Atbalsta iekškvartālu apbūves noteikumu izstrādi
Rīgas domes Vides komiteja šodien atbalstīja Vides departamenta ierosinājumus iekškvartālu apbūves noteikumu izstrādei.
Rīgas domes Vides komiteja šodien atbalstīja Vides departamenta ierosinājumus iekškvartālu apbūves noteikumu izstrādei.
Vides departaments norāda, ka pašlaik pilsētā projektēšana notiek haotiski, privātās zemes īpašnieki cenšas pēc iespējas vairāk apbūvēt savus zemes gabalus, it īpaši ar autostāvvietām. Tāpat netiek risināti jautājumi par iekškvartālu ceļiem, kas faktiski ir ielas, kurām nav noteiktas sarkanās līnijas, līdz ar to jaunajām mājām nav adreses, kas atbilst konkrētai ielai.
Departaments uzskata, ka tā speciālistiem obligāti ir jāpiedalās iekškvartālu apbūves noteikumu izstrādē. Iestāde iesaka katru iekškvartālu apbūves gadījumu izvērtēt atsevišķi.
Komiteja atbalstīja arī priekšlikumu, izstrādājot minētās iekšpagalmu apbūves noteikumus, paredzēt obligātus pasākumus pagalmu sakopšanā, bērnu rotaļlaukumu ierīkošanā, klusu atpūtas vietu ierīkošanā vecākiem cilvēkiem, paredzēt apstādījumu zonu, izvērtēt automašīnu stāvvietu laukumu platības, izvērtēt lielo koku augšanas apstākļu izmaiņas.
Vides departaments uzskata, ka vienoti ar jauno ēku būvi būtu jāizstrādā teritorijas labiekārtošanas projekti.
Kā deputātiem skaidroja domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams vadlīniju izstrāde nepieciešama lai konkrētās zemes īpašnieks zinātu, ar ko viņam jārēķinās, un kas būs jāievēro, lai varētu uz viņam piederošās zemes iekškvartālā uzsākt būvniecību. Direktors uzsvēra, ka nav paredzēta visu iekšpagalmu aizbūvēšana.
Komitejas deputāts Ingmārs Līdaka (Latvijas Zaļā partija) atzina, ka viņš atbalsta centienus izstrādāt iekškvartālu apbūves vadlīnijas, bet kategoriski iebilst pret uzsākto publicitātes kampaņu. Viņaprāt, pagaidām vēl nav par ko spriest, jo ir tikai iecere. Jāļauj izstrādāt iekškvartālu apbūves vadlīniju koncepcija, un tikai tad būs ko apspriest.
Kā jau ziņots, Pilsētas attīstības departaments vēl šogad iecerējis izstrādāt noteikumus, kas reglamentēs Rīgas pilsētas iekškvartālu apbūvi, aģentūrai LETA jau agrāk atzina Štrams.
Viņš pastāstīja, ka Pilsētas attīstības departaments nemitīgi saņem privātā sektora piedāvājumus dzīvojamo māju būvei Rīgas mikrorajonos. Piedāvājumus izsakot gan uzņēmēji, gan privātpersonas, kas atguvušas zemi un grib būvēt mājas.
Departamenta direktors norādīja, ka dzīvojamās mājas būve patlaban ir vērtējams kā izdevīgs kapitālieguldījums, ņemot vērā, ka pilsētā trūkst dzīvojamā fonda.
Pārstāvis uzsvēra, ka departaments centīsies izstrādāt "spēles noteikumus", ļaujot pilsētai attīstīties. Bet par to pieņemšanu noteikti lems Rīgas domes deputāti.
Izstrādājot iekškvartālu apbūves noteikumus, tiks paredzēta daudz skaidrāka un brīvāka māju iekšpagalmu apbūve Rīgas mikrorajonos. Pašvaldība cer, ka līdz ar to uzņēmēji tuvākajos trijos gados uzcels 25-50 jaunas daudzstāvu dzīvojamās ēkas un vismaz puse ēku atradīsies namu iekšējos pagalmos, šodien vēsta laikraksts "Diena".
Visplašāko apbūvi varētu izvērst Purvciemā, Pļavniekos, Imantā un Dreiliņos. Apbūvēt iekšpagalmus drīkst arī pašlaik, taču pilsētai ir ļoti ierobežota plānošanas politika, tāpēc būvniecība bieži vien notiek haotiski.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
Vides departaments norāda, ka pašlaik pilsētā projektēšana notiek haotiski, privātās zemes īpašnieki cenšas pēc iespējas vairāk apbūvēt savus zemes gabalus, it īpaši ar autostāvvietām. Tāpat netiek risināti jautājumi par iekškvartālu ceļiem, kas faktiski ir ielas, kurām nav noteiktas sarkanās līnijas, līdz ar to jaunajām mājām nav adreses, kas atbilst konkrētai ielai.
Departaments uzskata, ka tā speciālistiem obligāti ir jāpiedalās iekškvartālu apbūves noteikumu izstrādē. Iestāde iesaka katru iekškvartālu apbūves gadījumu izvērtēt atsevišķi.
Komiteja atbalstīja arī priekšlikumu, izstrādājot minētās iekšpagalmu apbūves noteikumus, paredzēt obligātus pasākumus pagalmu sakopšanā, bērnu rotaļlaukumu ierīkošanā, klusu atpūtas vietu ierīkošanā vecākiem cilvēkiem, paredzēt apstādījumu zonu, izvērtēt automašīnu stāvvietu laukumu platības, izvērtēt lielo koku augšanas apstākļu izmaiņas.
Vides departaments uzskata, ka vienoti ar jauno ēku būvi būtu jāizstrādā teritorijas labiekārtošanas projekti.
Kā deputātiem skaidroja domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams vadlīniju izstrāde nepieciešama lai konkrētās zemes īpašnieks zinātu, ar ko viņam jārēķinās, un kas būs jāievēro, lai varētu uz viņam piederošās zemes iekškvartālā uzsākt būvniecību. Direktors uzsvēra, ka nav paredzēta visu iekšpagalmu aizbūvēšana.
Komitejas deputāts Ingmārs Līdaka (Latvijas Zaļā partija) atzina, ka viņš atbalsta centienus izstrādāt iekškvartālu apbūves vadlīnijas, bet kategoriski iebilst pret uzsākto publicitātes kampaņu. Viņaprāt, pagaidām vēl nav par ko spriest, jo ir tikai iecere. Jāļauj izstrādāt iekškvartālu apbūves vadlīniju koncepcija, un tikai tad būs ko apspriest.
Kā jau ziņots, Pilsētas attīstības departaments vēl šogad iecerējis izstrādāt noteikumus, kas reglamentēs Rīgas pilsētas iekškvartālu apbūvi, aģentūrai LETA jau agrāk atzina Štrams.
Viņš pastāstīja, ka Pilsētas attīstības departaments nemitīgi saņem privātā sektora piedāvājumus dzīvojamo māju būvei Rīgas mikrorajonos. Piedāvājumus izsakot gan uzņēmēji, gan privātpersonas, kas atguvušas zemi un grib būvēt mājas.
Departamenta direktors norādīja, ka dzīvojamās mājas būve patlaban ir vērtējams kā izdevīgs kapitālieguldījums, ņemot vērā, ka pilsētā trūkst dzīvojamā fonda.
Pārstāvis uzsvēra, ka departaments centīsies izstrādāt "spēles noteikumus", ļaujot pilsētai attīstīties. Bet par to pieņemšanu noteikti lems Rīgas domes deputāti.
Izstrādājot iekškvartālu apbūves noteikumus, tiks paredzēta daudz skaidrāka un brīvāka māju iekšpagalmu apbūve Rīgas mikrorajonos. Pašvaldība cer, ka līdz ar to uzņēmēji tuvākajos trijos gados uzcels 25-50 jaunas daudzstāvu dzīvojamās ēkas un vismaz puse ēku atradīsies namu iekšējos pagalmos, šodien vēsta laikraksts "Diena".
Visplašāko apbūvi varētu izvērst Purvciemā, Pļavniekos, Imantā un Dreiliņos. Apbūvēt iekšpagalmus drīkst arī pašlaik, taču pilsētai ir ļoti ierobežota plānošanas politika, tāpēc būvniecība bieži vien notiek haotiski.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA