt šo teritoriju, jo tā tiek piesārņota. Mikrorajonos nepieciešams sakārtot iekšpagalmus un teritorijas, kas neatrodas tieši blakus lielajām ielām, piesaistīt jaunus, maksātspējīgus pircējus un iedzīvotājus.
Pret moratoriju konkrētos zemesgabalos iebildumi saņemti arī no diviem zemes privātīpašniekiem vai nomniekiem, kā arī vairākām fiziskām personām.
Būvniecības un rekonstrukcijas moratorija mērķis būtu izvērst sabiedrisko apspriešanu būvniecības priekšlikumiem iekšpagalmos un publisko apstādījumu teritorijās, kas līdz šim izraisījuši asas diskusijas starp attīstītājiem, māju iedzīvotājiem un pašvaldību.
Kā ziņots, 19.aprīlī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptēja domes lēmumprojektu par būvniecības moratoriju iekšpagalmos un mikrorajonu iekškvartālos. Būvniecību un rekonstrukciju šajās teritorijās var atļaut tikai pēc detālplānojuma izstrādes, tā publiskās apspriešanas un apstiprināšanas Rīgas domē.
Detālplānojumu izstrādi nodrošina un finansē būvniecības vai rekonstrukcijas ierosinātājs. Lēmums neattiecas uz skolām un bērnudārziem, kā arī dzīvojamo māju renovāciju, kas neparedz būvapjoma palielināšanu.
Rīgā iekškvartālos atrodas aptuveni 1700 zemesgabalu, kas veido nedaudz mazāk par 5% no pilsētas kopējās platības.
Galīgais lēmums būs jāpieņem Rīgas domei.
Moratorijs paredz, ka dzīvojamo mikrorajonu pagalmu un publisko apstādījumu teritorijās rekonstrukciju un būvniecību varēs veikt tikai pēc detālplānojuma izstrādes un apstiprināšanas Rīgas domē.
Lēmumprojektā teikts, ka detālplānojuma izstrādi nodrošina un finansē būvniecības vai rekonstrukcijas ierosinātājs.
Būvniecības un rekonstrukcijas moratorijs neattiecas uz gadījumiem, kad skolām, bērnudārziem un izpilddirekcijām piekritīgajos zemesgabalos tiek veikta minēto objektu rekonstrukcija vai paplašināšana, nemainot pamatfunkciju, kā arī nepieciešama pilsētas infrastruktūras objektu izvietošana.
Moratorijs nebūs spēkā, ja dzīvojamās apbūves teritorijās tiek veikta savrupmāju un dvīņu māju būvniecība vai rekonstrukcija un pirms moratorija apstiprināšanas ir saņemts arhitektūras plānošanas uzdevums vai būvatļauja līdz šo dokumentu termiņa beigām.
Moratorijs arī neattieksies uz gadījumiem, kad zemesgabals iekļauts līdzvērtīgās zemes kompensācijas fondā un apmaiņas zemes fondā vai arī nodots ilgtermiņa nomā konkrētu objektu celtniecībai līdz zemes nomas līguma termiņa beigām.
Domes lēmumprojektā paredzēts, ka dzīvojamo mikrorajonu pagalmu un publisko apstādījumu teritorijās Rīgas pilsētai piederošie zemesgabali paturami pašvaldības īpašumā funkciju realizācijai.
Jau ziņots, ka sabiedriskajā apspriešanā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments saņēmis 380 iesniegumus, kuros izteiktas atsauksmes un priekšlikumi būvniecības un rekonstrukcijas moratorijam dzīvojamo mikrorajonu pagalmu un publisko pasākumu teritorijās.
Kā aģentūru LETA informēja departamentā, daļu iesniegumu parakstījušas vairākas personas. Kopumā sabiedriskajā apspriešanā savu viedokli izteikusi 1591 persona. Lielākais parakstu skaits vienā iesniegumā ir 370 paraksti.
Lielākajā daļā saņemto iesniegumu izteikts atbalsts būvniecības moratorijam dzīvojamo mikrorajonu pagalmu un publisko apstādījumu teritorijās.
Daļa iedzīvotāju protestē pret jau sākto vai iecerēto būvniecību māju pagalmos un norāda, ka, samazinot zaļo zonu, pasliktināsies vispārējās dzīves kvalitāte, tiks ierobežota saules gaismas piekļuve gan uzcelto, gan jauno māju dzīvokļiem, zudīs vizuāli estētiskais skats no dzīvokļa loga.
Moratorija iekšpagalmos un apstādījumu teritorijās pretinieki uzsver, ka moratorijs veicinās birokrātiju, kavēsies pilsētas attīstība un jaunu māju būvniecība.
Uzsvērts, ka moratorijs nepieciešams pilsētas centrā, nevis mikrorajonos. Vairākos iesniegumos minēts Mežciems, kura infrastruktūra novecojusi, tāpēc būvniecība būtu atļaujama.
Daļa iedzīvotāju uzskata - ja teritorijai noteikts moratorijs, pilsētai vajadzētu apkopt šo teritoriju, jo tā tiek piesārņota. Mikrorajonos nepieciešams sakārtot iekšpagalmus un teritorijas, kas neatrodas tieši blakus lielajām ielām, piesaistīt jaunus, maksātspējīgus pircējus un iedzīvotājus.
Pret moratoriju konkrētos zemesgabalos iebildumi saņemti arī no diviem zemes privātīpašniekiem vai nomniekiem, kā arī vairākām fiziskām personām.
Būvniecības un rekonstrukcijas moratorija mērķis būtu izvērst sabiedrisko apspriešanu būvniecības priekšlikumiem iekšpagalmos un publisko apstādījumu teritorijās, kas līdz šim izraisījuši asas diskusijas starp attīstītājiem, māju iedzīvotājiem un pašvaldību.
Kā ziņots, 19.aprīlī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptēja domes lēmumprojektu par būvniecības moratoriju iekšpagalmos un mikrorajonu iekškvartālos. Būvniecību un rekonstrukciju šajās teritorijās var atļaut tikai pēc detālplānojuma izstrādes, tā publiskās apspriešanas un apstiprināšanas Rīgas domē.
Detālplānojumu izstrādi nodrošina un finansē būvniecības vai rekonstrukcijas ierosinātājs. Lēmums neattiecas uz skolām un bērnudārziem, kā arī dzīvojamo māju renovāciju, kas neparedz būvapjoma palielināšanu.
Rīgā iekškvartālos atrodas aptuveni 1700 zemesgabalu, kas veido nedaudz mazāk par 5% no pilsētas kopējās platības.
Galīgais lēmums būs jāpieņem Rīgas domei.
